Valda Dombrovska valdības deklarācijā solījumos tieslietu un korupcijas apkarošanas jomā ierakstīta frāze: "Nodrošināsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības neatkarību." Tiesa gan, nav paskaidrots, no kā īsti KNAB būtu jābūt neatkarīgam, taču var iztēloties, ka ar to varētu būt domāta neatkarība no dažādiem politekonomiskiem grupējumiem, ka KNAB pret saviem klientiem būs bezkaislīgi objektīvs un vienlīdz bargs, neatkarīgi no tā, ar kuru partiju koruptants saistīts.
Taču jau pirmās šīs valdības dienas vieš bažas, ka diezin jele šī apņemšanās nāk no sirds, ka valdošās partiju apvienības Vienotība un valdības iekšpusē ir ļaudis, kuru mērķis ir pilnīgi pretējs deklarētajam – ir acīm redzama vēlme KNAB pakļaut sev, padarīt šo represīvo iestādi par kabatas politisko policiju, kas piesegs pašu darījumus un apkaros konkurentus. Kā šāds partijas gestapo KNAB jau darbojās Alekseja Loskutova laikā.
Bijušās laikraksta Diena galvenās redaktores, tagad kultūras ministres Sarmītes Ēlertes ilgos gados izveidotā oligarhiskā korporatīvā struktūra – lietussargu un lakatiņu grupa, kurā vienkopus saplūduši plašsaziņas līdzekļu, represīvo dienestu darbinieki, politiķi, atkarīgi pseidoeksperti un nevalstiskās (ārvalstiskās) organizācijas, jau atkal ar pilnu sparu demonstrē savus muskuļus. Šo patiesības monopolu uzurpējušo personāžu upuris tagad ir KNAB priekšnieks Vilnītis, kuru paredzēts pazemot, diskreditēt, dabūt nost no amata un piedevām vēl likt viņam raudot publiski apēst savus sacerētos KNAB reorganizācijas plānus.
Pēc sen jau aprobētām sabiedriskās domas apstrādāšanas un politiskās žņaugšanas shēmām pret Vilnīti ir izvērsta kampaņa, kurā pamazām tiek ievilkti, piespiesti iesaistīties aizvien jauni viedokļa veidotāji.
Gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan Ministru prezidents Dombrovskis iepriekš nemaz tā pārāk kvēli nedega vērsties pret KNAB priekšnieku. Vasarā, kad jau bija Jutas Strīķes protesti pret KNAB reorganizāciju, mīļā miera labad Dombrovskis un Zatlers novēla savu atbildības nastu uz speciāli KNAB reorganizācijas plāna izvērtēšanai izveidotu starpinstitucionālo komisiju, kurai tad bija jāpasaka verdikts – ir Vilnīša plānos kaut kas slikts, vai nav. Pēc trīs mēnešu sūra darba komisija paziņoja, ka Vilnīša reorganizācija ir likumīga, un konceptuāli atbalstīja KNAB priekšnieka iecerēto biroja struktūras jauno modeli.
Šī komisija nesastāvēja no kādiem sēņu vīriņiem, bet no šīs valsts autoritatīvākajiem drošības un tiesiskuma nozares speciālistiem – SAB direktora Jāņa Kažociņa, Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika, Nacionālās drošības padomes sekretāra Raimonda Rožkalna. Komisijas sastāvā bija Tieslietu un Iekšlietu ministriju valsts sekretāri un Saeimas spēka komisiju priekšsēdētāji, bet vadīja komisiju Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš. Šķiet, ko tad nu vēl varētu izdomāt, lai reorganizācijai ieliktu sprunguli riteņos? Izrādās, ka var izdomāt un pat ļoti daudz ko.
Sazin, aiz kādām šantāžas aukliņām lietussardznieki un lakatnieki rausta Zatleru, bet rezultāts ir tāds, no Zatlera ir izspiesta frāze: "KNAB reforma nav līdz galam izstrādāta."
Vēl vienkāršāk ir pareizi politiski apkalt Dombrovski – viņš dzīvo vienā Vienotības namiņā ar ieinteresēto grupu, tāpēc viņu var apstrādāt pa partijas līniju. No Dombrovska ir daudz kas atkarīgs tādēļ, ka KNAB atrodas premjera institucionālajā pārraudzībā. Tas nekas, ka šāda institucionālā pārraudzība tika izņirgta tolaik, kad biroja darbību pārraudzīt mēģināja Aigars Kalvītis. Tagad viss ir otrādi, un no Dombrovska tiks prasīts pārraudzīt, pārraudzīt un vēlreiz pārraudzīt. Un, protams, viņam tiks norādīts, uz kurieni un kā paraudzīties. Šajā Dombrovska spaidīšanā jau ir rezultāti – arī premjeram Vilnīša plāni aizvien vairāk sāk šķist tādi kā neizstrādāti. Kaut kad drīzumā paredzama premjera un KNAB priekšnieka tikšanās aci pret aci un runāšana par plānu neizstrādātību. Taču – vai Dombrovskis maz Vilnītī klausīsies? Viņam jau bungādiņas būs ar lietussargiem izbakstītas, ausis ar lakatiņiem aizbāztas.