"Saskaņas" latvieši kritizē nacionālismu un aizstāv Ušakovu

„Saskaņas centrs” nekad nav šķirojis un arī nekad nešķiros savus partijas biedrus pēc tautības. Tā nav pieņemts. Latvieši, krievi, ebreji, ukraiņi, baltkrievi un citu tautību pārstāvji strādā kopā.

Mēs esam apvienojušies, lai izveidotu sociāli taisnīgu vidi, kur cilvēki nebaidās novecot, kur būt par jauniem vecākiem ir gods, nevis nasta, kur invaliditāte nav mūža ieslodzījums, kur cilvēki dzīvo saticībā, neatkarīgi no tā, kādā valodā tie runā un kādu dievnamu apmeklē.

Šodien mēs, „Saskaņas centra” biedri, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda, pirmo reizi paužam savu atsevišķo viedokli. Tūkstošu „Saskaņas centra” biedru vārdā, desmitiem tūkstošu „Saskaņas centra” atbalstītāju vārdā mēs paužam savu viedokli, aizstāvot savus biedrus, kuri ir piederīgi citām etniskām kopienām – minoritātēm.

Ir pilnīgi pašsaprotams, ka Latvijā ir un arī būs tikai viena valsts valoda. Tomēr vienlaicīgi mums tikpat pašsaprotams, ka valsts attīstība nav iespējama bez cieņpilnas attieksmes pret nacionālajām minoritātēm. Arī latviešu valodas attīstība un stiprināšana nav iespējama bez mūsu Latvijas cittautiešiem, kuri nav latvieši, bet ir Latvijas patrioti.

Par sabiedrotajiem nevar padarīt ar varu un nicināšanu. Vairāk nekā 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie varas esošie labējie politiķi ir slēpušies aiz “aizkara”, lai izvairītos risināt ekonomikas un sociāla rakstura problēmas. Pērnā gada 18.novembrī savā uzrunā tautai arhibīskaps Jānis Vanags teica: „Reizēm šķiet, ka vienīgais patriotisms, uz kuru esam spējīgi, ir neieredzēt cittautiešus”.

Visiem ir redzams, kur Latviju ir novedusi šāda politika. Pateicoties mūsu vadošo partiju “sasniegumiem” ekonomiskajā un sociālajā jomā, Latviju pamet simtiem tūkstošu iedzīvotāju, un tas turpināsies tik ilgi, kamēr labējie politiķi turpinās šādu diskriminējoša rakstura politiku Latvijā.

Latvijas ļaudis jau 1987.gadā protestēja pret metro celtniecību Rīgā. Tobrīd visiem bija skaidrs, ka protests nav vērsts pret konkrētu infrastruktūras objektu. Cilvēki protestēja pret tā laika valdošo sistēmu.

Mēs zinām, ka Nils Ušakovs, parakstoties par referendumu, neuzstājās pret latviešu valodu, jo redzams, ka tieši „krievu” mēra Nila Ušakova Rīgā ir organizēti pirmie bezmaksas latviešu valodas kursi, tiek rekonstruēts A.Dombrovska mantojums - “Ziemeļblāzmas” kultūras nams, uzsākta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja renovācija, pabeigti remonti Rīgas 2. un 3.ģimnāzijā, Daiļamatniecības skolā un citās latviešu skolās. Tieši “krievu” mērs Nils Ušakovs uzsāka organizēt krastmalā Līgo svētkus. Sociālo palīdzību saņem visi rīdzinieki neatkarīgi no valodas, kurā viņi runā ikdienā. Rīgas latviešiem krievu mērs ir izdarījis vairāk laba nekā labējo partiju mēri kopā.

Parakstoties par referendumu, Nils Ušakovs iestājas pret labējām partijām, kuru darbība bija iemesls, kāpēc Jūs kā vēlētāji tikko atlaidāt Saeimu! Mēs vēršamies pie saviem atbalstītājiem – beidziet ticēt labējo politiķu stāstiem par “krievu” draudiem. Tas ir mīts. Ja labējais politiķis apgalvos, ka finanšu sistēma valstī ir stabila, tad jūs visi dosieties pie bankomāta izņemt naudu. Sabiedrībā vairs nav ticības valdošajiem. Kāpēc jūs joprojām ticat labējo politiķu meliem par „Saskaņas centru”?

PARAKSTĪJUŠIES:

Jānis Ādamsons – Saeimas deputāts

Andrejs Elksniņš – Saeimas deputāts

Jānis Tutins – Saeimas deputāts

Jānis Urbanovičs – Saeimas deputāts

Ivars Zariņš - Saeimas deputāts

Normunds Aizpurs - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Gulbenes novada teritoriālās nodaļas vadītājs

Modris Auziņš – žurnālists

Aivars Bergers – SDP „Saskaņa” valdes loceklis

Andrejs Burvis - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Ikšķiles novada teritoriālās nodaļas vadītājs

Jānis Garbovskis - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Madonas novada teritoriālās nodaļas vadītājs

Guntars Jirgensons – SDP “Saskaņa” ģenerālsekretārs

Ivars Jakovels - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Jelgavas pilsētas teritoriālās nodaļas vadītājs

Māris Kalve – SDP “Saskaņa” domes loceklis, Rīgas Kurzemes priekšpilsētas teritoriālās nodaļas vadītājs

Raimonds Kalvišs - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Krāslavas novada teritoriālās nodaļas vadītājs

Modris Karpovs - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Kārsavas novada teritoriālās nodaļas vadītājs

Jānis Matulis – Raiņa un Aspazijas fonda priekšsēdētājs

Sandris Miļūns - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Ozolnieku novada teritoriālās nodaļas vadītājs

Astra Ozola - SDP „Saskaņa” domes locekle, Jūrmalas teritoriālās nodaļas vadītāja

Gints Ritums - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Olaines novada teritoriālās nodaļas vadītājs

Andris Rutko - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Jēkabpils un Krustpils teritoriālās nodaļas vadītājs

Juris Silovs - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Garkalnes novada teritoriālās nodaļas vadītājs

Dainis Zelmenis – SDP „Saskaņa” biedrs, Rīgas Stradiņa universitātes Reģionālās ekonomikas un biznesa katedras lektors

Uldis Zommers - SDP „Saskaņa” domes loceklis, Mārupes novada teritoriālās nodaļas vadītājs

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais