Militārā stratēģijā bez sentimentiem

Pagājušā gada 22. decembrī ASV Nacionālas drošības arhīvs (National Security Archive) publiskoja 1959. gadā sagatavoto ASV kodolmērķu sarakstu (SAC Atomic Weapons Requirements Study for 1959). Gatavojoties iespējamai militārai konfrontācijai ar PSRS, tika sagrupēti militārie mērķi to svarīguma secībā.

Vispirms tika publiskoti lidlauki un aviācijas bāzes, no kurām bija iespējams pacelties bumbvedējam ar kodolieročiem (http://nsarchive.gwu.edu/nukevault/ebb538-Cold-War-Nuclear-Target-List-Declassified-First-Ever). Pirms dažiem mēnešiem tika publiskoti arī tā laika PSRS militārā bloka industriālie mērķi, kuriem tika ieplānota sistemātiska iznīcināšana (systematic destruction).

Pašlaik ir publiskota mērķu atrašanās vieta ar precīzām ģeogrāfiskām koordinātām un mērķu svarīguma pakāpe - kuri no mērķiem ir jāiznīcina paši pirmie, kuri vēlāk un kuriem ir mazāka nozīme. Joprojām slepenības statuss ir saglabāts ieroču veidam, ar kādu tika ieplānots iznīcināt katru no norādītajiem mērķiem. PSRS Gaisa spēku iznīcināšanas plānā tika iecerēts veikt 18 atombumbu triecienus pa Latvijas teritoriju. Vissvarīgākais mērķis Latvijas teritorijā tika apzīmēts kā «Rīga rietumi», un tam iznīcināšanas secībā bija 149. kārtas numurs. Spilves lidlaukam bija 191. kārtas numurs utt. Attiecībā uz industriālajiem mērķiem Rīga bija 23. pēc prioritātes vissvarīgākais mērķis starp visām PSRS, Austrumeiropas un Ķīnas pilsētām. Rīgai ir atslepenotas četras trieciena vietu koordinātas. Laikā, kad tika sagatavots mērķu saraksts (1959. g.), ASV rīcībā bija 12 000 atombumbu - vairākas reizes vairāk, nekā saskaitot kopā visus prioritāros mērķus. Pat tad, ja PSRS pretgaisa aizsardzībai izdotos daļu ASV bumbvedēju notriekt, visticamāk, ka reāla konflikta gadījumā svarīgākie mērķi tiktu iznīcināti.

Attiecībā uz Austrumeiropu bija paredzēts pielietot saudzīgāku iznīcināšanas stratēģiju, bet šis izņēmums netika attiecināts uz Gaisa spēku objektiem. Viens kodollādiņš spētu pilnībā neitralizēt lidlauku un visu tā darbībai nepieciešamo infrastruktūru, lidmašīnas un to rezerves daļas, degvielas noliktavas, ieroču (tostarp kodolieroču) krājumus utt.

Militārās stratēģijas uzdevums bija nepieļaut PSRS kodoltriecienu Rietumeiropai, tāpēc nekādu sentimentu vai iejūtības pret Austrumeiropas traģēdiju un īpašo stāvokli. Ikviens lidlauks, no kura varētu pacelties PSRS bumbvedējs ar ieročiem, bija jāiznīcina un vēlams ar vienu triecienu. Šis piemērs precīzi raksturo militārās stratēģiskās plānošanas loģiku. Ikviena jauna militārā bāze, lidlauks vai pat divējādas nozīmes rūpnīca nekavējoties tiek fiksēta kā potenciāls mērķis - definējot tās svarīguma pakāpi, iznīcināšanas secību un izmantojamos ieročus militārā konflikta gadījumā. Nekādu sentimentu. Dzelžaina loģika. Tie, kas šādi nerīkojas, ir vai nu neprofesionāli, vai pretinieka algoti nodevēji.

To zinot, ir jāsaprot, ka jebkuras darbības, mainot militāro līdzsvaru, izraisīs pretējās puses militāro plānu maiņu, lai militāro līdzsvaru saglabātu vai palielinātu.

Tas nozīmē, ka tajā gadījumā, ja nākamajā gaidāmajā NATO samitā tiks nolemts izvietot pa vienam NATO bataljonam katrā Baltijas valstī, tad tas pilnīgi loģiski izraisīs pretējās puses militāro plānu maiņu. Tie, kas neplānoja, ka šāds solis izraisīs Krievijas atbildes reakciju, ir vai nu pilnīgi aptaurēti, vai bīstami neprofesionāli. Līdz ar to Krievijas paziņojums, ka tā palielinās savas armijas kontingentu pie rietumu robežām par 10 000 karavīriem, ir atbilstošs militārās stratēģiskās plānošanas loģikai un principiem.

Ikvienam, kas nodarbojas ar militāro plānošanu, būtu jāsaprot, un tā ir ābeces patiesība, ka, tiklīdz tiks izmainīts militāro spēku līdzsvars, tas automātiski izraisīs darbības, lai militāro potenciālu līdzsvarotu un pārplānotu prioritāros militāros mērķus iespējamā militārā konflikta gadījumā. Ja iespējamā pretinieka atbildes darbība nav izplānota, tad šāda militāra plānošana nekam neder. Tā var izraisīt katastrofālas sekas reālu draudu apstākļos.

No tā izriet bēdīgs secinājums. Ja tie, kas aģitē par NATO militārās klātbūtnes palielināšanu Baltijas valstīs, nav muļķi, tad šo personu patiesais mērķis ir militārā saspīlējuma kāpinājums un militārā konflikta provocēšana Baltijas telpā.

Šo cilvēku darbība var izraisīt būtisku Latvijas drošības un dzīves telpas apdraudējumu, ja patiešām izcelsies reāls militārs konflikts.

Ņemot vērā to, ka iespējamie konflikta scenāriji evolucionē hibrīdkara virzienā, daudz vērtīgāka par piecu Abrams tanku klātbūtni Latvijā būtu visas sabiedrības gatavība ilgstošai pretdarbībai pret jebkuru agresoru, lai kādas krāsas uniforma tam būtu mugurā.

Novietne ar tankiem ir viens militārs mērķis. Ja svešu varu nepieņems visa sabiedrība, tad, lai mūs pakļautu, vajadzēs noteikt vienu miljonu mērķu - būs jāiznīcina visi. Visticamāk, ka ar šādu saliedētu stratēģiju pretiniekam būs izvēle iznīcināt visus vai neaiztikt šādu teritoriju vispār. Jautājums tikai - vai Latvijas politiskajai elitei ir pa spēkam panākt šādu tautas vienotību un saliedētību, vai vienkāršāk ir palūgt pāris tanku klātbūtni.