2013.gada 1.oktobrī Pasaules Bankas eksperti Satiksmes Ministrijai prezentēja savu atskaiti par vairāk kā pusgadu ilgušo pētījumu “Latvijas ostu sektors: konkurētspēja un pārvaldība”.
Pētījumā bez atsevišķām, iespējams, izmantojamām atziņām un priekšlikumiem sastopamas paviršības, zināma nekompetence vai arī tendencioza nevēlēšanās iedziļināties Latvijas ostu darbībā pēc būtības. Latvijas Ostu Asociācijas un Latvijas Tranzīta Biznesa Asociācijas vērtējumā šāds pētījums nav devis vēlamo rezultātu – konkurētspējas palielināšanu un pārvaldības uzlabošanu.
Visupirms Latvijas ostu sistēmas un ostu pārvalžu novērtējuma vietā tiek vērtēta nevis pati sistēma vai ostu pārvaldes un to veicamās funkcijas, kā arī cik efektīvi tās tiek īstenotas, bet gan atreferēts pašas Pasaules Bankas izdotais Loģistikas indekss. Diemžēl šādam indeksam ir diezgan maz sakara ar ostu pārvaldību, jo tas neapskata konkrēti ostu pārvaldes, bet gan ir vispārināts un lielākoties attiecas uz situāciju valstī vai arī privātā sektora darbu. Indeksa tapšanas pamatā ir aptauja, par to, ko domā atsevišķi uzņēmumu pārstāvji vai ierēdņi par biznesa vidi savā valstī. Respondentu loks un datu iegūšanas metodoloģija katrā valstī ir dažāda, kas šo indeksu padara nevis uz salīdzināmiem lielumiem balstītu, bet gan par viedokļa aptauju, kur ļoti liela daļa no atbildes ir balstīta uz „man liekas”, kurš pēc būtības ir stipri nosacīti salīdzināms ar tieši tādu pašu „man liekas” citā valstī.
Tā, piemēram, ko var izsecināt par ostu pārvaldību no indeksa, kurā starp vairākiem desmitiem dažādu jautājumu vienīgais jautājums par ostām tiek uzdots: „Kā jūs novērtētu ostu infrastruktūru jūsu valstī?”. Nav korekti izmantot šādu indeksu jel kādu secinājumu veikšanai attiecībā uz Latvijas ostu pārvalžu darbu.
Paviršības sastopamas visā pētījumā. Informācija tekstā nereti nesaskan ar informāciju tabulās. Lietu būtībā, kādus tieši nodokļus maksā ostu pārvaldes un kā darbojas speciālās ekonomiskās zonas statuss, konsultanti tā arī pusgada laikā nav iedziļinājušies. Nereti pētījumā tiek salīdzināti nesalīdzināmi lielumi - ieņēmumi uz pārkrauto tonnu tiek jaukti kopā ar ieņēmumiem par pasažieriem vai elektrības tirdzniecību. Skopie ostu darbības apraksti ir pavirši, bez pienācīgas analīzes par ostām izvirzītajiem uzdevumiem un tādējādi dod neprecīzu priekšstatu par ostu darbību rezultātiem.
Beramkravas, kuras konteinerus nekad nav redzējušas, pēkšņi uzskaita konteineru vienībās. Kuģu lielumi tiek mērīti mērvienībās, kuras starptautiski neizmanto jau kopš 1994.gada. Vietām norādīta aplama informācija par ostu parametriem, turklāt pat smaidu izraisa tabula ar pašu ekspertu apstiprināto, bet pilnīgi aplamo informāciju, ka seklākās ostas var apkalpot daudz lielākus kuģus nekā dziļākās (iespējamais apkalpojamā kuģa lielums ir tiešā veidā atkarīgs no ostas dziļuma).
Tai pat laikā pētījumā tiek iekļauti lozungi, kuri ne ar ko neatpaliek no politiskajiem. Piemēram, ostām esot ievērojamas iespējas uzlabot efektivitāti. Šķistu loģiski sagaidīt no konsultantiem kā ir nonākts pie šāda secinājuma, vai vēl labāk ieteikumus kā uzlabot situāciju. Taču nekas tāds nav atrodams.Bez konkrētikas šāds vispārināts apgalvojums ir apšaubāms.
Protams, pēc šādas analīzes, kura raisa vairāk jautājumu, nekā dod atbildes, konsultanti sniedz savas rekomendācijas. Diemžēl jāsecina, ka lielākā daļa, bez varbūt dažiem saturīgiem ieteikumiem, ir vai nu neieviešamas vai arī tieši otrādi - drīzāk kaitīgas Latvijas tautsaimniecībai.
Konsultanti piedāvā ostu saimniecībā ieviest KPI (key performance indicators, tulk: galvenie darbības rādītāji) sistēmu. Pēc savas būtības šī ideja nav peļama, turklāt zināmā apmērā jau ostu pārvaldes jau tādu izmanto. Taču tā vietā, lai piedāvātu ostu pārvaldēm izpildāmus kritērijus tiek piedāvāts kaut kas, kas tikai daļēji attiecas uz ostu pārvaldi un lielāko daļu ostu pārvaldes nemaz nevar ietekmēt, vai jo vēl vairāk - piedāvātie kritēriji attiecas uz privātu, ostas pārvaldes kontrolē neesošu termināļu darbību.
Konsultanti daudz laika velta aprakstot, ka jebkura zeme ostā ir jāizsola, ka ir jārīko konkursi uz izmantošanas tiesībām par attīstības teritorijām. Kārtējā neizpratne par tirgus situāciju Latvijas ostās, kur piedāvājums vairākkārt pārsniedz pieprasījumu. Kāds var būt konkurss, ja nav neviena pretendenta uz teritoriju? Latvijas ostās ir simtiem hektāru brīvo teritoriju. Tās visos iespējamajos veidos tiek piedāvātas potenciālajiem investoriem. Latvijā nevis osta izvēlas klientu, bet gan klients ostu.
Tāpat daudz laika tiek veltīts aprakstot, ka galvenais darāmais darbs caurspīdīguma uzlabošanai ostās ir pārrakstīt likumu par interešu konfliktu ostu nolikumos. Šeit rodas jautājums, vai tad likums nav spēkā neatkarīgi no tā vai viņš ir kaut kur pārrakstīts, vai nav?
Kā vienu no saviem atradumiem konsultanti min, ka ostu pārvaldes būtu jāatdala no speciālo ekonomisko zonu pārvaldēm. Augstākā mērā apšaubāms priekšlikums, kas būtu klajā pretrunā ar Eiropas Jūras ostu organizācijas apkopotajām jaunākajām ostu pārvaldības tendencēm. Eiropas Jūras ostu organizācija norāda, ka 21.gadsimta ostu pārvaldes papildina savu funkciju klāstu un kļūst arvien nozīmīgāki spēlētāji visa reģiona attīstības veicināšanā. Eiropas Jūras ostu organizācija savā izdevumā “European Port Governance, 2010” pie ostu pārvalžu pamata funkcijām 21.gadsimta ostu pārvaldēm izvirzīja papildus funkciju “Reģiona attīstītājs” (“Community Manager”), kura ir cieši saistīta ar mainīgo ostas sabiedrību un ieinteresēto personu struktūru. Ar šo reģiona ekonomikas attīstītāja funkciju ostas pārvalde būtiski attīsta un uztur attiecības starp visām iesaistītajām pusēm – komersantiem un sabiedrību. Latvijas ostas saskaņā ar likumā noteikto ir gan “Zemes pārvaldītājs”, gan “Regulators”, gan “Reģiona attīstītājs”, nesaraujami saistīts ar pašvaldību un reģionu.
Šobrīd konsultanti piedāvā iet pilnīgi pretējā virzienā - nevis virzīties uz modernu 21.gadsimta ostas pārvaldi, bet gan atkrist atpakaļ. Šāda priekšlikuma īstenošana Latvijai tikai palielinās birokrātiju, izveidojot divas institūcijas, kuru darbības jomas zināmā mērā pārklājas un tiks zaudēts šobrīd panāktais pozitīvais savstarpējās mijiedarbības efekts.
Punktu uz “i”, laikam tomēr pieliek konsultantu piedāvājums padarīt valdes locekļus par neatsaucamiem. Tos, viņuprāt, ir jāieceļ uz termiņu un nevienam nav tiesību viņus atsaukt. Latvijas iedzīvotāji ievēlot saeimu (kura ieceļ valdību) uztic pārvaldīt visu savu nacionālo īpašumu viņu ievēlētiem pārstāvjiem. Tieši tāpat arī pašvaldību iedzīvotāji uztic savas pilsētas publiskos īpašumus pārvaldīt viņu ievēlētiem pārstāvjiem. Esošais mehānisms ir veidots uz paritātes principa, kur ostu apsaimniekotā īpašuma īpašnieki arī īsteno lemšanas un kontroles funkcijas. Attiecīgi abu ievēlēto pušu izvirzītie pārstāvji veic lemšanas un uzraudzības funkcijas ostās. Brīdī, kad mainās sabiedrības uzticēšanās vienai vai otrai pusei (pašvaldībā vai valstī tiek ievēlēts jauns deputātu sasaukums un iecelta jauna valdība), attiecīgi mainīsies arī lemttiesīgās personas ostā. Attiecīgi arī ostu valžu locekļi ir tieši atbildīgi par saviem lēmumiem to priekšā, kas viņus ir izvirzījis. Ja iedzīvotājus neapmierina attiecīgo ievēlēto pārstāvju darbs - viņi var ievēlēt citus. Tas ir jebkuras tiesiskas valsts pamats. Taču konsultantu piedāvājums ir ignorēt iedzīvotāju intereses uz pašnoteikšanos pār savu īpašumu. Tas paredz nodot tiesības lemt par valsts vai pašvaldības īpašumu personām, kuras nav tiešā veidā atbildīgas pret sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem.
Šis konsultantu piedāvājums nāk komplektā ar priekšlikumu Latvijas ostu un loģistikas padomi padarīt par lemttiesīgu institūciju, kuras lēmumi būtu saistoši pat valdībai. Tāds lēmums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.
Noslēgumā gan viena pozitīva lieta ir jāmin. Pasaules Bankas eksperti norāda, ka papildus nodokļi var graut Latvijas ostu konkurētspēju - secinājums, kurš ir loģisks, bet, kurš dažiem politiķiem gaužām nepatiks.