Ceturtdien ir svētki. Laikam jau bez zemeņu kūkām un estrādes māksliniekiem. Varbūt vienīgi ar pistolēm un citiem ieročiem pamīšus apdāvināsies: tā, piemēram, aizsardzības Pabriks uz Ministru kabinetu atstieps ieeļļotu šmeiseri, ko saņems ārlietu Kristovskis, Dombrovskis uzdāvinās iekšlietu Mūrniecei koka revolveri, bet veselības Bārzdiņš noteikti sarūpēs kādu šļirci, ar ko publiski izskalot aizsērējušās ausis gan sev, gan citiem valdības nedzirdīšiem, kuri nu galīgi nemaz nedzird rūgšanas procesus, kas arvien skaļāk burzguļo Latvijas cilvēkos.
Ceturtdien tautas pacietības kausā iepil premjera Dombrovska otrās valdības simts valdīšanas dienas. Tas, ka ļaudis pērnā gada oktobrī cerīgi sasparojās, jo vēlēšanu rezultāti daļai cilvēku šķita iedvesmojoši, neko daudz nenozīmēja: jaunievēlēto tautas kalpu knakstīšanās ap amatkrēsliem, traģikomiskā koalīcijas veidošanas plaukstiņpolka, neveiklā slidināšanās pa budžeta kalniem un lejām, bezziepju iesmērēšanās starptautisko aizdevēju azotē un kategoriskā nevēlēšanās ieklausīties galēji neapmierinātās tautas pagaidām pieklājīgajā sašutumā – tas viss izveidojis nepatīkamu, depresīvu situāciju.
Socioloģisko pētījumu grupa DnB NORD Latvijas barometrs (aptaujas veicis pētījumu centrs SKDS) publiskojusi pārdomu vērtus datus: 76% respondentu ir neapmierināti ar valdības darbu, savukārt 67% uzskata, ka valsts kopējais attīstības virziens nav pareizs, 42% uzskata, ka situācija pasliktinās, un tikai 11% domā, ka, paaugstinot nodokļus, augs arī budžeta ieņēmumi. Izskatās, ka valdības pīlāru – premjera, finanšu un ekonomikas ministru – optimistiskās klaigas par kopprodukta un eksporta augšanu, par nodarbinātības palielināšanos un kāpšanu ārā no krīzes kloākas nav atstājušas nekādu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju pasaules uzskatu un domāšanu. Depresija ļoti daudziem cilvēkiem joprojām ir kā tuvākā draudzene.
Šodien būšot preses konference. Par ko atskaitīsies premjera kungs un ko jaunu pastāstīs? Vai pārsteigs mūs ar viedu turpmākās dzīves vīziju, ar grodiem Latvijas nākotnes ornamentiem, kas taps ieausti stingri pamatīgajā valsts ekonomikas audeklā? Protams, kā tad. Šo preses konferenci varam atreferēt jau tagad, citējot, ka "valdība strādā tāpat kā līdz šim" un ka tā "turpina sekmīgu darbu", pārskatāmajā darbības laukumā "ir uzsāktas vairākas nopietnas iniciatīvas, turpinās darbs pie valsts budžeta konsolidācijas", savukārt "arodbiedrības ir stabils sadarbības partneris valdībai", bet "valsts turpina integrēties eiroatlantiskajās struktūrās". Viss notiek, piedodiet, nenotiek pilnīgi nekas. Tātad viss kārtībā. No news, good news* – kā saka angliski runājošās nācijas.
Kam kārtībā, kam nekārtībā. Izrādās, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) Latvijas radiofonā nule kritizēja valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Valsts kancelejas noteikumu projektu, kas paredzēja atļaut rīkot kolektīvos atpūtas pasākumus ministriju darbiniekiem. "Tauta ir satrakojusies, un ierēdņiem, kas par to runāja, vispār nevajadzēja pieļaut, lai būtu pamats šādām diskusijām," sašuta Vilka kungs. Vai neskan mazliet nievājoši – satrakojusies tauta? Tā kā bullis satrakojies, tā kā sarkana lupata gar degunu novicināta...
Nezin kāpēc šķiet, ka tauta ir satrakojusies ne jau par ballītēm, kuras 2008. gadā kā ar sirpi nošņāpa toreizējais premjers Ivars Godmanis un pēc kurām tagad ir izslāpuši ministriju darbarūķi. Izskatās, ka tauta satrakojusies pavisam par ko citu: par to, ka vara un sabiedrība dzīvo absolūti dažādās pasaulēs, kuras nekad nesaskaras un nemēdz laikā un telpā virzīties vismaz paralēli. Ministriju ballītes un to izmaksas – gada beigu vai citu ieganstu pamatotas – ir kā netīrums aiz naga salīdzinājumā ar piķa melnajām straumēm, kuras mūsu valdība dāsni plūdina savas tautas virzienā. Kas par to, ka tauta knapi elpo, mēģinādama izkārpīties no bezcerības, ko rada ne tikai finansiāli žņaugi, bet arī varnešu vienaldzība un vīzdegunība! Kas par to, ka 44% aptaujāto cilvēku uzskata, ka šī valdība nav spērusi nevienu pareizu soli?
Jā, šodien ir svētki. Tiem, kuri pašapmierināti paijā cits citam muguriņu, sak, re, cik mēs labi, re, kā mēs valsti izglābām! Izskatās gan pavisam citādi: jūs, simts dienu svinētāji, piedalāties valsts iznīcināšanas eksperimentā, un pat tajā jūs piedalāties nemākulīgi un padevīgi – kā jūs stumj, tā jūs lienat, pie reizes ar nodokļu pātagu uzšaudami tautai pa muguru. Lūkojiet, ka tauta nesatrakojas pa īstam, uz tādiem vagaru svētkiem skatīdamās. n
*Ja nav ziņu, tās ir labas ziņas, – angļu val.