Diskusijas sabiedrībā raisījis Reformu partijas priekšlikums ostas aplikt ar vēl vienu papildus nodokli 20% apmērā no visiem ieņēmumiem, un ne velti, jo šādi likuma grozījumi tuvākajā nākotnē var tiešā veidā skart 73 000 tranzīta nozarē nodarbināto, bet sekojoši negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku kopumā.
Lai veicinātu izpratni par iespējamajiem riskiem, ieviešot ostu nodokli, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija organizē apaļā galda diskusiju „Ostu nodokļa ieviešana - ieguvums vai zaudējums valsts budžetam?"
Pēc Reformu partijas ierosinājuma Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Likumā „Par ostām”, kas papildus ostu pārvalžu jau maksātajiem nodokļiem paredz 20% no visām Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas iekasētajām maksām ieskaitīt valsts budžetā. Gribam uzsvērt – 20% no ieņēmumiem nevis no ieņēmumu un uzturēšanas izdevumu pārpalikuma (analoģiski kā uzņēmumos no peļņas), kas ir nedzirdēta prakse. Ostu pārvaldes un nozaru asociācijas jau vairākkārt aicinājušas atbildīgās institūcijas analizēt situāciju, izsvērt visus par un pret, diemžēl Reformu partija turpina pastāvēt par savu priekšlikumu, turpinot minēt vienīgo argumentu – Tallinas osta maksā dividendes, mums arī vajag! Vai pietiek ar virspusēji un pavirši aplūkotu skaitli kaimiņvalstī, lai pieņemtu nepārdomātu lēmumu, kas var neatgriezeniski ietekmēt visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā? Mēs ceram, ka nē un aicinām jautājumu izvērtēt profesionāli!
Ostu pārvaldes savus budžetus plāno ilgtermiņā, īpaši rēķinoties ar kredītu atmaksu. Nav jābūt finansistam, lai saprastu, ka 20% no visiem ieņēmumiem papildus jau maksātajiem nodokļiem (kas jau ir ap 15% no ieņēmumiem) būtiski maina visu finanšu plūsmu. Izvērtējot ostu finanšu rādītājus, redzams, ka likuma grozījumi radīs būtisku finanšu deficītu visās lielajās ostās. Līdz ar to nepietiks līdzekļu Nacionālā Attīstības plāna realizācijai, kredītu apmaksai un dalībai Eiropas Savienības struktūrfondu projektos ar līdzfinansējumu. Rezultātā apdraudēta ir ne vien plānoto Kohēzijas fonda līdzekļu apguve, bet arī esošo projektu realizācija, kas nozīmē, ka nāktos atmaksāt ES daudzus miljonus latu. Tāpat Likums nosaka virkni ostas funkciju, bez kuru veikšanas (tātad finansēšanas) ostu darbība nav iespējama.
Lai segtu ilgtermiņa saistības un nodrošinātu ostu uzturēšanu, ostu pārvaldes neredz citu iespēju kā celt ostu maksas par 20%. Galvenie kravu veidi, kas tiek pārkrauti Latvijas ostās ir ogles un naftas produkti. Būtiski ir atzīmēt, ka visās Baltijas ostās ir nepieciešamā infrastruktūra šādu kravu pārkraušanā un ostas par tām ļoti konkurē. Tāpēc cena par pakalpojumu ir ļoti būtisks faktors konkurences cīņā. Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad kravu īpašnieki dažādu apstākļu dēļ ir izvēlējušies mainīt esošo pārkraušanas vietu. Ņemot vērā tieši augsto konkurenci, palielinot izmaksas par ostas izmantošanu, neapšaubāmi samazināsies pārkraujamo kravu apjoms Latvijas ostās. Jāuzsver, ka Latvijas ostu risku paaugstinošs faktors ir tranzīta kravu īpatsvars (~80%). Piemēram, Tallinas ostas riskus mazina lielais prāmju īpatsvars ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, bet Klaipēdas ostā ~60% kravu ir vietējas izcelsmes. Līdz ar to ostu maksu paaugstināšana visvairāk var ietekmēt tieši Latvijas ostas.
Tranzīta nozare kopumā nodarbina ap 73 000 strādājošo. Ja samazināsies kravu apjoms caur Latvijas ostām, samazināsies darba apjoms, kas novedīs pie darba vietu zaudēšanas un ieņēmumu samazināšanās.
Publiskajā telpā radies priekšstats, ka ostas nemaksā nodokļus. Tā nav patiesība. Neskaitot visus nodokļus, ko nomaksā tranzīta nozarē strādājošie uzņēmumi, kuri ir tieši atkarīgi no ostu pārvalžu sekmīgas darbības, ostu pārvaldes 2012.gadā nodokļu un nodevu maksājumos valstij un pašvaldībām ir samaksājušas 9 miljonus latu. Esošie nodokļu un nodevu maksājumi jau šobrīd veido 15% no lielo ostu ieņēmumiem. Vēl papildus un ļoti liela maksājuma ieviešana būs liels slogs visai nozarei un reāls drauds Latvijas ekonomikai, kas budžetam kopumā var radīt zaudējumus, nevis ienākumus.