Veselība

Vairāk nekā 160 miljoni eiro – tik liels pašlaik ir finansiālais iztrūkums veselības nozarē. Veselības ministrija to vairs nesauc pat par kritisku situāciju, bet salīdzinājumā ar sauso un karsto laiku mežā, kur pat vismazākā dzirkstele vai izraisīt postošu ugunsnelaimi, lieto vārdu savienojumu “degošas vajadzības”. Šāds finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu situācijas nepasliktināšanos, atzīst Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins un nozares eksperti.

Plānots atzīt par spēku zaudējušu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, liecina valdībā iesniegtais likumprojekts.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā - profesora Ilmāra Lazovska balvu - saņēmusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas vadītāja, profesore Dace Gardovska, informē LĀB.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 80 000 cilvēku, kuriem viņu dzīves laikā noteikta diagnoze – vēzis. Vēža ārstēšanas efektivitāte, kā arī cilvēka mūža paildzināšana, galvenokārt atkarīgi no atbilstoši piemērotas terapijas. Tomēr neatsverams aspekts ir arī speciāls uzturs, atrodoties gan slimnīcā, gan mājas apstākļos. No 1. aprīļa medicīniskais papilduzturs tiek piegādāts lietošanai mājās un to apmaksā valsts.

Veselības aprūpei šogad papildus nepieciešamie ap 160 miljoni eiro nodrošinātu tikai to, lai medicīnas pieejamība nepaliktu vēl sliktāka, jo ar šo naudu pacienti varētu nepalikt bez medikamentiem, stacionēšanās iespējām un citiem pakalpojumiem, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsvēra veselības aprūpes pārstāvji un opozīcijas deputāti.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas un Šveices ietvarlīgumu par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai ES.

Lai uzlabotu pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem ārpus Rīgas, valdība otrdien lēma atvēlēt Veselības ministrijai (VM) papildus 1 395 502 eiro.

Zāļu cenas Latvijā ir vidēji augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Valdība, neskaidrojot iemeslus, kavējas izskatīt un apstiprināt Veselības ministrijas piedāvātos risinājumus zāļu cenu samazināšanai. Tiesībsargs aicina Ministru prezidentu un Saeimu nekavējoties rast risinājumu, lai iedzīvotājiem nepieciešamie medikamenti ir pieejami un maksā samērīgi.

Slimnīcām uzņemšanas nodaļās ir grūti nodrošināt speciālistu pieejamību un nepieciešamos izmeklējumus visu diennakti. Tāpat stacionāros nav vienotas izpratnes par veselības aprūpes pakalpojumu profila saturu un tā izpildi, kas neapšaubāmi ietekmē arī veselības aprūpes kvalitāti.

Latvijas zinātnieki un ārsti, sadarbojoties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS), Rīgas Tehniskās universitātes un SIA "Hipnos" ekspertiem, radījuši ierīci, kas palīdzēs ārstiem un māsām kontrolēt pacienta elpošanas sistēmas stāvokli un laikus koriģēt skābekļa padevi pacientiem ar smagām plaušu un elpošanas slimībām, informē PSKUS pārstāve Evija Mileiko.

Sirds asinsvadu alianse vēršas Saeimā ar priekšlikumu nekavējoties panākt finansējuma palielinājumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai.

Latvijā valsts apmaksātajai krūts vēža skrīninga programmai pagaidām ir vāji rezultāti, jo tikai trešā daļa aicināto sieviešu atsaucas uzaicinājumam un veic krūšu pārbaudi.

Šodien SIA "Bauskas slimnīca" galvenās ārstes amatā stājusies anestezioloģe-reanimatoloģe Inese Strazda, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Lāsma Vindule.

Stabilam un paredzamam finansējumam ir ārkārtīgi svarīgs valsts obligātās veselības apdrošināšanas elements, otrdien preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes norādīja veselības ministre Līga Meņģelsone.

Otrdien, skatot Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu slimnīcu tīkla stiprināšanai, mediķi aicināja pievērst būtisku uzmanību ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai reģionos.

Šodien, atzīmējot pasaules Multiplās sklerozes dienu, Latvijas multiplās sklerozes pacientu biedrība "Mana MS" aicina visus Latvijas iedzīvotājus, īpaši sievietes vecumā līdz 40 gadiem, pievērst uzmanību multiplās sklerozes simptomiem un laikus doties pie ārsta pārbaudīt savu veselību.

Priekšlikuma par svētku brīvdienas piešķiršanu ar Veselības ministriju netika plaši apspriests, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina veselības ministre Līga Meņģelsone.

Ja uzņemam pārmērīgi daudz cukura, tas vairs netiek izmantots enerģijas radīšanai, bet gan nonāk tauku rezervē un aknās, palielinot aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimību risku, koncentrēšanās grūtības, garastāvokļa svārstības un radot citas problēmas. Tātad saldumu kāres samazināšana nenoliedzami nāks par labu veselībai!

Reto slimību pacientu ārstēšanu apgrūtina ilga diagnozes noteikšana un nepietiekams finansējums, šodien Rīgā notiekošajā konferencē "Vienlīdzīga veselības aprūpe visiem - nākamie soļi reto slimību pacientu ārstēšanā" secināja konferences dalībnieki.

Bērniem bieži pietrūkst fizisko aktivitāšu, un doma par prieka spiedzieniem, kamēr atvase lēkā uz batuta, ir uzrunājoša. Bērns atrodas svaigā gaisā, un tas ir labs aerobais treniņš. Ja vecāki nolemj iegādāties batutu, būtiski vispirms atbildēt uz šādiem jautājumiem: vai ir piemērota un droša vieta batuta novietošanai? Vai vecāki ir gatavi regulāri pārliecināties, ka drošības tīkla stiprinājums ir uzlikts, maksimāli nosedzot atsperes, batuts nav bojāts, klājums ir tīrs un sauss? Vai vecāki uzņemas atbildību, ka vienmēr pieskatīs bērnu, kad viņš lēkā uz batuta, pārliecinās, ka uz batuta netiek veikti akrobātiski triki, mesti salto, un nepieļaus, ka kāds palien zem batuta, kad citi pa to lēkā.

Šī gada aprīlī ar dažādos veidos gūtām traumām Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā (BKUS) vērsušies 2460 bērni, kas ir par 1000 bērniem vairāk nekā gada sākumā, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) rīkotajā konferencē piektdien informēja BKUS bērnu ķirurgs Timurs Zurmutaī.

Ārstu, kuru skaits Latvijas veselības aprūpes iestādēs jau ilgstoši ir nepietiekošs, primārais uzdevums ir rūpes par pacienta veselību. Diemžēl pārāk lielu daļu sava darbalaika daļu esošie mediķi patērē dažādas obligātās dokumentācijas aizpildīšanai un nepieciešamo formalitāšu izpildīšanai. Dažādās Eiropas valstīs šobrīd ļoti aktīvi tiek risināts jautājums par medicīnas nozares digitalizāciju. Diskusijas ministrijas līmenī ir aizsākušās arī Latvijā. Pateicoties atbilstošiem tehnoloģiskiem risinājumiem, tieši digitalizācija ļautu atslogot mediķu administratīvo darbu, kā arī pavērtu iespējas uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti, atbilstību pacientu vajadzībām un ilgtspēju. Latvijā ir izstrādāta digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam. Jācer, ka rakstu darbiem un esošajām diskusijām ekspertu līmenī sekos arī reāla rīcība un praktiski ieguvumi visai sabiedrībai.