Finansējuma trūkuma dēļ Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.-2025.gadam varētu netikt īstenots, komentējot valdībā atbalstīto papildu finansējumu veselības nozarei 85,8 miljonu apmērā, vērtē Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube.
Covid-19 pandēmijas karstākajā laikā šķita, ka veselības nozare piedzīvo visšausmīgākos mirkļus – piepildītas slimnīcas, noguruši un pārstrādājušies mediķi, smagi slimi un mirstoši pacienti. Pašlaik veselības nozare – tikai citu iemeslu dēļ – atkal atrodas krīzes priekšvakarā, un diemžēl izskatās, ka nevienam pagaidām tas īsti nerūp.
Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī gada nogalē onkoloģiskai pacientei veikta operācija, kuras laikā audzēja bojātā mugurkaulāja stiprināšanai izmantots oglekļa šķiedru implants, informē slimnīcas sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Rudzroga.
Cilvēkiem jāslimo pirmajā pusgadā, jo nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma dēļ otrajā pie ārstēšanas var arī netikt, otrdien preses konferences noslēgumā pauda Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Kļūšanu par māmiņu vai tēti mūsdienās var nokavēt, ja svarīgāk vispirms sasniegt karjeras virsotnes vai iekārtot dzīvesvietu. Neauglības ārstēšanas speciālisti mudina izglītot jaunas sievietes un vīriešus, ka mazuļa plānošanu nevajag atlikt.
Ceturtdien, 16.februārī, no plkst.10.00 līdz 11.00 notiks diskusija: "CPV vakcīna un zēnu diskriminācija Latvijā". Tiešsaistes diskusiju rīko vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv", un tajā piedalīsies ārsti un politikas veidotāji. Ārsti un ārstu asociācijas pauž kategorisku nostāju: nav atbalstāma situācija, kur pie vienādas saslimšanas draudiem vienam dzimumam valsts vakcīnu apmaksā, bet otram ne.
Kā liecina Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti, arvien vairāk Latvijas iedzīvotājiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, kas ietekmē veselību. Kopš 2017. gada par 29 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, pērn veiktajā aptaujā šādu respondentu skaits jau sasniedza 73 %. Pārliecinošs līderis veselībai nedraudzīgo paradumu sarakstā ir regulāra neizgulēšanās, ko atzinuši 25 % respondentu jeb katrs ceturtais aptaujātais.
Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar koronavīrusu apstiprināta vēl 373 cilvēkiem, un vīrusa izraisītā slimība Covid-19 prasījusi viena cilvēka dzīvību, ceturtdien paziņojusi Valsts datu aģentūra.
Šodien, kad valsts budžeta portfelis tiks svinīgi nodots izskatīšanai Saeimā, arī Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" pārstāvji dosies uz Saeimu pasniegt atbildīgajām komisijām un deputātiem simboliski savu - onkoloģijas budžeta portfeli, vēsta "Onkoalianses" valdes loceklis Edgars Āboliņš.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina diskusijas par jauniem noteikumiem Tabakas ierobežošanas likumā un pašlaik ir atbalstījusi priekšlikumu aizliegt pārdot tabakas izstrādājumus un elektroniskās cigaretes personām, kuras ir jaunākas par 19 gadiem. Tas nozīmē, ka par vienu gadu tiek paaugstināts vecuma slieksnis personām, kas var iegādāties gan tabakas izstrādājumus, gan elektroniskās smēķēšanas ierīces.
Latvijas atbalsts Ukrainas dzīvotājiem un veselības aprūpei turpināsies līdz pat Ukrainas uzvarai karā, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko, uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.
Aizvadītajā nedēļā, no 30.janvāra līdz 5.februārim, Latvijā turpināja samazināties gripas vidējā intensitāte, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Šobrīd izskatās, ka virzāmies uz maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, komentējot valdībā atbalstīto papildu finansējumu veselības nozarei 85,8 miljonu apmērā, aģentūrai sacīja Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.
Pagājušā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā, apgūstot jaunas/inovatīvas operāciju metodes un tehnikas, vairākiem pacientiem tika veiktas ļoti sarežģītas un komplicētas dziļo vēnu endovaskulāras rekonstrukcijas operācijas, kas turpmāk ļaus šiem gados jaunajiem cilvēkiem atgūt dzīves kvalitāti, novēršot līdzšinējās veselības problēmas.
Tuvākā viena līdz divu mēnešu laikā Latvijā ir sagaidāms būtisks Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, prognozē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Valdība šodien, 7.februārī, apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam"*, kur veselības nozarei 2023.gadā plānotais finansējums ir 1,6 miljardi eiro. Šogad prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro. Likumprojekts par valsts budžeta izdevumiem un sadalījumu vēl būs jāapstiprina Saeimai.
Tikai reto slimību plāna realizācijai kopā būtu nepieciešami 26 664 824 eiro, tomēr tas būtiski nerisinātu kompensējamo medikamentu pieejamību, pauž Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē otrdien izskanēja ierosinājums izvērtēt iespēju izglītības iestādēs meitenēm nodrošināt higiēnas preces.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pārliecinātas, ka valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2023.gadam paredz pasliktināt veselības aprūpe kvalitāti, informē abas iestādes.
Janvāra sākumā Latvijā pamata vakcinācijas pret Covid-19 aptveres rādītājs bija 69,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir ļoti tuvu vēlamajam sabiedrības vakcinācijas pārklājuma rādītājam - 70% - un vidējam Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) rādītājam - 73%, liecina Nacionāla veselības dienesta (NVD) dati uz 2023.gada 5.janvāri.
Ļoti maz ir Latvijas iedzīvotāju, kuri nekad nebūtu mērījuši asinsspiedienu vai nebūtu nodevuši asins analīzes, tomēr liela daļa cilvēku to dara reti vai ir darījuši pirms daudziem gadiem. Asinsspiedienu pēdējā gada laikā ir izmērījuši tikai 63 procenti iedzīvotāju, lai gan tas būtu jāmēra regulāri un vismaz vienu reizi gadā.