Dubultstreiks – dubultefekts?
Protestēt pret 2016. gada budžetu ar piketu un streiku palīdzību grasās gan izglītības, gan veselības sistēmas darbinieki, neapmierināti ir arī uzņēmēji un darba ņēmēji. Izskatās, ka «nevienlīdzības mazināšanas» budžets patīk vien atsevišķiem politiķiem un varbūt vēl Finanšu un Aizsardzības ministrijām.
Dīvaini – streikot grasās divas nozares, kuras minētas kā nākamā gada budžeta prioritātes, par kurām vienisprātis bijusi visa koalīcija ar premjeri Laimdotu Straujumu priekšgalā. Nepateicīgie mediķi un pedagogi! Kad vēl viņus nosauks par prioritātēm? Politiķiem šķiet, ka ar solīto, parunāšanu vai pat draudiem pietiek. Tā Straujumu septembra beigās pedagogu arodbiedrības (LIZDA) doma par streiku «pārsteidza», jo puses taču tiekas un runā. 10 miljoni eiro pedagogiem pasolīti un varbūt pat beidzot arī būs! Bet runāt nenozīmē arī vienam otru saprast, sadzirdēt un sarunāt. Jo kādēļ tad vairumam skolu finansējums samazināsies, kādēļ atbalsta personāls kļūs nepieejamāks pretēji valdības deklarācijā solītajai tā pieejamības vairošanai? Kādēļ pirmsskolas pedagogi joprojām atalgojuma ziņā būs diskriminēti, kādēļ augstskolu lektoru zemākā likme būs krietni mazāka nekā skolu pedagogiem? Kādēļ lielākais pieaugums plānots skolu direktoriem, kuriem jau tā algas ir lielākas? Lai uzpirktu skolu lojalitāti? Kādēļ papīrs panes likumus, kas reglamentē noteiktu budžetu augstskolām un zinātnei, kas sistemātiski netiek pildīts? Protams, var diskutēt par to, kādā melnajā caurumā pazudīs šie 10 miljoni eiro, ja vienlaikus tiks slēgtas skolas, optimizējot skolu tīklu, un daudzi pedagogi algu pieaugumu nesajutīs, virknei algas pat tiks samazinātas? Iespējams, ka LIZDA aprēķini nav precīzi, bet tie radušies datu vakuumā. Kur ir IZM grafiki, dati, skaidrs piedāvājums? Kur ir sistēma ar aprēķiniem, cik tai nepieciešams? Kur pašu valdības deklarācijā solītais – izstrādāt augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas plānu, lai pakāpeniski sasniegtu normatīvajos aktos noteikto finansējuma apmēru? Ir tikai solījums par no pirksta izzīstiem 10 miljoniem, kuros kā šaurās biksēs jāiespīlē resna pakaļa, atvainojos, daudzas gadiem neapmierinātas vajadzības.
Kārtējo cinisma paraugstundu sniedz Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis, sakot, ka LIZDA vienkārši «izdomājusi, ka tā grib pastreikot», jo izvirzījusi tehniski neiekļaujamas prasības – nevarot budžetā ierakstīt nezināmu skaitli, kurš, veidojot jauno modeli, vēl var mainīties. Bravo! Vispirms IZM novilcina jaunā modeļa izveidi un aprēķinus (jo kam tad tas jāveido, ja ne IZM!), tad saka, ka nevar dot naudu, jo nezina precīzi, cik vajadzēs, savukārt cik vajadzēs – tāpat nevarēs iedot, jo jārēķinās ar budžeta iespējām! Tā jau absurdu meistars Šadurskis vēl varētu mierīgi paziņot, ka streiks ir nelikumīgs, jo pauž politisku protestu, jo uz kāda žurnālista jautājumu, vai varētu prasīt izglītības ministres Mārītes Seiles demisiju, LIZDA vadītāja to pieļāvusi. Kā zināms, Streiku likums nosaka, ka streiks atzīstams par nelikumīgu, ja tas «ierosināts, lai paustu politiskas prasības, politisku atbalstu vai politisku protestu».
Otrai prioritātei, veselības aprūpei, pretēji partiju priekšvēlēšanu solījumiem un deklarācijām, budžets procentuāli no IKP samazinās no 3,1% līdz 3 un pēc citiem aprēķiniem – pat zem 3% nākamgad, kas ir teju uz pusi mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs! Gatavību streikot apsver gan Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, prasot nesamazināt nozares budžetu, palielināt vidējo atalgojumu sistēmā strādājošajiem par 10%, samazināt pacientu līdzmaksājumus un palielināt valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotas, kuras, kā ierasts, arī šogad jau pāris mēnešus pirms gada beigām beigušās. Tā vietā ministrs Guntis Belēvičs draudējis, ka valsts neslēgs līgumus ar tiem ārstiem, kuri regulāri pārsniedz kvotas. Urā – rasts risinājums!
Abas nozares runā par kopīgām protesta akcijām. Ja vēl tām piebiedrosies arī ar jaunajiem nodokļiem un to sistēmu neapmierinātie uzņēmēji un darba ņēmēji, kuru pārstāvji izteikušies par finanšu ministra Jāņa Reira (Vienotība) demisijas prasīšanu – būtu teju visas Latvijas streiks! Bet – vai vairāk streikojošo nozīmē lielāku efektivitāti? Diez vai. Tas drīzāk valdošajai koalīcijai un Saeimas absurdu meistariem ļaus vienkāršāk atgaiņāties ar tekstiem: visiem visu nevar uzreiz! Uzreiz var tikai palielināt deputātiem un citām augstām amatpersonām algas, par pusmiljonu iepirkt Saeimas komisijām ekskluzīvu video tehniku, piemest 1,2 miljonus eiro Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku algām, kā arī citu ministriju darbiniekiem, kur, atšķirībā no izglītības sektora, vispirms netiek prasītas reformas.