Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars intervijā laikrakstam Diena izvirzījis ideju par lielāku valsts atbalsta nepieciešamību latviešu preses piegādēm attālākiem lauku rajoniem.
Šī ideja varētu kļūt par pamatu plašai un konstruktīvai diskusijai par valsts atbalstu dažādiem ar latviešu tautas dzīvā spēka atīstību saistītiem jautājumiem. Diemžēl paša Dzintara piebilde nākamajā teikumā par Lindermanu un Osipovu gandrīz automātiski nozīmē, ka šo ideju būs grūti ne tikai realizēt, bet pat pacelt nopietnas apspriešanas līmenī. Jebkura ideja, ja tās nepieciešamību pamato ar Lindermanu, uzreiz degradējas līdz šīs personas līmenim. Ja šo uzvārdu savas idejas pamatošanai vēl jo vairāk piemin NA pārstāvis, tad šī ideja tiek uzverta kā abu pušu saspēle. Tā tas notiek, pat ja nav tā domāts.
Taču mēģināsim preses piegādes subsīdiju jautājumu izvērtēt un paplašināt, abstrahējoties no šauri politiskām peripetijām. Skatīsim to nācijas attīstības kontekstā. Dzirdot par jebkādām valsts subsīdijām, vienalga kādā valodā iznākošajai presei, ekonomiskie liberāļi noskalda – nekādu subsīdiju privātajam biznesam. Lai privātie tiek paši galā ar savām problēmām, un nav ko tur valsti un sabiedrību jaukt iekšā.
Šāds uzskats Latvijas apstākļos, it īpaši no latviešiem, līdzvērtīgs naža dūrienam mugurā latviešu valodai un latviešu tautai. Ja gribam kā tauta attīstīties un saglabāt savu unikālo valodu, ir jāatceras kāda skaudra patiesība. Absolūti brīva tirgus apstākļos latviešu valoda tās lietotāju mazskaitlīguma dēļ globālajā līmenī nav konkurētspējīga. Mūsdienās, kad valstu robežas ir atvērtas ne tikai cilvēku, bet arī informācijas un kapitāla plūsmām, mazu tautu valodas ir apdraudētākas nekā jebkad agrāk. Ir pilnīgi lieki šeit filozofēt, ka nav lielu un mazu tautu; ka mēs esam lieli tik, cik mūsu griba, utt. Laikā, kad visu nosaka ekonomiskais izdevīgums, ir jāatzīst, ka būt latvietim nav ekonomiski izdevīgi.
Taču latviskumam ir paveicies tajā ziņā, ka mums pašiem ir sava valsts. Mēs valstiskā līmenī kā sabiedrība varam latviskumu attīstīt un kopīgiem spēkiem panākt to, ka būt latvietim ir izdevīgi vismaz šeit Latvijā. Piemēram, panākt, ka latviski iznākošas grāmatas maksā lētāk nekā angļu vai krievu analogi. Ja latviešu bērnu vecākiem jāpērk tieši tāda pati bērnu grāmata divreiz dārgāk nekā blakus dzīvoklī dzīvojošai krievu valodā runājošai ģimenei vai īpaši «progresīvai» ģimenei, kur bērni jau kopš dzimšanas runā angļu valodā, tad šāda situācija ilgtermiņā neveicina vēlmi palikt vai kļūt par latvieti. Ir pilnīgi nepieļaujami, ka grāmatas un citi drukātie izdevumi latviešu valodā ir dārgāki nekā citās lielākās valodās iznākušie izdevumi. Tāpat būtu pilnīgi nepieļaujami, ja par TV skatīšanos vai radio klausīšanos latviešu valodā būtu vēl jāpiemaksā. Nav šaubu, ka dažādas informāciju tehnoloģijas attīstīsies deviņjūdžu zābakiem un vulgārais brīvā tirgus ceļš attiecībā uz valodu ir latviešu tautai iznīcinošs tuvāko piecdesmit gadu laiku.
Latvijas valstij ir jāveido speciāla programma latviešu valodas ekonomiskā izdevīguma veicināšanai. Šai programmai ir jāatvēl pietiekami lieli budžeta līdzekļi. Tajā skaitā, privātā biznesa atbalstam. Iebildes, ka ES likumdošana aizliedz valsts atbalstu privātajam biznesam, ir viegli apejamas, ja atbalsts tiktu noformēts nevis biznesam, bet valodai, kas ES joprojām vēl ir aizstāvamo lietu kategorijā. Lielās ES valstis dibina ārvalstīs Gētes, Servantesa, frankofonijas institūtus, kas popularizē attiecīgās valodas ārvalstīs. Šīm organizācijām ir ievērojami budžeti. Latvijai diez vai būtu pa spēkam uzturēt, teiksim, Raiņa insitūtu ārpus Latvijas, bet vismaz pašu valstī vajadzētu darīt visu, lai latvietim nebūt jācieš no savas valodas ekonomiskā neizdevīguma.
Papildu subsīdijas pasta piegādēm būtu tikai pats mazumiņš, kurš problēmu kopumā nerisinātu, bet kaut vai dotu nelielu atelpu ekonomiski novārdzinātajai latviešu drukātajai presei. Lai šo ideju vieglāk realizētu, nevajadzētu īpaši nodalīt latviešu presi no krieviskās. Galu galā laukos taču pārsvarā dzīvo latvieši un lielākā atbalsta daļa aizies tieši latviešu presei.