Latviju ir pārņemusi jaunu narkotiku – sintētisko kanabinoīdu – sērga. Šīs ārkārtīgi bīstamās un cilvēka organismu sagraujošās narkotikas ir pazīstamas jau piecus gadus, bet īpaši plašu izplatību tās ieguvušas pēdējos gados.
Cik cilvēku no šīs indes lietošanas jau miruši, nav īsti zināms, jo nāve parasti konstatēta no sirds mazspējas vai citām it kā ikdienišķām lietām. Tomēr ir vairāki konkrēti gadījumi ar letālu iznākumu, kuri guvuši plašu sabiedrības ievērību. Pats par sevi uzprasās jautājums, kur gan šo nāvējošo indi tās lietotāji iegādājušies? Atbilde ir šokējoša. Inde, kura izraisa narkotisku atkarību un īsā laikā sagrauj cilvēka organismu, pārvēršot to par pūžņojošu dārzeni, ir brīvi un legāli (!) nopērkama ik uz stūra.
Sintētisko kanabinoīdu apkarošanai veltītajā LTV raidījumā Sastrēgumstunda studijā aicinātie politiķi ar svarīgiem ģīmjiem stāsta, ka esot «divus gadus nopietni un smagi strādājuši», lai risinātu šo problēmu, taču jautājums esot sarežģīts. Politiķi divus gadus «smagi strādā», bet tajā pašā laikā mirst cilvēki no vielas, kura ir brīvā tirdzniecībā un nopērkama tikpat viegli kā kukulītis maizes. Šis absurds ir grūti saprotams, ja pat veļas mašīnu nevar nopirkt bez instrukcijas, kur lieliem burtiem rakstīts, ka skrūves ir bīstamas un tās nedrīkst ēst. No veikalu plauktiem tiek izņemtas rotaļlietas, ar kurām bērni var nejauši sev nodarīt pāri; tiek aizliegti pārtikas produkti, kuros kaut kādas cilvēku veselību apdraudošas vielas ir vairāk par pieļaujamo normu, bet likumdevēji divus gadus «smagi strādā», lai no tirdzniecības aprites izņemtu psihotropās indes un to tirgotājus varētu saukt pie kriminālās atbildības. Diemžēl akmens jāmet arī uz kolēģiem medijos, kuri šo indi visbiežāk sauc pašu narkotiku izplatītāju ieviestajā mīļvārdiņā – par spaisu (garšviela, angļu val.), tādējādi radot mānīgu ilūziju par šīs bīstamās vielas it kā nevainīgo būtību.
Saeimas deputāti uz katrām vēlēšanām sola darīt visu, lai paaugstinātu ārkārtīgi zemo sabiedrības uzticību šai valsts likumdošanas institūcijai. Ja divus gadus «smagi strādājot», legālu indes tirdzniecību (kura nekam citam kā vien cilvēku indēšanai nav paredzēta atšķirībā, teiksim, no benzīna vai kādas sadzīves ķīmijas preces) nav izdevies apturēt, tad skaidrs, ka tādiem «strādniekiem» augsta uzticība nevar būt. Diez vai kāds darba devējs gribētu tādus strādniekus, kas divus gadus «smagi strādā», bet rezultātā ir izkalts čiks. Tieši tā jāvērtē ceturtdien Saeimā pieņemtās izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par tādu vielu tirdzniecību, kas iekļautas «pagaidu aizlieguma» sarakstā. Kā minētajā TV raidījumā skaidri norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, šie grozījumi neļaus policijas darbiniekiem «aizklapēt» ciet narkotiku tirdzniecības vietas, jo tur tirgo tādas jaunas vielas, kuras vēl nav «pagaidu aizlieguma» sarakstā, un policija būšot bezspēcīga.
Ieilgusī auklēšanās ar šo psihotropo vielu tirgoņiem pamazām jau pārvēršas par ņirgāšanos. Ļoti negribētos domāt to sliktāko un pieņemt, ka mūsu augstākā līmeņa politiķi piesedz šo nāves biznesu un viņiem no tā atlec sava asinsnauda. Kaut kā negribas ticēt, ka mūsu deputāti būtu krituši tik zemu. Taču arī otra alternatīva nav daudz labāka. Acīmredzot viņi ir profesionāli pilnīgi nespējīgi un bez tukšas muldēšanas neko daudz nespēj. Minētajā TV pārraidē jauno birokrātisko eliti uzskatāmi pārstāvēja deputāts Arvils Ašerādens – raita runa, pārliecinoša argumentācija... kāpēc neko nevar izdarīt.
Ja jau valsts likumdevēji nespēj atrast juridiski korektas cīņas formas ar šiem cilvēku indētājiem, tad kāda var būt ticība, ka šie paši likumdevēji spēs tikt galā ar banku, alkohola, subsidētās enerģijas lobistiem vai būs spējīgi efektīvi reaģēt uz Krievijas draudiem? Ja valsts spēj vien plātīt rokas, «cīnoties» ar acīm redzamiem cilvēku slepkavām un viņu veselības grāvējiem, tad kāda pārliecība, ka tā spēs izdarīt kaut ko vairāk par roku plātīšanu valsts sociālekonomiskajā attīstībā, tautas labklājības vairošanā vai valsts aizsardzībā? Diemžēl nekāda. Tādai Saeimai ir jādod politiskās invaliditātes grupa.