Rīgas domē sekss būs, bet bērna nebūs

© F64 Photo Agency

Rīgas satiksmes iepirkumu skandāls, protams, ir smags trieciens Saskaņas/GKR koalīcijai, taču, kā redzam, ne nāvīgs. GKR līderis Andris Ameriks no vicemēra amata ir atkāpies, taču mērs Nils Ušakovs neatkāpjas neparko. Arī pēc tam, kad viņa dzīvesvietā un kabinetā KNAB veica kratīšanas. Pamazām kopš decembra, kad politiskā «titānu cīņa» bija aktivizējusies un gaisā jau virmoja Rīgas domes atlaišanas ideja, kareivīgums ir noplacis un iegājis latentā fāzē – «latvisko spēku» karaspēks, kas ar kaujas saucieniem skrēja Ušakova dzotu virzienā, tagad ir atgriezies atpakaļ ierakumos. Jo nevar. Ko nevar celt, to nevar nest.

Nevar Saskaņu padzīt vairāku apsvērumu dēļ. Plāns par visas Rīgas domes atlaišanu, ko pirms jaunās valdības sastādīšanas virzīja bijušais VARAM, tagad jau zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), bija reāls, taču ne realizējams. Varēja VARAM sacerēto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu izstumt cauri valdībai uz balsošanu Saeimā, kur Saeima nobalsotu par. Ar lielu jūsmu, koklēm un taurēm skanot, latvji sveiktu savus atbrīvotājus, galvaspilsētā tiktu ieviesta pagaidu valdīšana no augšas un izsludinātas ārkārtas vēlēšanas, kas sakristu ar Eiroparlamenta vēlēšanām maijā… Tomēr šāda lappuse vēstures grāmatā netiks ierakstīta. Jo ļoti var gadīties, ka Satversmes tiesā Rīgas domes atlaišana tiktu novērtēta kā prettiesiska. Notikumus Rīgas pašvaldībā ir ļoti grūti interpretēt kā likuma Par pašvaldībām 91. panta pārkāpumus. Domi var atlaist, ja tā divreiz pārkāpusi likumu, pieņem tādus lēmumus, kas ir citu institūciju kompetencē, vai ja dome nav spējīga pildīt savas funkcijas. Taču nav ne divkārtēju likuma pārkāpumu, ne citu pārmetumu, kas varētu kalpot par argumentiem, lai atlaistu domi. Var aizgūtnēm moralizēt par domes vadības politisko atbildību, «demokrātisko atbildīgumu», norādīt, ka dome ir RS kapitāldaļu turētāja. Taču kapitālsbiedrību valdes un kapitāldaļu turētājs nav viens un tas pats, Ušakovs nav pašvaldības struktūrvienības vadītājs, tāpēc viņš nav tieši vainojams par kādu noziegumu, ja to veikusi vai nav novērsusi uzņēmuma valde. Ar RS skandālu, lai cik šaušalīgs tas neizskatītos, ir par maz ne tikai domes atlaišanai, bet arī mēra atstādināšana būtu juridiski diezgan apšaubāma.

Izskatās, ka Rīgas opozīcijas mēģinājumi gāzt Ušakovu domes sēdēs kļūs par teju vai ikmēneša tradīciju

Jaunais VARAM ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par (AP)) ir jurists, tāpēc saprot, ka nebūs labi atlaist domi prettiesiskā veidā, un tāpēc pašlaik viņš neko nedara. Viņš ir atradis sev darbiņu citā laukā, un tur viņam pietiks ko ņemties līdz pat pašvaldību vēlēšanām - viņš realizēs grandiozo novadu reformu, sviedraini spēkosies ar pretdarbīgo, spalvaino pašvaldību lobiju, kam paredzējis tērēt 1% no iekšzemes kopprodukta. Summa, kas atbilst pusei aizsardzības budžeta, tiks tērēta informatīvai kampaņai, pētījumiem un maznovadu apvienošanai…

Ne tikai juridiski, bet arī politiski Rīgas domes atlaišanas vai mēra atstādināšanas ideja nav laba. Tas radītu ļoti nomācošu, nikninošu iespaidu uz cilvēkiem, kas gāja vēlēt, bet izrādās, ka valdības partijas viņu ievēlēto pašvaldību var padzīt. Turklāt prettiesiski! Tas taču mobilizētu Saskaņai par labu pat tos vēlētājus, kas pēdējās vēlēšanās palika mājās. Sasaucot neseno mītiņu Ušakova atbalstam pie Rīgas domes ēkas, Saskaņa empīriski pārbaudīja, ar kādiem aģitācijas resursiem cik daudz ļaužu var piedabūt atnākt. Jāteic, ar diezgan maziem resursiem visai daudz. Katrā ziņā tie nebija tikai 1000 atbalstītāju, kā bija saskaitījuši daži mediji, bet daudzreiz vairāk.

Satupuši atpakaļ ierakumos, politiķi tagad palaikam taisīs izlūkošanas ar kauju. Izskatās, ka Rīgas opozīcijas mēģinājumi gāzt Ušakovu domes sēdēs kļūs par teju vai ikmēneša tradīciju. Trijos mēnešos trīs reizes tas jau ir nesekmīgi mēģināts. Pēdējā reizē tika pārbaudīts, vai nav pavērusies kāda domstarpību spraudziņa starp Saskaņu un Gods kalpot Rīgai, taču nē - Rīgas koalīcijas bloks joprojām ir betonmonolīts. Turpmākajās Ušakova gāšanas reizēs tiks cerēts, ka Rīgas koalīcijas deputāti var saslimt, aizbraukt komandējumos un neatnākt pietiekamā skaitā uz sēdi. Bet vismaz līdz šim viņi uz sēdēm ir gājuši un opozīcijai nekas nav izdevies.

Vēl ir bedres ielās un Valsts kontroles (VK) ziņojums. Ja nevar trāpīt ģenerāļiem, snaiperi mēģina nošaut kaut vai kādu leitnantu. Piektdien pēc četru stundu spriešanas Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti ārkārtas sēdē vēl netika līdz jautājumam, kura dēļ vispār sēde tika sasaukta - proti, līdz opozīcijas prasībai atbrīvot no darba Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Emīlu Jakrinu. Domnieku neapmierinātību raisījis gan VK revīzijā atklātais par neprasmīgo ielu apsaimniekošanu, gan kritiskā situācija ar bedrēm. Jakrinam ir palaimējies, ka vismaz par RS iepirkumiem viņam neko nevar piešūt, jo viņš vēl nebija postenī, kad iepirkumi tika veikti. Bet bedres ir ikgadēja pavasara nelaime ne tikai Rīgā, bet arī gandrīz visā valstī. Tās tiek lāpītas. VK ziņojumu bargums arī nav nekas jauns. Vienmēr var skaidrot, ka tā vai cita summa nav nekur pazudusi, bet grāmatvediski norakstīta, vai tādā garā.

Rīgas un valdības koalīciju pretstāve ir vairāk tāda kā puiku spēle, kur partijas mundrina un stiprina katra savu elektorātu, bet iet pāri robežām baidās. Uzbrukšanā Ušakovam sekss ir svarīgāks par bērna radīšanu - process ir un būs, bet rezultāta nebūs. Un izskatās, ka Nilgāži paši nemaz tik ļoti nealkst atņemt Saskaņai domi, jo var aizrīties ar pārmērīgi lielu varas gabalu. Valdību veidojošās partijas pašlaik nespēj vienlaikus valdīt gan ministrijās, gan galvaspilsētā. Tur nepietiek intelektuālu, profesionālu un harismātisku kadru. Jau vēlēšanās tas iezīmējās, ka lielās un varenās partijas uz pašvaldību cīņām sūtīja otrā un trešā ešelona politiķus, jo visi dižākie jau aizņemti Eiropas Parlamentā un Saeimā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais