Kapitālisti un zāliens

 

Ainārs Šlesers un Andris Šķēle Neatkarīgajai (21.05.2010.) teica: "Jā, esam kapitālisti!" Ei, nu! Tikpat labi es varu teikt, ka man pie mājas ir zāliens. Jo tur aug zāle. Diezgan daudz zāles. Vietām pat sūnas nevar redzēt. Tomēr tas nav zāliens. Zāle ir, bet zālienam pienācīgas vides nav.

Protams, ja par kapitālistiem saucam kapitāla turētājus, tad šie abi ir kapitālisti. Taču lērums šādu "kapitālistu" bija ij vergturu iekārtā, ij feodālismā. Pat komunisma pagrīdē un oficiālā aizdurvē tādi bija.

Taču šie abi bez tā, ka sauc sevi par kapitālistiem, teic, ka ir arī politiķi. Tāpēc no tiem varētu gribēt, lai viņu "kapitālists" ir noteiktas vides (vismaz ekonomiskās politikas) pārstāvis. Tāds, kas pārstāv nevis atsevišķus sačemurojušos zāles kumšķus, bet koptu zālienu. Un kopj to nevis vienā pagalma kaktā, bet viscaur. Citādi – kas tie par kapitālistiem bez kapitālisma? Kādā versijā tie ir kapitālisti? Mūsdienu Baltkrievijas? Mūsdienu Ķīnas? Mūsdienu Norvēģijas, Vācijas, Turcijas?

Tiesa, pat mūsdienās var sastapt visvisādus mutantus. Piemēram: kapitālists–komunists, sludinātājs–ateists... Kāds tam sakars ar mūsu kapitālistiem? Sabiedriskās apziņas paradoksi ir vispārzināmi. Nesavienojamais tajā savienojas vienā laidā. Pat Tomass Mors, būdams Anglijas kanclers, sludināja idejas, kas nekādi nesaderēja ar viņa statusu. Muižnieki kļuva par boļševikiem, komjaunieši un bandīti par "kapitālistiem". Plānu un tirgu var kombinēt dažādākajās proporcijās. Varbūt savādi, bet nekā tāda, ko kārt pie lielā zvana. Lai tak sauc sevi, kā grib!

Turklāt kapitālisms "tīrā veidā" diez vai atrodams. Tā definīcijas konkrētos periodos ir ļoti stiepjamas. Lai izceltu kādas šiem periodiem galvenās, raksturīgākās pazīmes, īpatnības un atstumtu maznozīmīgās, kapitālisms tiek definēts kā ekonomiska abstrakcija. "Privātīpašumā balstīta ražošanas un sadales sistēma, pastāvot formālai (juridiskai) saimniecisko subjektu līdztiesībai". U.tml. Iespējams, nav ko satraukties.. Ja saimniekošana iet uz labu, tad arī formālās pretrunas tai nākušas par labu. Bet...

Mūsu "kapitālisti" ir tikai neveselīgi mutanti ne tad, ja to noteiktā politika satur formālas pretrunas, bet tad, ja šīs politikas dēļ vairojas pretrunas tās ietekmes telpā, mazinās valsts spēks un tautas dzīvotspēja. Ja peļņas gūšanai tiek postulēts kapitālisms, darbaspēka izmantošanai – feodālisms. Ja tirgū netiek ļauts vinnēt lētākajam plus labākajam. Ja tirgus nenosaka cenu. Ja politikas pieeja visam uzņēmējdarbības spektram un teritorijai nav kapitālistiska, bet separāta un segmentēta. Ja taisnīgs atalgojums netiek uzskatīts par ekonomikas stabilitātes garantu, ja neatalgots darbs netiek uzskatīts par ļaunumu. Ja atlasi nenosaka konkurence. Ja tiek sludināts liberālisms, bet katra iespējas tiek filtrētas "savējo" kastās, "tīklos" un pat likumos. Utt. Kas tie par kapitālistiem, ja bagātība lielā daļā sabiedrības tiek turēta par vainu un grēku? Kas tie par kapitālistiem, kuri nekopj sevis postulēto zālienu?

Domāju, ka Latvijā kapitālistu ir mazāk nekā oligarhu. Jo tie, kas sevi te sauc par kapitālistiem, neraugoties uz savu lielo ietekmi visās valsts dzīves jomās, nav spējuši radīt Latvijā mūsdienīgu kapitālismu. Viņu kapitālismu nav radījis tirgus, bet vara. Tās izmantošana. Viņu kapitālisms nespēj iztikt bez varas iejaukšanās. Viņu kapitālismā intelekts kā cilvēka "galvenais izdzīvošanas līdzeklis, vienīgais līdzeklis kaut ko zināt" nekotējas, nav ne politikas, ne tautsaimniecības stūrakmens. Viņu kapitālisms nav sasniedzis pakāpi, kad tas top morāli attaisnots, un īpaši netiecas šo pakāpi sasniegt. "Kapitālisma morālais attaisnojums pastāv tajā apstāklī, ka kapitālisms ir vienīgā ar cilvēka saprātīgumu saskanīgā iekārta, kas garantē cilvēkam cilvēcīgu pastāvēšanu un kuru vada taisnīguma princips." Viņu kapitālisms īpaši akceptē to uzņēmēju sugu, kuri ir "jauktās ekonomikas augļi, ļaudis ar politiskiem sakariem, kuri taisījuši naudu, pateicoties no valdības gūtām īpašām privilēģijām. (..) Tieši aiz šādu biznesmeņu darbības stāvoša politiskā vara – mākslīgu, nepelnītu, ekonomiski netaisnīgu privilēģiju vara – radīja grūtības, kritumus, jucekli valsts ekonomikā un arvien pieaugošos masu protestus." Viņu kapitālisms pagaidām "ar neobjektīvu likumu palīdzību, kuru skaidrojums pamests jelkura birokrāta ziņā, provocējis valsti kā kaut kādu alu valstību, kurā valda bailes un nedrošība. Tā vietā, lai aizsargātu cilvēkus no tuvāko iegribām, valsts pati piesavinās tiesības uz iegribu. Tādā garā mēs ātri vien tiksim līdz pilnīgai inversijai, kad valsts darīs visu, ko grib, bet pilsoņi varēs rīkoties tikai ar atļaujām." (Visi rindkopas citāti: A. Renda, Kapitālisma apoloģija.) Kas tie par kapitālistiem, kuri nekopj savu zālienu?