Šobrīd Latvijā neesot ģimenes ārstu prakšu, kas slēgtas Covid-19 pandēmijas dēļ

Šobrīd nav ģimenes ārstu prakšu, kas slēgtas vai pārtraukušas līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) Covid-19 pandēmijas dēļ, liecina NVD rīcībā esošā informācija.

Kā pavēstīja Veselības ministrijā, arī tad, ja prakse nevar strādāt personāla slimības dēļ, ir noteiktas aizvietotājprakses, kuras pacientiem sniedz nepieciešamo palīdzību. Vienlaikus ārstu prakses turpina jau pavasarī ieviestās attālinātās konsultācijas, gadījumos, ja pacientam nav nepieciešama apskate klātienē. Par attālināto konsultāciju izmantošanu lemj ārsts.

NVD regulāri analizē informāciju par iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem. Līdz ar to dienests secinājis, ka ir vērojama intereses palielināšanās par ģimenes ārstu prakšu darbu un reģistrēšanās kārtību pie ģimenes ārsta. Tāpat iedzīvotāji NVD vairākkārt esot vērsušies ar informāciju par ģimenes ārstu rīcību, kad ir atteikta iespēja reģistrēties konkrētā ģimenes ārsta praksē.

No šā gada janvāra līdz novembrim no visām NVD reģistrētām sūdzībām 20% bijušas par ģimenes ārstiem un to pakalpojumu sniegšanu. No visām šīm sūdzībām 33% bijuši par atteikumu reģistrēt pacientu pie ģimenes ārsta.

Lielā daļā gadījumu ģimenes ārsts esot atteicis reģistrēt pacientu, kura deklarētā dzīvesvieta atrodas ārsta darbības pamatteritorijā, pamatojot to ar pilnu praksi, lielu darba apjomu Covid-19 pandēmijas dēļ vai plašu apkalpojamo teritoriju.

Atsevišķās iedzīvotāju sūdzībās sniegta informācija, ka ģimenes ārsta prakse neveic pacienta reģistrāciju, jo pacienta dzīvesvieta neatrodas ārsta darbības pamatteritorijā, bet, pārbaudot informāciju, NVD konstatējis, ka pacienta dzīvesvieta atbilst ārsta darbības pamatteritorijai un pacients ir jāreģistrē.

Par šīm problēmām NVD jau ir informējis gan Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, gan Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, lūdzot iesaistīties asociāciju biedru informēšanā par pacientu reģistrācijas ģimenes ārstu prakšu pacientu sarakstā nosacījumu ievērošanu. NVD arī plāno vērsties pie pašiem ģimenes ārstiem, jo nenoliedzami ģimenes ārstu pieejamības jautājumi kļuvuši būtiskāki daļēji arī saistībā ar Covid-19 vīrusa pandēmiju.

NVD skaidro, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 20.punktam katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu un reģistrēties ģimenes ārsta pacientu sarakstā.

Tomēr ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja personas deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas. Tāpat ģimenes ārsts var atteikt reģistrāciju, ja pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits veido pilnu praksi, izņemot gadījumā, ja praksē jau reģistrētas personas pirmās pakāpes lejupējie, augšupējie radinieki vai laulātais. Šādā gadījumā ģimenes ārsts arī nevar atteikt reģistrāciju, ja personas deklarēta dzīvesvieta ir ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā.

Tādējādi, kā skaidro NVD, ģimenes ārsts nevar atteikties reģistrēt savā praksē pacientu, kurš dzīvo viņa darbības pamatteritorijā. Vienlaikus personai ir tiesības reģistrēties pie ģimenes ārsta neatkarīgi no dzīvesvietas, ja konkrētajā praksē jau ir reģistrēts kāds no ģimenes locekļiem - vecāki, bērns vai laulātais.

Vienlaikus NVD norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji turpina ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus, proti, veidojot pierakstu, pēc pacienta klātienes vizītes veicot dezinfekcijas pasākumus un telpu vēdināšanu.

Pamatojoties uz NVD iepriekš pausto, gadījumos, kad apmeklēt ģimenes ārstu nav iespējams (ārpus ģimenes ārstu darba laika vai nav sava ģimenes ārsta), bet veselības stāvoklis neļauj gaidīt, iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt dežūrārstu.

Dežūrārsts sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros, tāpat pie dežūrārsta var doties, lai saņemtu nepieciešamo recepti medikamentiem, kā arī, lai atvērtu slimības lapu. Dežūrārsts sniedz palīdzību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir piereģistrēts.

Tomēr pirms došanās pie dežūrārsta, ir jāsazinās telefoniski un, ja pacientam tiek noteikta klātienes vizīte, tad precīzi jāierodas norādītajā laikā, tādējādi izvairoties no saskarsmes ar citiem pacientiem, piemēram uzgaidāmajās telpās. Visu dežūrārstu darba laiki un atrašanās vietas ir pieejamas NVD mājas lapā.

Par vizīti klātienē pie ģimenes ārsta vai dežūrārsta jāveic pacienta līdzmaksājums personām līdz 65 gadu vecumam 2 eiro apmērā, bet personām virs 65 gadiem 1 eiro.

Vadoties pēc NVD septembra datiem, dienests ir noslēdzis līgumus ar 1266 ģimenes ārstiem. No tiem 191 ir Zemgalē, 194 Kurzemē, 158 Latgalē, bet 157 Vidzemē. Visvairāk ģimenes ārstu prakšu ir Rīgā, kur kopumā ir reģistrētas 566 prakses.