Energoresursu cenu kāpums pašlaik sasniedzis iepriekš ne tik bieži redzētus līmeņus, norādīja AS "Latvenergo" komercdirektors Uldis Mucinieks.
Viņš skaidroja, ka tā ir tendence, kas ietekmē visus tirgotājus reģionā, ne tikai Latvijā, un cenu izmaiņas kļuvušas pamanāmākas, kas piesaista arī vairāk uzmanības gan no klientiem, gan no citām ieinteresētajām pusēm.
Mucinieks pauda, ka, paaugstinoties energoresursu cenām kopumā, kāpj arī "Latvenergo" tarifi, piemēram, produkta "Elektrum izdevīgais" klientiem, kuriem cena vidēji šajā laikā pieaug par vidēji ap 60%, tomēr cenas pieaugums katram klientam atkarīgs no iepriekš līgumā noteiktās samaksas, tādēļ izmaiņas cenās ir individuālas.
"Elektroenerģijas tirgotāja noteiktā cena ir spēkā līdz brīdim, kad tirgotājam, apstākļu spiestam, ir jānosaka jauna cena," norāda Mucinieks.
Piemēram, ja elektroenerģijas cenas samazināsies, konkurences dēļ tirgotāji nevarēs atļauties cenas ilgu laiku turēt nepamatoti augstas, un otrādi.
"Ja redzam, ka pienāk tas brīdis, kad iepriekšējo cenu uzturēt vairs nav ekonomiski pamatoti, tad cena tiek mainīta," teica "Latvenergo" komercdirektors.
Mucinieks norādīja, ka šajā gadā konkrēti elektroenerģijas cenu kāpumu ietekmē Skandināvijā saražotās elektroenerģijas mazinājums no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī iztrūkstošās elektroenerģijas ražošanas cena no tādiem resursiem kā dabasgāze un akmeņogles, kas arvien ietekmē tirgus apstākļus arī Latvijā, jo enerģijas tirgus ir vienots ar Poliju, kur arvien plaši tiek izmantotas ogles.
"Latvenergo" pārstāvis skaidro, ka galvenā problemātika ir gāzes cenas.
"Ja salīdzinām tagad novērojamos rādītājus ar pagājušā gada, tad cenas ir pieaugušas apmēram četras reizes. Lielā mērā to veicina pagājušā gada aukstā ziema, tādēļ arī krātuvju līmenis tika starptautiski "patukšots". Paralēli tam, attīstoties sašķidrinātās gāzes sektoram, pieaug gāzes importēšanas un eksportēšanas iespējas, un tā kā Āzijā ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc dabasgāzes, veidojas cenu konkurence," sacīja Mucinieks.
Viņš norādīja, ka izteikt prognozi, kas šajā cenu mehānismā var iejaukties, ir diezgan grūti. Zināmā mērā svarīgs faktors ir tas, kāda būs nākamā ziema gan no vidējās temperatūras viedokļa, gan no Skandināvijā pieejamo hidroresursu viedokļa.
Kā ziņots, jūlijā "Nord Pool" biržas Latvijas sistēmas vidējā cena par elektroenerģiju jūlijā bija 88,32 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 2,8 reizēm vairāk nekā pagājušā gada jūlijā. Tikmēr Vācijas "Gaspool" biržā vidējā dabasgāzes cena jūlijā bija 27,78 eiro par MWh, kas ir par 5,6 reizēm vairāk nekā 2020.gada jūlijā.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
