Bijušais “Estonian Air” izpilddirektors prognozē, kā beigsies “airBaltic” glābšana
Šoreiz latviešu lēmums glābt aviokompāniju varētu izrādīties gudrāks par iepriekšējiem mēģinājumiem, sacīts bijušā “Estonian Air” izpilddirektora Tomasa Pētersona rakstā izdevumā “Postimees.
Lūk, ko viņš pauž: “Patiesībā kapitalizācija un īpašumtiesību struktūras maiņa varētu palīdzēt “airBaltic”. “Lufthansa” piedāvā trīs iespējamās stratēģijas, kā palielināt savu daļu “airBaltic”. Viena no tām ir diezgan ciniska”
Latvijas politiķi ir devuši “airBaltic” vēl vienu iespēju. Vai tā ir pēdējā, retoriski vaicā T. Pētersons.
20. augustā Latvijas Saeima pieņēma īpašu likumu par "airBaltic" finanšu stabilizāciju.
“No pirmā acu uzmetiena tas varētu šķist tikai vēl viens solis, lai glābtu nacionālo aviokompāniju. Patiesībā risinājums ir daudz interesantāks un, manuprāt, atbilstošāks nekā iepriekšējie mēģinājumi atrisināt uzņēmuma finansiālās problēmas. Faktiski notika tas, ka Latvijas parlaments, Saeima, steidzami pieņēma īpašu likumu par “airBaltic” finanšu stabilizāciju. Ir norādīti tā galvenie noteikumi. Latvijas valsts, ja nepieciešams, var iegādāties jaunas “airBaltic” tilta finansējuma obligācijas līdz 30 miljonu eiro vērtībā. Valstij tas jādara ar tādiem pašiem nosacījumiem kā privātajiem investoriem — tāpēc šis nav tikai vēl viens preferenciāls valsts aizdevums. Esošais valsts obligāciju ieguldījums 50 miljonu eiro apmērā var tikt konvertēts akcijās. Atlikušais valsts prasījums par iepriekšējo 30 miljonu eiro aizdevumu — pašlaik vairāk nekā 18 miljoni eiro — arī var tikt konvertēts akcijās. Esošā valsts aizdevuma dzēšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2026. gada 31. decembrim. Valdībai vismaz reizi ceturksnī jāinformē Saeimas Budžeta komisija par finanšu stabilizācijas gaitu. Tāpēc potenciālais jaunais valsts ieguldījums sasniedz līdz 30 miljoniem eiro, bet papildus tam esošie valsts prasījumi aptuveni 68 miljonu eiro apmērā tiks pārvērsti pašu kapitālā. Faktiski “airBaltic” turpmākā pastāvēšana gūtu labumu no kapitalizācijas un izmaiņām tās īpašumtiesību struktūrā. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā tās kredītreitingu CCC-, 380 miljonus eiro obligācijās ar 14,5% likmi un naudas plūsmas nepieciešamību aptuveni 200 miljonu eiro apmērā. Tas varētu notikt, piemēram, ar “Lufthansa” palīdzību, kurai pašlaik pieder aptuveni 10% akciju. Tas, protams, būtu iespējams, ja “Lufthansa” redzētu, ka ”airBaltic” iegāde un pārstrukturēšana ļaus tai palielināt tirgus daļu un rentabilitāti.”
Trīs iespējamās “Lufthansa” stratēģijas
Pirmais variants: Lufthansa tagad nāk palīgā. Tā iegulda, piemēram, 100-200 miljonus jaunā airBaltic, saņem ievērojami lielāku akciju daļu un kopā ar Latvijas valsti izveido jaunu uzņēmumu. Manuprāt, šis ir loģiskākais risinājums. Otrais variants: Lufthansa neveic investīcijas tagad, bet pievienojas vēlāk. Latvija un tās kreditori pārstrukturē uzņēmumu, valsts konvertē tā prasības akcijās, flote tiek samazināta līdz 36-40 lidmašīnām, un uzņēmuma parādu slogs tiek samazināts. Pēc tam Lufthansa varēs iegādāties lielāku akciju daļu par ievērojami zemāku cenu. Trešais variants: Lufthansa vienkārši gaida, līdz situācija pasliktinās tik ļoti, ka airBaltic var iegādāties ļoti lēti. Šis ir visciniskākais scenārijs, taču ekonomiski tas ir pilnīgi iespējams. Šajā gadījumā Lufthansa nebūtu jāuzņemas riski, kas saistīti ar uzņēmuma glābšanu. Latvijas valsts un kreditori veiktu visu smago darbu, un Lufthansa vēlāk varētu izlemt, vai palielināt savu akciju daļu.
