Saeimas deputātes Antas Rugātes paziņojums

Pēc vakardienas raidījuma „Kas notiek Latvijā?” vēlos kliedēt neskaidrības, aizdomas un pārmetumus, kas šodien atrodami sabiedrības plašsaziņas līdzekļos sakarā ar manu balsojumu Saeimā pirms nedēļas par „Grozījumiem Likumprojektā „Valsts pārvaldes iekārtas likums””.

Raidījumā teicu patiesību. Ja ir jautājums par likumprojektu - balsoju PAR likumprojektu (pret bija 1, tā nebiju es, atturējās 2, un to vidū arī nebiju es). Balsojums ir Saeimas stenogrammā.

Raidījuma dalībnieks, iespējams es to tā nesapratu, jautāja par priekšlikumu, ko bija iesniedzis Kārlis Šadurskis.

Es patiešām balsoju PRET Kārļa Šadurska priekšlikumu ar numuru 34, kā pret nesamērīgu un pārspīlētu, pieprasot ik mēnesi publiskot darbinieku vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus un atalgojumus. Taču priekšlikums tika pieņemts. Biju, esmu un būšu pret nesamērīgiem pārspīlējumiem, bet par atklātību saprāta un samērības robežās. Tāds ir mans viedoklis.

PRET minētajā priekšlikumā prasīto algu sarakstu ikmēneša publiskošanu iebilst arī daļa sabiedrības, kas šādu viedokli pauda arī raidījumā.

Un būtiski ir arī tas, ka KNAB kategoriski iebilda pret šādu normu nesen pieņemtajā likumā „Par vienoto atalgojuma sistēmu”, pamatojot ar to, ka tas būtu pretrunā ar fizisko personu datu aizsardzību. Vienlaikus likumā ir uzlikts par pienākumu publiskot amatpersonu atalgojumus ministriju un citu iestāžu mājas lapās. Norma paredz iespēju konkrētas personas algas apmēru pieprasīt ar iesniegumu. Mans balsojums bija PAR šādu normu.

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka raidījumā „Kas notiek Latvijā?” teicu patiesību balsojumā PAR likumprojektu.

Noraidu jelkādus pārmetumus par manu „it kā” melošanu. Lai gan spēja melot esot gana laba intelekta pazīme, - šoreiz šī īpašība vairāk piestāv Iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Es kaut kā iztikšu, paliekot pie patiesības teikšanas.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais