Saeima galīgajā lasījumā gatavojas pieņemt grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.
Tas nozīmē, ka kredītņēmēji, ja būs zaudējuši īpašumu, par kuru maksā kredītu, vairs nepaliks parādā bankām. Ja zaudē mājokli, tad atdod atslēgas un esi brīvs no turpmākiem kredītmaksājumiem. Šī norma liks bankām atbildīgāk izturēties pret kredītu piešķiršanu un īpašumu novērtēšanas kārtību.
Ja, par spīti masīvai banku lobija pretdarbībai, šie grozījumi tiks pieņemti, tad Latvija būs spērusi platu soli savas ekonomikas ilgtermiņa stabilizācijas virzienā. Atcerēsimies, ka neseno smago ekonomisko krīzi Latvijā izraisīja neapvaldīts banku kreditēšanas burbulis, kuram plīstot valsts ekonomika atkrita tālu atpakaļ. Tiekoties ar dažādiem ekonomistiem, vienmēr jautāju, vai kaut kas tiek darīts, lai līdzīga krīze neatkārtotos nākotnē? Līdz šim atbildes vietā parasti tika runāts par sabiedrības izpratnes pieaugumu par vieglprātīgas kredītu ņemšanas sekām un tamlīdzīgi. Beigās labākajās Oblomova tradīcijās tiek noplātītas rokas un pateikts – tur jau neko nevar darīt – tāds esot kapitālisms.
Tomēr izrādās, ka ir iespējams darīt, un nolikto atslēgu principa ieviešana ir viens no efektīvākajiem soļiem banku alkatības iegrožošanā. Šie grozījumi izbeidz bankām ērto situāciju, kurā kredītņēmējs uzņemas gandrīz visu kredītrisku, bet bankai risks ir minimāls. Nav brīnums, ka bankas savas visatļautības ierobežojumus uztver kā uzbrukumu «svētumam». Tās draud, ka, pieņemot šos likuma grozījumus, hipotekārie kredīti vairs nebūs pieejami. Klausoties banku sabiedrisko attiecību speciālistu «argumentos», vienmēr jāatceras, ka bankas vienmēr darbojas vienīgi savas peļņas interesēs. Šī banku interešu pārspīlēta un vienpusīga atbalstīšana pirms dažiem gadiem jau izraisīja krīzi. Ja līdzīga norma būtu pieņemta 2005. gadā, tad bankas nemestu kredītus pakaļ burtiski katram, kuram nebija slinkums aizpildīt kredītu izsniegšanas veidlapas.
Bankas pārmet, ka Latvija nostājusies priekšgalā cīņai pret banku patvaļu. «Šādi nosacījumi padarītu Latviju par bēdīgu izņēmumu Eiropā – par valsti, kurā cilvēkam ar stabiliem ienākumiem un labu kredītvēsturi būtu ļoti grūti vai pat neiespējami saņemt kredītu mājokļa iegādei,» draud Latvijas bankas vēstulē augstām Latvijas amatpersonām. Taču kāpēc gan bankas bijušas tik pieticīgas un savā rūpju vēstulē par «nabaga kredītņēmējiem» Latviju min kā iespējamo bēdīgo izņēmumu tikai Eiropas mērogā? Kāpēc neteikt – Latvija kļūs par bēdīgi slavenu izņēmumu pasaules mērogā? Atbilde ir vienkārša. Tāpēc, ka pasaulē šāda kārtība nav nekāds izņēmums. Tieši tāda kārtība valda brīvā tirgus ideoloģijas citadelē – ASV. Tur darbojas šis nolikto atslēgu princips, un neviens pat neiedomājas teikt, ka tāpēc ASV kāds nevar saņemt hipotekāro kredītu. Gluži otrādi, ASV ir hipotekāro kredītu lielvalsts, kurā 70,7% mājokļu īpašnieku 2013. gadā bija ar hipotekāro apgrūtinājumu. Tas nozīmē, ka tikai 29,3% ASV mājokļu īpašnieku ir brīvi no kredītmaksājumiem.
Ilgus gadus Latvijas sabiedrībai diendienā zemapziņā tika dzīta formula – kas labi bankām, tas labi Latvijai. Lai arī šis uzstādījums netika tieši tā formulēts, šī ideja caurstrāvoja vairumu ekonomisko komentāru, kurus gadu desmitiem nenogurstoši sabiedrībā retranslēja dažādi banku sabiedrisko attiecību speciālisti (lepni dēvēti par analītiķiem). Šī baņķieru ideoloģijas dominante Latviju noveda pie pēdējo 60 gadu smagākās ekonomiskās recesijas pasaulē. Nav šaubu, ka banku lobijs darīs visu, lai nolikto atslēgu principu izņemtu no Maksātnespējas likuma grozījumiem un tādējādi bankas atbrīvotos no kredītu izsniegšanas riska. Deputātiem gan derētu atcerēties, ka viņi ir tautas, nevis banku interešu aizstāvji.