Ierēdņu zemo algu mitoloģija

© F64

Vienlaikus ar vaimanoloģiju par zemo atalgojumu valsts pārvaldē, kura dēļ tajā trūkstot augsti kvalificētu kadru, sabiedrību atkal un atkal pārsteidz fakti par tajā strādājošajiem izmaksātām solīdām algām un dāsnām piemaksām.

Pērn ar treknām un regulārām piemaksām un naudas balvām, kas pamatotas ar kādu dežūrfrāzi, izcēlās Valsts prezidenta kanceleja. Neatpaliek arī ministrijas. Kuru sedziņu tik pacel, papurini, prusaki lec uz visām pusēm. Trekni jo trekni - Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Pēc Pietiek.com ziņām, izglītības ministra Kārļa Šaduska biroja vadītājs pērn decembrī algā kopā ar naudas balvu un piemaksu «par darba kvalitāti un personisko ieguldījumu» saņēmis teju 7000 eiro uz rokas! IZM mājaslapā sarakstā, kur uzrādīts darbiniekiem izmaksātais atalgojums, iepretim Geižāna vārdam gan redzama vien viņa «pieticīgā» mēnešalga 3798,61 eur. Premjers un ministri, domājams, arī Valsts prezidents viņu varētu vien apskaust un, ja ne cēlie mērķi valsts labā, iekārotu šo vakanci. Oficiālās mājaslapas liecina, ka, piemēram, premjers Māris Kučinskis decembrī saņēmis vien 2870,11 eur, ieskaitot atvaļinājuma naudu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens - 3055,22 eur, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola - 3752,08 eur, ieskaitot atvaļinājuma naudu, Šadurskim izmaksāti - 4022,89, ieskaitot atvaļinājuma naudu.

IZM arī Šadurska padomnieks Mārtiņš Langrāts naudas balvā un piemaksā saņēmis 3026 eiro. Nezin kādus kalnus viņi gāzuši, katrā ziņā valdības rīcības plānā iepretim IZM darba uzdevumiem daudzviet lasāms ieraksts: izpildīts daļēji vai uzsākts, lai gan pabeigšanas termiņš jau pagājis. Savukārt Šadurska uzvārds rotā politiķu un amatpersonu reitingu tabulas lejasgalu.

Tarakāni pasprukuši arī no Ekonomikas ministrijas, kura vismaz spējusi sakarīgāk pamatot gadā izmaksāto apmēram 10 000 eiro prēmiju ministra padomniecei Agitai Baltbārdei - par mērķu sasniegšanu darbā ar jaunuzņēmumiem. Teju tik pat saņēmusi Ginta Ozola par intensīvo darbošanos ap gāzes tirgus liberalizācijas un ES struktūrfondiem, kā arī «darba koordināciju OIK krīzes komunikācijas laikā». Spriežot pēc tā, kādu sašutumu daudziem radījuši pieaugušie elektroenerģijas rēķini, pateicoties izmaiņām OIK aprēķinā, ierēdne varēs turpināt krīzes komunikāciju un saņemt prēmiju. Zemnieku saeima pat grasās pieprasīt ekonomikas ministra demisiju - kā neuzvilkties, ja elektroenerģijas izmaksas krasi pieaug, akcīzes nodoklis degvielai pieaug, bet pārstrādātāji samazina piena iepirkuma cenas!

Elektroenerģijas rēķins (tieši par sadales pakalpojumiem un OIK) pieaudzis arī virknei mājsaimniecību, februārī saņemti arī spazmas raisošie nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini - dubults iemesls dusmoties par maksāto nodokļu aiziešanu tik treknām ierēdņu algām un piemaksām! Turklāt no šā gada ministriem, Saeimas deputātiem un vēl atsevišķām augstām valsts amatpersonām algas turpina pieaugt, pateicoties viņu algu koeficienta piesaistei vidējam atalgojumam valstī. Uz augšu ar likumu iecerēts pabīdīt arī ierēdņu algu augšējās robežas - vajagot valsts pārvaldei piesaistīt labus kadrus, veikt valsts pārvaldes reformu, trīs gados par 6% jeb apmēram 3000 no 60 000 samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu. No ietaupītā varēs palielināt algas.

Raugoties uz ministriju publiskotajām algām tās centrālā aparāta darbiniekiem un vidējo atalgojumu valstī noteiktās pozīcijās, nešķiet, ka valsts pārvaldē strādājošajiem ir pamats justies ļoti noniecinātiem, nemaz nerunājot par iepriekš minētajām prēmijām, kādas privātajā sektorā strādājošajiem pat sapņos nerādās. Paskatāmies, piemēram, plašākajā algu informācijas datu bāzē algas.lv. Ņemam kaut vai kategoriju Augstākā vadība! Mārketinga vadītājs - vidējais atalgojums 1576 eur, personāla vadītājs - 1092, izpilddirektors - 1903, pārdošanas direktors - 1764 eur. Kategorijā Ražošana - ražošanas plānotājs - 898 eur, kvalitātes inspektors - 750 eur. Kategorijā Vadība - departamenta vadītājs - 1486 eur, kvalitātes vadītājs - 1011 eur, nodaļas vadītājs - 1264, pārdošanas biroja vadītājs - 1022, projektu vadītājs - 1026 eur. Nav algas ministrijās tik nekonkurētspējīgas! IMZ departamentu direktora vietniekiem tās ir ap 2200-2700 eur, vecākajiem ekspertiem pāri par diviem tūkstošiem eiro, pat vecākajam referentam - pusotrs, divi tūkstoši! Lai arī IZM tiek minēta starp ministrijām, kur ir lielākais vakanču skaits, tieši centrālajā aparātā tās nemaz tā apkārt nemētājas - mājaslapā rodamas tikai divas: uz nenoteiktu laiku (uz juridiskā un nekustamā īpašuma departamenta juriskonsulta (iepirkumi) un iekšējā audita nodaļas juriskonsulta amatu).

Reformas mērķis esot valsts darbā strādājošo algām sasniegt vismaz 80% no līdzvērtīga amata privātajā sektorā. Jā, varētu parūpēties, lai lielākas algas saņem pedagogi, ārsti, policisti, kuri arī ietilpst šajā pašā kategorijā, bet pietiks pūst pīlītes, sūdzoties par ministriju centrālā aparāta vai Valsts prezidenta kancelejas plāno maizīti ar biezo garoziņu. Protams, ne viņi visi saņem tādas algas un piemaksas kā Šadurska un Vējoņa favorīti, bet, vismaz publiskojot šos atalgojumus, kam atsevišķi politiķi tā pretojās, gan pārējie ierēdņi, gan nodokļu maksātāji var ja ne ietekmēt, tad vismaz redzēt un vērtēt, kur tā naudiņa aizplūst.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais