Prezidenta vēlēšanas ASV politikas gardēžiem ir gandrīz tas pats, kas sporta mīļotājiem pasaules čempionāts futbolā. Kamēr vien ASV būs pasaules ietekmīgākā valsts, šīs valsts prezidenta vēlēšanas būs viens no pasaules svarīgākajiem četrgades notikumiem. Lai arī Latviju šīs vēlēšanas tieši neskar, mūs kā pasaul’s daļu tās nevar atstāt vienaldzīgus.
Kaut vairākums komentētāju uzsver abu pretendentu ārpolitisko uzstādījumu ārkārtīgo līdzību un pat lietotās frazeoloģijas vienādību, viņu abu pasaules redzējuma un dzīves filozofijas atšķirības ir pietiekami lielas, lai tās atspoguļotos politiskajā rīcībā un iezīmētu pasaules attīstības virzību nākamajiem četriem gadiem.
Politiku apzināti vienkāršojot, var teikt, ka Romnijs ir labējāks, bet Obama kreisāks. Romnijs uzskata, ka aktīvi un darbīgi cilvēki ir tie, kuri ir galvenie kopējā vezuma vilcēji, un tāpēc viņiem jārada maksimāli labvēlīgi nosacījumi. Atbalstot spējīgākos sabiedrības locekļus, pastarpināti tiekot palīdzēts arī mazākspējīgiem. Savukārt, Obama vairāk sliecas uz iespēju izlīdzināšanu, izrādot vairāk rūpes par tiem, kuriem nepieciešama palīdzība un atbalsts. Proti, sabiedrības vājākajiem locekļiem. Šis shematiskais abu pozīciju raksturojums dod zināmu ieskatu, kas kurš ir.
Ir skaidrs, ka Latvija nepieder pie stipro valstu gala, tāpēc diez vai par tās likteni kādreiz iedomāsies Romnijs, kurš pasauli uztver kā biblisku labā un ļaunā cīņu, kur ASV ir labo spēku priekšgalā, bet visi tie, kuri šo pasaules redzējumu apšauba, ierindojami ļauno spēku nometnē. Lai arī galvenajos vilcienos ļoti līdzīgi pasauli redz arī Obama (un gandrīz visa Vašingtonas elite), Obama, pateicoties kaut vai savai izcelsmei un ādas krāsai, pasauli redz daudzšķautņaināk. Protams, arī Obama no saviem augstumiem Latviju diez vai saskatīs kopējā statēģisko interešu virpulī, bet mazo, neaizsargāto valstu problēmas viņam mentāli ir tuvākas.
Taču diez vai (un cerēsim, ka tā) Latvija nākamo četru gadu laikā kādreiz parādīsies ASV prezidenta dienas kārtībā kā atsevišķa tēma. Mūs vairāk interesē ASV prezidenta kandidātu nostāja attiecībās ar Krieviju, ES un notikumu attīstību Tuvajos Austrumos. Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, Rietumeiropā nospiedošs vairākums (60–70%) atbalsta Obamu, jo viņš tiek uztverts kā kompetentāks un piesardzīgāks. Tieši Obamas nosvērtība kaitina tos, kuri, sēžot uz dīvāna un skatoties TV, ir gatavi «mest bumbas uz Irānu», «sadot Putinam pa zobiem», «nolikt pie vietas visas tās dvieļugalvas un šķībacainos». Stingrā kursa piekritēji var domāt, ka Romnijs rīkotos asāk. Taču, lai arī Romnijs priekšvēlēšanu retorikā lieto it kā skaļākas frāzes, arī viņam ievēlēšanas gadījumā būs jārēķinās ar realitāti, kas nepakļaujas voluntārām iegribām. Nav šaubu, ka Romnijs labi pazīst ASV biznesa vidi un tajā lieliski orientējas. Taču ārpolitiski viņš pasauli nepazīst, nesaprot un, galvenais, neizjūt. Viņš joprojām dzīvo pārliecībā, ka ASV ir vienīgais pasaules līderis, kā tas bija 90. gados, un vēlas atgriezties šajā sirdi sildošajā pagātnē. Lietojot pašu amerikāņu iecienīto terminoloģiju, Romnijs atrodas nepareizajā vēstures pusē. Nevis nākotnes, bet pagātnes pusē. Eiropiešiem, tajā skaitā latviešiem, šobrīd mazāk par visu ir vajadzīgs jauns karš Tuvajos Austrumos, Irānas bombardēšana, naftas cenu nekontrolēts kāpums ar visai juceklīgu nākotnes attīstības scenāriju.
ASV ārpolitikas veterāns, grāmatas Stratēģiskā vīzija: ASV un globālās varas krīze autors Zbigņevs Bžežinskis nupat laikrakstā The Finacial Times kā vienu no svarīgākajiem nākamā ASV prezidenta uzdevumiem norādījis visu pasaules lielvaru, ieskaitot Krievijas un Ķīnas, sadarbības veicināšanu Tuvo Austrumu (Sīrijas) un Irānas kodolprogramas jautājumu atrisināšanā. Šie pasaulei svarīgie samezglojumi jāšķetina rūpīgi un ļoti uzmanīgi, nepakļaujoties vilinājumam tos pārcirst ar vienu zobena cirtienu. Latvijas drošībai nekas nevar būt apdraudošāks kā starptautisks tiesiskais nihilisms un politiska nenoteiktība. Jo mierīgāka ģeopolitiskā vide, jo drošāk Latvijai. Obamu mēs pazīstam kā cilvēku, kurš lieki laivu nešūpos. Iespējams, Romnijs arī būs saprātīgs prezidents, bet viņa politisko instrumentu arsenālu mēs nezinām.