Par skolu tīkla reformu un izglītības kvalitātes kritērijiem

 

Šovasar tikos ar itin daudziem skolotājiem no dažādām Latvijas malām. Gribējās zināt viņu domas par tā saucamo skolu reformu. Grasījos par to rakstīt. Bet tad manās rokās nonāca Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktores Gundegas Rancānes un viņas kolēģes Ilonas Negrejevas Valsts prezidentam un tiesībsargam adresētās vēstules projekts. Daudzas domas šajā vēstulē saskan ar tām, ko dzirdēju vasarā. Tāpēc savu viedokli tagad paturēšu pie sevis līdz laikam, kamēr uz šo vēstuli būs saņemta atbilde (ko, starp citu, manuprāt, varētu sniegt arī IZM un pašvaldības), bet nule dodu vēstuli publicēšanai NRA portālā, norāda V.Avotiņš

Valsts prezidentam Egilam Levitam

Tiesībsargam Jurim Jansonam

Par skolu tīkla reformu un izglītības kvalitātes kritērijiem

Pēdējo gadu laikā izglītības nozarē tiek iniciētas un virzītas vairākas reformas, kuru pamatojumā nereti trūkst padziļināta un fleksibla redzējuma par šo reformu ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības un valsts attīstību. Nemitīgās pārmaiņas negatīvi ietekmējušas visus izglītības sistēmā iesaistītos - skolēnus, pedagogus, izglītības iestāžu vadītājus un vecākus, līdz ar to graujot uzticību valsts varai. Šobrīd spēkā esošajos 2018.gada 11.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu vidusskolā un kvalitātes kritērijus, kā arī likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” nav ņemti vērā būtiski aspekti, kas ietekmēs gan visu pakāpju izglītojamos, gan pedagogus, gan reģionu attīstību kopumā. Minētie dokumenti radīti, lai mērķtiecīgi “spiestu” pašvaldības slēgt skolas, kā iemeslu minot tiekšanos uz izglītības kvalitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Šī argumentācija nav pietiekami pamatota un korekta, tajā trūkst iedziļināšanās, nav ņemta vērā darbību pēctecība, tiek ignorētas bērnu un vecāku tiesības un skolu izglītības programmu daudzveidība. Pēc būtības spēku zaudē arī aktuālie izglītības iestāžu akreditācijas komisiju atzinumi, kur vairumā skolu vērtējumi visos kvalitātes kritērijos ir “labi” un ļoti labi”. Kāda tad jēga akreditācijām?

Gan šie noteikumi, gan šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas virzītais “četru reģionu bloku modelis”, kas jau ietverts likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”, veicinās strauju lauku sabiedrības degradāciju un pēc savas būtības ir pretvalstiski, jo paredz masveida vidusskolu un pamatskolu slēgšanu tuvākajos pāris gados, neizvērtējot iespējamās sekas. Situācijā, kad vidējā izglītība valstī nav obligāta, daudzi lauku jaunieši pēc 9. klases mācības neturpinās, jo ne katram būs iespēja pārcelties uz dzīvi pilsētā. Daudz labprātāk viņi dosies pie saviem brāļiem un māsām, kuri piepelnās Vācijā, Anglijā vai Norvēģijā, nevis celsies sešos no rīta, lai stundām ilgi nīktu satiksmes autobusos tikai tādēļ, lai nokļūtu lielā mācību kolhozā, kur klasē nav mazāk par 30 skolēniem, jo tikai šī proporcija it kā spējīga sniegt nepieciešamo izglītības kvalitāti. Nav korekti apgalvot, ka lauku vidusskolās trūkst dažādu resursu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, jo šogad pierādījies, ka akūts pedagogu trūkums ir tieši lielajās pilsētu skolās, nevis lauku skolās. Tāpat aktuālie akreditāciju ziņojumi liecina, ka arī lauku vidusskolās ir attīstīta infrastruktūra, moderns aprīkojums un tehnoloģijas, kur vairāku gadu garumā pašvaldības investējušas ievērojamus līdzekļus. Tādēļ daudzos gadījumos tieši skolu reorganizāciju vai likvidāciju var uzskatīt par līdzekļu izšķērdēšanu. 583. Ministru kabineta noteikumi kā izšķirošo kvalitātes kritēriju nosaka vidusskolas centralizēto eksāmenu vidējo rādītāju, kas apdraud iespēju skolām piedāvāt to dibināšanas mērķiem un misijai atbilstošu izglītības saturu. Šie noteikumi liedz jauniešiem turpināt pēctecīgu izglītību tajā jomā, kurā to jau ieguvuši pamatizglītības posmā, pakāpeniski attīstot savus talantus un līdzās iegūstot arī vispārējo vidējo izglītību. Tādējādi vispārējā vidējā izglītība var tikt padarīta par ekskluzīvu un visiem nepieejamu.

Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola 1992.gadā ar Izglītības un zinātnes ministra Andra Piebalga pavēli dibināta, lai bērniem un jauniešiem līdzās vispārizglītojošajiem priekšmetiem piedāvātu iespēju attīstīt talantus mākslā un tradicionālajā daiļamatniecībā, vienlaikus nodrošinot šo prasmju nodošanu nākamajām paaudzēm un stiprinot latvisko identitāti Latgales reģionā.

Deviņdesmitajos gados izglītības iestāde aktīvi iekļāvās Atmodas laika latviskās pašapziņas veidošanas procesā, sniedzot jauniešiem konkurētspējīgu vispārējo vidējo profesionāli orientēto izglītību (31014011), kopš 2012. gada arī profesionāli orientēto pamatizglītību (21014111). Visā skolas pastāvēšanas laikā tiek nodrošināta patriotiska, vērtīborientēta audzināšana, pilsoniska atbildība un kultūrizglītība vairākiem tūkstošiem bērnu un jauniešu.

Iegūstot vispārējo vidējo un amatu izglītību trijos gados, skolas absolventi kļuvuši par profesionāliem māksliniekiem, arhitektiem, pedagogiem, augstskolu pasniedzējiem, inženieriem un veiksmīgiem uzņēmējiem. Daudzi no viņiem veiksmīgi atraduši darbu tūlīt pēc vidējās izglītības iegūšanas. Mūsu izglītības iestāde nodrošina latviešu tradicionālās mākslas un amatu kompetenču kvalitatīvu un pēctecīgu apguvi pamata un vidējās izglītības posmos, sniedzot būtisku ieguldījumu latviešu nacionālās identitātes stiprināšanā visā Latgales reģionā.

Šāda skola ir vienīgā reģionā. Tautas daiļamatu tradīcijas saglabāšana Latvijā ir tik pat nozīmīga nacionālās identitātes sastāvdaļa kā Dziesmu svētki, tādēļ kopš skolas dibināšanas 1992. gadā mērķtiecīgi izveidotas unikālas izglītības, kultūras, audzināšanas tradīcijas un kultūrvide, kas balstīta latviešu tradicionālajā kultūrā un sniedz būtisku ieguldījumu šī mantojuma kopšanā un nodošanā nākamām paaudzēm. Skolai izveidota atbilstoša infrastruktūra, nodrošināts aprīkojums un kvalitatīvi personālresursi, lai mērķtiecīgi un efektīvi pilnveidotu amatu zināšanu un prasmju apguvi atbilstoši izglītojamo vecumam.

Pedagogi ir izstrādājuši autorprogrammas un mācību priekšmetu standartus, izglītojamiem no 1. līdz 12. klasei daiļamatniecībā, kokamatniecībā, tekstildizainā (patizglītības posmam), tekstildarbos, kokapstrādē (vidusskolas posmam), ko apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija. Skola un tās izglītības programmas ir akreditētas uz sešiem gadiem. Vide, aprīkojums, un personālsastāvs dod iespēju un priekšrocības iekļauties jaunajā izglītības saturā, jo kopš dibināšanas brīža pēc būtības piedāvā kompetencēs balstītu izglītību.

Mūsu skolā vidusskolēni triju gadu laikā tāpat kā visās skolās izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus gan humanitārajos, gan eksaktajos priekšmetos, ar tiem regulāri piedalās reģionālajās konferencēs, iegūstot atzinību un godalgas. Vienlaikus visi vidusskolēni izstrādā diplomdarbus tekstildarbos vai kokapstrādē. Amatu vidusskolas pastāvēšanas laikā, izstrādājot diplomdarbus, vairāk kā septiņdesmit jaunieši ieguvuši arī Amata zeļļa diplomus, ko piešķir Amatniecības kamera. Skolēni šajos gados izgatavojuši vairākus tūkstošus darbu - daiļamatniecības priekšmetu dažādās tehnikās, tostarp tautu tērpus. Daļa no darbiem ir izvietoti skolas telpās, radot unikālu un gaumīgu estētisko vidi. Katru gadu notiek skolēnu darbu izstādes sabiedriskās iestādēs un muzejos dažādās Latvijas vietās. Tādēļ šādām skolām nav korekti liegt valsts finansējumu, piemērojot tikai centralizēto eksāmenu rādītāja kritēriju.

Iepriekš minētie Ministru kabineta noteikumi un “četru reģionu bloku” modelis neveicinās kvalitatīvas, nacionālajās un vispārcilvēciskajās vērtībās balstītas izglītības pieejamību, bet sagraus vairāku gadu desmitu laikā radītas vērtības un tradīcijas. Rezultāts būs tāds, ka Latgales lauki vēl vairāk iztukšosies, darba tirgus kļūs neizglītotāks un nekulturālāks, novada cilvēki to kopumā atsvešināsies no modernām, laikmetīgām tehnoloģijām, no tādas dzīves un kultūras uztveres, kas ļautu arī latgaliešiem brīvi integrēties un būt mūsdienīgiem ikvienā amatā un pasaules malā. Turklāt - vienkopienu sabiedrības izveidošana mūsu valstī taps grūtāka.

Lūdzam pievērst uzmanību šiem normatīvajam dokumentam un dokumentu projektam un sekmēt to pilnveidošanu, lai radītu tādu izglītības sistēmu, kas ir patiesi pieejama, daudzveidīga un motivējoša savu nākotni veidot Latvijā.

Lūcijas Rancānes Makašānu

Amatu vidusskolas direktore,

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas

Valdes locekle Gundega Rancāne

Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu

vidusskolas Padomes priekšsēdētāja Ilona Negrejeva

 

Rīgas namu pārvaldnieks