Zinātnieki ir atklājuši diezgan pārsteidzošu nāvējošo "vampīru" baktēriju sugu, kuras, pēc atklājēju domām, pastāvīgi meklē iespējas baroties ar cilvēka asinīm.
Ar drūmo atradumu, ko atklājusi komanda ASV, pietiek, lai pār muguru pārskrietu drebuļi, un diemžēl tas nav novēlojies pirmā aprīļa joks.
Vašingtonas štata universitātes (WSU) pētnieki ir iedziļinājušies jautājumā, kas vada dažas no visnāvējošākajām baktērijām pasaulē. Viņi ir atklājuši, ka baktērijas piesaista šķidrā asins daļa, ko sauc par serumu.
Jo īpaši nāvējošās baktērijas ir apsēstas ar serīnu, kas ir cilvēka asinīs esošā aminoskābe.
Darbs ir publicēts žurnālā "eLife”, kurā ir sniegts jauns ieskats par to, kā rodas asinsrites infekcijas un kā tās varētu tikt ārstētas.
Ardens Beilinks, WSU Veterinārmedicīnas koledžas profesors un attiecīgā pētījuma līdzautors, apgalvo, ka "baktērijas, kas inficē asinsriti, var būt letālas. Mēs uzzinājām, ka dažas baktērijas, kas visbiežāk izraisa asinsrites infekcijas, patiesībā sajūt ķīmisku vielu cilvēka asinīs un peld uz to."
Beilinks un viņa kolēģi atklāja, ka cilvēka asinīs serums piesaista vismaz trīs veidu drūmās baktērijas: Salmonella enterica, E. coli un Citrobacter koseri.
Diemžēl šīs baktērijas nogalina un ir viens visbiežākajiem nāves cēloņiem cilvēkiem ar iekaistošām zarnu slimībām.
Pētnieku izmantotā lieljaudas mikroskopa sistēma simulēja zarnu asiņošanu, injicējot mikroskopiskus cilvēka seruma daudzumus un vērojot, kā baktērijas virzās uz avotu. Reakcija ir ārkārtīgi ātra, un darbā konstatēts, ka slimību izraisošajām baktērijām nepieciešama mazāk nekā minūte, lai atrastu serumu.
Doktorantūras studente Sjēna Glena, pētījuma vadošā autore, sacīja: "Uzzinot, kā šīs baktērijas spēj noteikt asins avotus, nākotnē mēs varētu izstrādāt jaunas zāles, kas bloķē šo spēju. Šīs zāles potenciāli varētu uzlabot to cilvēku dzīvi un veselību, kuriem ir augsts asinsrites infekciju risks."