Covid-19 Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā ir zaudējis savu “ārkārtas” statusu – ne karantīnas, ne ierobežojumu, ne mājsēdes, ne masveida testēšanas. Koronavīrusa izraisīta slimība kļuvusi par sezonālu infekciju, tomēr atšķirībā no gripas, kurai skaidri var noteikt šo sezonalitāti, ar Covid-19 slimo visu gadu.
"E. Gulbja laboratorija" par valsts apmaksātajām analīzēm no valsts šogad nav saņēmusi ap 2,8 miljonus eiro un arī apsver šo izmeklējumu pārtraukšanu, informē uzņēmuma projektu vadītāja Džineta Dimante.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret "Jaunās Vienotības" plāniem pārņemt savā pārziņā veselības aprūpes nozari, jo tas varētu liecināt par topošās valdības vadītājas Evikas Siliņas (JV) nodomu "turpināt veselības aprūpes valsts sektora badināšanas politiku".
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien atbalstīti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi Farmācijas likumā, kas paredz pilnveidot veterināro zāļu izplatīšanas nosacījumus.
Septembra sākumā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK) vērojama liela noslodze, ziņo "Austrumu slimnīca".
No augusta ir samazināts gaļas un piena produktu daudzums pirmsskolas ēdienkartēs. Normatīvais regulējums ietekmē ne tikai patērēto produktu apjomu, bet arī pārtikas atkritumu daudzumu skolās un pirmsskolās, pauž pavārs, ēdināšanas eksperts pirmsskolu tīklā “Dibber” (Latvijā – “CreaKids”) Rikards Lundbergs.
Palielinoties kanabisa produktu pieejamībai, pieaugs atkarīgo pacientu un pacientu ar dubultdiagnozēm skaits, saka Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
Covid-19 vīruss nekur nebija pazudis, un šobrīd ir vērojams neliels tā pieaugums, saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Valdības šonedēļ veselības nozarei piešķirtie papildu 41,3 miljoni eiro slimnīcu stāvokli neko daudz neuzlabos, intervijā Latvijas Radio vērtēja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Valsts noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, un tas rada zaudējumus veselības aprūpes iestādēm. Šogad pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības vērsušies būtiski vairāk cilvēku nekā iepriekš – pacientu skaits pieaudzis par pat par divdesmit procentiem. Papildu spiedienu uz veselības aprūpes sniedzējiem rada būtisks izmaksu pieaugums – gan par komunālajiem maksājumiem, gan ēdināšanu, gan medikamentiem.
Turpinot attīstīt endokrinoloģiskās palīdzības iespējas, Cēsu klīnikā šovasar iegādāta jauna medicīniskā iekārta - neiromonitors, kas ir izšķiroši būtiska drošu endokrinoloģisko operāciju veikšanai. Izmantojot jauno tehnoloģiju, jūlija beigās un augustā jau veiksmīgi īstenotas pirmās trīs, kā arī tuvākajā laikā ir ieplānotas nākamās vairogdziedzera operācijas pieaugušajiem.
Mediķu arodbiedrības prasības paaugstināt atalgojumu mediķiem par nieka 4,5 procentiem un nodrošināt vidējās darba samaksas palielinājumu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir minimums, ko vispār arodbiedrība varētu prasīt izpildīt Veselības ministrijai un valdībai pašreizējos apstākļos. Tomēr pat par to medicīnā strādājošajiem būs jāpacīnās.
Veselības ministre Līga Meņģelsone norāda, ka ministrija atbalsta arodbiedrības prasību par nepieciešamību palielināt mazāk atalgoto ārstniecības iestāžu darbinieku atalgojumu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” (LOC) sākta Ķīmijterapijas dienas stacionāra paplašināšana un pārbūve, kā rezultātā palīdzību būs iespējams sniegt par trešdaļu vairāk pacientu. Projekta rezultātā tiks modernizēts ārstniecības bloks, kopējam gultasvietu skaitam pieaugot par 33%, un uzlabota darba vide, ļaujot personālam efektīvāk īstenot ārstniecības procesu. Ņemtas vērā arī jaunākās darba organizācijas prasības maksimāli drošai zāļu terapijai.
Trīs, četri un vairāk mēnešu ir nepieciešams, lai sagaidītu iespēju tikt pie valsts apmaksāta speciālista vai izmeklējuma. Šobrīd garākās rindas ir uz rehabilitāciju, pie gastroenterologiem, endokrinologiem un ultrasonogrāfiju. Daudzviet pie virknes speciālistu un uz izmeklējumiem uz valsts apmaksātu vizīti šogad vairs nav iespējams tikt, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Kuldīgas slimnīcā pirmo reizi veikta pēdas īkšķa un pleznas kaula locītavas endoprotezēšana, aģentūru LETA informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Šlakorciņa.
Ja 2020. un 2021.gadā bija vērojama tendence bērnu traumatismam samazināties, tad 2022.gadā pie mediķiem pēc palīdzības vērsās ap 23 000 bērnu, kas ir aptuveni par tūkstoti vairāk nekā 2019.gadā, Veselības ministrijas (VM) informatīvās kampaņas "Pārvērst pārdrošību par drošību!" noslēguma pasākumā sacīja Bērnu klīniskās universitātes virsārste Renāte Snipe.
Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 16 000 pacientu ar dažādām retām slimībām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.