Likumprojekts par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā bija vienīgais, kas ceturtdienas Saeimas sēdē izraisīja deputātu debates.
Šis bija indikatīvais kontrolbalsojums, kurš precīzi iezīmēja katra politiskā spēka un deputāta vietu klasiskajā politiskajā spektrā. Pa kreisi no centra tie, kas balso par maksimāli vienkāršotu dzimuma maiņas kārtību, savukārt pa labi tie, kas turas pie konservatīvām vērtībām un dzimuma maiņu vēlas sarežģīt.
Likuma grozījumi paredzēja noteikt kārtību, kādā tā dēvētajiem transseksuāļiem civiltiesiski mainīt dzimumu. Atbilstoši Tieslietu ministrijas izstrādātajam un Saeimas juridiskās komisijas apstiprinātajam likumprojektam dzimuma maiņu varētu veikt pēc piecu ārstu (divu psihiatru, urologa, ginekologa un terapeita) komisijas parakstīta atzinuma. Daļa deputātu uzskatīja, ka dzimuma maiņas procedūra ir pārāk vienkārša, un aicināja likumprojektu noraidīt un to atgriezt atpakaļ Tieslietu ministrijai pārstrādāšanai. Visprecīzāk iebildumus formulēja Inese Šlesere (LPP/LC). Viņa norādīja, ka likumprojektā nav noteikta pat nepieciešamība pēc ārstnieciskas iejaukšanās. Pietiek ar personas vēlmi mainīt dzimumu un paša izjūtu, ka ir piederīgs citam dzimumam, nevis tam, kas izriet atbilstoši fizioloģiskajiem parametriem. Viņa uzsvēra, ka nevienā pasaules valstī nav tik vienkāršota dzimuma maiņas juridiskā procedūra. Pat ar savu liberālismu slavenajā Nīderlandē dzimuma maiņu nosaka tiesa, nevis ārstu konsilijs.
Deputāti, kuri aicināja noraidīt likumprojektu, uzsvēra tā zemo kvalitāti, nevis iebilda pret pašu iespēju šo dzimuma maiņu juridiski korekti noformēt. Diemžēl debates dažbrīd aizgāja, kā tautā mēdz teikt, tirgus sievu klaču gultnē. Pēc nepilnu stundu garām debatēm likumprojekts tika noraidīts, pateicoties nebalsojušo un atturējušos deputātu balsīm. Par – 38, pret – 30, atturas – 14, nebalso – 9 deputāti.
Par šo balsojumu varētu arī nerunāt, ja tas neiezīmētu deputātu politisko orientāciju. Pēc būtības šis bija balsojums par vērtībām, jo likumprojekta nesagatavotais raksturs to atbalstīt lika vien pārliecinātiem tradicionālo vērtību noliedzējiem. Zīmīgi, ka ar paceltiem īkšķiem vienīgi Saskaņas centra, PCTVL un Jaunā laika frakcijas vadītāji aicināja savus deputātus likumprojektu atbalstīt. Par nobalsoja arī Pilsoniskās savienības frakcijas vadība un pie frakcijām nepiederošie deputāti. Deputātes Lienes Liepiņas (JL) runā varēja just patiesu degsmi risināt transseksuāļu problēmas un neviltotu vēlmi palīdzēt šiem cilvēkiem, bet Dzintars Ābiķis, atbalstot likumprojektu, acīmredzami centās zīmēties un izpatikt kādiem zālē neesošiem progresīvo vērtību aizstāvjiem.
Šajā aspektā ļoti zīmīgs ir arī Venta Armanda Kraukļa un Kārļa Leiškalna pozitīvais balsojums un Māra Grīnblata un Dzintara Rasnača atturēšanās. Pēdējais turklāt vēl piedalījās debatēs un norādīja uz likumprojekta nepilnībām. Visi četri deputāti agrāk pieslējušies konservatīvo uzskatu pārstāvniecībai, un šis balsojums izraisa minējumus par viņu tālejošākiem plāniem. Dzirdētas runas, ka TB/LNNK ierindas biedri reģionos izsaka vēlmi pievienoties jaunajam trejsavienības blokam Vienotība. Iespējams, ka Grīnblats un Rasnačs, neticot savas partijas spējām vēlreiz pacelties, jau skatās, kam varētu pieslieties nākotnē, lai saglabātu darba vietu Saeimā.
Taču balsojuma izdruka diez vai rada gandarījuma izjūtu tiem, kuri balsoja, vadoties no tā, kā izskatīsies progresīvo vērtību aizstāvju acīs. Jo blakus Šadurska, Aboltiņas, Druvietes, Pabrika uzvārdiem ir tādi rietumu vērtību atbalstītāji kā Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs, Valērijs Buhvalovs un citi cilvēktiesību aktīvisti. Var, protams, atrunāties, ka nacionālajos jautājumos mums ir pavisam cita nostādne un ar šiem PCTVL deputātiem nav nekā kopēja. Taču tās ir tikai atrunas. Liberālisms un nacionālisms var kādu brīdi modrības iemidzināšanas nolūkā iet kopsolī, taču agri vai vēlu šo ideoloģiju ceļi šķirsies. Atvērtās sabiedrības principi un nacionālas valsts ideja ir savstarpēji nesavienojami jēdzieni.
Tas nenozīmē, ka cilvēktiesības, humānisms, morāle būtu jānoliedz. Gluži otrādi, jāņem labākais, ko civilizācijas gaišākie prāti ir radījuši, taču tāpēc nav pa galvu un kaklu jādzenas pakaļ katram, kurš skaļi kliedz par rietumu vērtībām. Patiesas vērtības ir tās, kas ļauj cilvēkiem dzīvot labāk, cilvēciskāk justies, nevis tās, kas ļauj spriedelēt par dzimuma maiņu kā līdzvērtīgu matu krāsas nomaiņai un veicina sacensību, kurš atļausies aizbrist dziļāk sociālo dīvainību džungļos.