Savus uzskatus par būvniecību un būvniecības nozari kas cieši saistīts ar avāriju Zolitūdē centīšos īsi izteikt hronoloģiskā secībā.
Mūsu valsts pagājušajā gadu simtenī divas reizes politisku notikumu rezultātā tieši vai netieši zaudējusi zinošus speciālistus. Notika visu veida būvniecības speciālistu paaudžu pārāvums. Pirmo reizi tas notika pirmajā okupācijas gadā un tam sekojošu represiju un vēl sekojošo bēgļu aizbraukšanas rezultātā, kuru sastāvā bija ievērojami speciālisti. Otro reizi tas notika pēc 1990. gada politiskajām pārvērtībām valstī.
Tas sākās ar „lielā” reformatora Māra Gaiļa izstrādātajām un veiktajām reformām. Pakavēšos tikai pie reformatora „ieguldījumiem” būvniecībā. Būvniecības nozare, saistīta ar vislielākajām subsīdijām, finansu apgrozījumiem un materiālajām vērtībām. Reformatora darbību „sekmīgi” turpināja Valdis Birkavs. Viņi sagrāva pilnīgi visu būvniecības nozari nespējot neko likt vietā. Lai reformām kā tautā saka„ pat Gailis pakaļ nedziedātu” nolikvidēja Būvniecības ministriju, būvniecības komiteju, daudzās būvmateriālu rūpnīcas. Iztirgoja vai organizēti veicināja izzagt visu Būvniecības ministrijas apakš organizāciju kustamo un nekustamo īpašumu. Lai labāk dzēstu pēdas Birkava jājam zirdziņš bija visu pamest, uzspridzināt, veikt darījumus ar melošanu, dokumentu viltošanu utt. (sīkāk to esmu aprakstījis savā grāmatā).
Būvniekus administratīvi pakļāva Vides ministrijai. Tika radītas pilsētā izkaisītas Vides ministrijas ofisi ar būvniecību saistītās apakš organizācijas. Reformas tika veiktas, kā uz to norādīja darbinieki, praktiski bez Vides ministra Iesalnieka saskaņotas līdzdalības. Jaunās apakš organizācijās netika iesaistīti speciālisti, kas aizpildītu kabinetus, jo no pieredzējušiem speciālistiem apzināti izvairījās.
Latvijas ceļa valdībai 5. un 6. Saeimas laikā nebija vaļas nodarboties ar tādiem „sīkumiem” kā būvniecība. Tā bija uzticēta reformatoram vai reformatoriem. Saeimas deputāts ar mani dalījās iespaidos kā Latvijas ceļa vadība cīnījās, lai valsts iestādēs posteņos ieliktu savējos. Un tas bija primārais nosacījums, bet pieredze, specialitāte u.c. bija tikai pakārtoti.
Reāli koordinētā būvniecība kā rūpnieciska nozare pazuda. To aizvietoja haotiski darbojošies kooperatīvi. Un tad tikai sākās naudas peļņa. Pareizi vai nepareizi tika būvēts, bet tas jau bija cits jautājums.
„Gudrie vīri” valdības spices nāca pie slēdziena, ka Ekonomikas Ministrija savā ikdienā cieši saistīta ar būvniecību, būvniecības finansēšanu, iepirkuma konkursa finansēšanu to izvērtēšanu utt.
Notika kārtējā reorganizācija, būvniecības nozari apvienoja vai pievienoja Ekonomikas ministrijai. Krieviem ir zīmīga dziesmiņa ko izmantoju tulkojumā: „pats spēlēju, pats dancoju, pats dziesmiņu sacerēju”. Un tad sākās!
Notika valsts pasūtījumi lielos apmēros par lielām summām, auga miljonāru pulks. Lai vieglāk būtu saimniekot valsts kasē, kā pa savu kabatu, likvidēja būvniecības uzraudzības inspekciju, un ne tikai, nolikvidēja visas būvju uzraudzības institūcijas tās aizvietojot ar juristu grupām, kuras izstrādāja būvniecības normatīvus, kas grūti lasāms pat nesaprotami. Bija viena rindkopa, bet tagad trīs. Vai saprotamāk? To visu nodeva privātās rokās ar visa no tā izrietējušām sekām. Šķēle sava darbībā papildus ierosināja likvidēt KNAB un Senāta tiesu, kas bija slēpts procesa turpinājums
Pieredze: esmu sertificēts piecās vai četrās specialitātēs. Viena no tām Būvprojektu ekspertīze. Trīs projektus pēc kārtas es izbrāķēju. Zaudēju naudu, bet akceptu bez izmaiņām veica cits sertificēts speciālists. Citam projektam izdarīju virkni piezīmes – atbildēja, ka jau uzcelts trešais stāvs... Speciālistam, kuram dotas tiesības veikt projekta ekspertīzi, dienas laikā jādod atbilde, ja nē, tad viņam nebūtu tiesības ekspertīzi veikt.
Lai iepazīstinātu sabiedrību ar būvniecības niansēm esmu uzrakstījis četras grāmatas par būvniecību. Esmu strādājis visās būvniecības nozarēs, tai skaitā 19 gadus nostrādājis par ārštata pasniedzēju RPI. 28 gadus vadījis zinātniski pētniecisko betona un konstrukciju pārbaudes laboratoriju. Katru mēnesi un pat biežāk bija jāsniedz tehniskā palīdzība būvobjektos. Piezīmēju to tikai tāpēc, ka no būvnieku sabiedrības esmu saņēmis piezīmes, ka viņa, t.i. mani uzskati dzīvē pārbaudītus būvniecības pieņēmumus par arhaiskiem, jo tagad darbojamies pēc Eiropas nosacījumiem un pieņēmumiem.
Sakarā ar to, medijos izskanējuši, pat no būvniecības speciālistiem, nekorekti skaidrojumi, piezīmes. Savu izpratni par avārijas būtību pamatoju uz televīzijā redzēto un būvniecības procesa izpratni:
Ugunsgrēks, uz jumta: Lai uguns iespaidotu slodzi nesošās konstrukcijas tam ceļā ir ap 30 mm javas kārta, ap 100-150 mm biezs gāzbetona siltumizolācijas slānis, kurš guļ uz dobto paneļu virsmas. Lai iespaidotu dobto paneļu stiegrojumu, karstumam līdz 375C, kas nav iespējams.
Dobtie paneļi- viens no mūsu pienākumiem pirms konstrukcijas sērijveida izgatavošanas mehāniski līdz sabrukšanai jāpārbauda. Praksē 28 gadu laikā pārbaudot ap 800 konstrukcijas iespējams kādas 5-10% plātnes vārējam novest līdz sabrukumam. Nestspējas kritēriju noteica izliece (deformācija pārsniedzot 1/150 no laiduma). Pārbaudi veicām ar slodzi pie pārslodzes koeficienta 1,4. Katras otrās vai trešās plātnes gali savstarpēji saistīti. (vai ir ?)
Metāla sijas. No attāluma lielās horizontālās sijas, pēc vizuāla izvērtējuma ir nesamērīgi augstas (h) salīdzinājumā ar atgāžņu augstumu. Aizdomīgi, ka abas horizontālās joslas izvietotas savstarpēji tuvu (kopnes augstums). Nav svarīgi vai kopne izgatavota visā garumā vienota, vai no divām daļām, tikai būvobjektā jāgarantē savienojuma kvalitāte un savienojuma mezglu drošums ar rezerves koeficientu, ko izvēlas projektētājs atkarībā no pieredzes. Montējot kopni objektā ir iespējams paredzēt montāžas pacēlumu, tādā veidā pēc noslogojuma augšējā joslā var izvairīties no iekšējā momenta.
Vēja saišu esamība un izvietojums nav zināma.
Speciāli būtu jārunā par balsta starpliku, kurai noteicoša loma kopnes balsta nestspējai jo tur krustojas zem dažādiem leņķiem trīs spēka vektori.
Sēžot pie rakstām galda nav iespējams noteikt avārijas cēloņus.
Sertificēti speciālisti. Pašreiz visa saruna reducējas uz dokumentu pareizu noformēšanu. Lai varētu aizsargāties un lai „piešūtu” lietu citam vai citiem tiek meklēti dokumentos. Sertificēto speciālistu sarakstos ir cilvēki, kuru izpratne ir dokumentāli apstiprināta, kā speciālists visās celtniecības nozarēs. Ja tā, tad ir iespējams sevi pierādīt.
„Un lai izpētītu un pierādītu avārijas vainu, tiek piesaistīti labākie juristi”!
Savu nespēju speciālisti pierāda ar to, ka lai risinātu problēmas nepieciešams pieaicināt speciālistus no ārzemēm. Pārliecināts, ka speciālisti jāmeklē valstī. Personīgi jūtu pazemojumu, ka speciālists tiek izcelts tikai tāpēc, ka nāk no ārzemēm. Ja runa ir par korupciju un cilvēku morālo pagrimumu, tas ir cits jautājums.