Par neslavas celšanu mācītājam Kārlim Zuikam

Plašsaziņas līdzekļos (NRA, 05.08.09) izskanēja informācija — kāda pavisam savāda ziņa — žurnālists Lato Lapsa par savu saistību ar Karginu iesūdzējis tiesā sirmo mācītāju Kārli Zuiku.

Un apsūdzība ir tieši pēc bēdīgi slavenā 158. panta, par kura atcelšanu diskusijas jau turpinās krietnu laiku. Taču — pants, lai arī pretrunā ar Eiropas tiesību normām, joprojām Latvijā ir spēkā un var tikt izmantots dažādām šaubīgām darbībām.

Lapsa pauž niknumu pret Kārļa Zuikas rakstā “POLĪTISKĀS IZPRATNES VEICINĀŠANA UN TIESĪBSARGU BAILES” paustajām domām, taču Lapsa apzināti noklusē, ka šis Kārļa Zuikas teksts ir recenzija par manu jaunāko dokumentālo grāmatu, kas atspoguļo Kargina un Parex kompānijas ēnainās puses, kas mūsu valsti ierāva pamatīgā parādu slogā — Lielzirneklis K. Latvija Valērija Kargina tīklā, Rīga, Antava: 2009.

Tiesas sēde paredzēta gan tikai 2010. gada septembrī, taču tiesnesis izraudzīts zīmīgs — Andrejs Mihaļčenko, to pats, kas pavisam nesen (LA, 31.07.2009) izcēlies ar savādu izpratni par Tiesneša ētikas kodeksu — darba apvienošanu ar maksas pakalpojumiem.

Pats fakts par apsūdzību pārsteidz — ne jau tāpēc, ka mācītājs Kārlis Zuika ir 93 gadus vecs (daudz publicējies presē par sabiedriski aktuāliem notikumiem, varbūt reizēm bijis pārāk didaktisks, taču vienmēr godīgs pret savu pārliecību un latviešu nacionālajām vērtībām, regulāri vadījis svētbrīžus represētajiem, garīgi stiprinājis jo daudzus), bet gan tas, ka apsūdzētājs ir Lato Lapsa, kurš pazīstams ar savām par “atmaskojošām” sauktām, taču diemžēl izteiktā padomju gadu stilā un domāšanas veidā rakstītām un izdotām grāmatām. Uz vienas autors pat iegrozījies ar pseidonīmu, lai neceltos liekas nepatikšanas, ja pēkšņi izrādīsies, ka viss publicētais teksts bijis vien mākslīgi sakonstruēts un skaļais klajā laidējs veicis pasūtījuma darbu.

Vai Lapsa tā baidās, ka viņam no sirmā mācītāja raksta pielips pērkamākā Latvijas žurnālista tituls?

Vai arī ar pašu Lato Lapsu jau agrāk saistītajam tiesnesim Andrejam Mihaļčenko latviešu valodas prasmes līmenis nav pietiekams, lai spētu atšķirt darbības vārda izteiksmes? Par to tad būtu jārūpējas Valsts Valodas centram.

Recenzijās iespējams plašas izlasīto darbu interpretācijas, un cilvēkiem ir tiesības brīvi paust savu izpratni par notiekošajiem procesiem, to garantē mūsu valsts Satversme, turklāt L. Lapsa ir žurnālists, kam tātad vajadzētu prast atšķirt gramatisko izteiksmju nozīmi, kā arī saprast, kas īsti ir recenzijas par kādu grāmatu un savu domu izteikšana.

Situācija prasītu Latvijas tiesnešu pievēršanos gan pavisam citām personām, kas apzināti grūduši mūsu valsti finanču krīzē, nevis sirmajam mācītājam Kārlim Zuikam.

Iespējams, ka, rosinot kriminālprocesu un tādējādi ceļot arī neslavu Kārlim Zuikam, Lato Lapsa apzinās, ka šobrīd ir veicis darbību, ko var vērtēt arī kā vecuma vai pat konfesionālu diskrimināciju, jo tiek apšaubītas Kārļa Zuikas tiesības vai spējas paust analītisku viedokli.

Lai gan — tagad jau vairs šinī amorālitātes laikā nav svarīgi, vai Lapsam tas ir kārtējais pakalpojums Karginam, vai naudas trūkums, vai vienkārši diezgan maziska un pat analfabētiska atriebība godīgam cilvēkam par savu domu paušanu pēc izlasītas grāmatas.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais