Problēmas rehabilitācijas jomā veidojušās ministrijas "neiejūtības" dēļ, uzskata nozares speciālisti
 
©f64

Valsts kontroles revīzijā norādītās problēmas medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu organizēšanā un finansēšanā profesionāļi apspriež jau daudzus gadus un ir secinājuši, ka tām nepieciešami risinājumi starpnozaru līmenī, šādu nostāju pauž Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) prezidents Aivars Vētra.

Kā galveno iemeslu nespējai teju 15 gadu laikā rast risinājumus Valsts kontroles norādītajām problēmām Vētra pieminēja Veselības ministrijas (VM) nevēlēšanos ieklausīties profesionāļu viedoklī par nepieciešamību uz rehabilitāciju skatīties ne tikai veselības aprūpei līdz šim ierastajā biomedicīniskajā aspektā, bet gan plašāk, ņemot vērā arī invaliditāti, darba zaudēšanu un izglītošanās spējas, ar invaliditāti saistītus finansiālos pabalstus un pensijas, kā arī nepieciešamību pēc sociāliem pakalpojumiem un palīdzības.

LRPOA prezidents skaidroja, ka Latvijā ir likums par invaliditāti, kas skaidri reglamentē valsts un pašvaldību pienākumus zaudētās funkcionēšanas kompensēšanā, taču trūkst normatīvo aktu par rehabilitāciju, kas sabiedrības interesēs arī noteiktu kārtību un rehabilitācijas pakalpojumus, kas ir jānodrošina un jāievēro indivīdam darbspējas zaudējuma un invaliditātes profilaksei. Vētra piebilda, ka Latvijā pašlaik nav arī sistēma, kas ierobežotu medicīniskās rehabilitācijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nekoordinētu pārklāšanos u.tml.

"Pēdējos 12 gados VM ir organizējusi divas plašas darba grupas par medicīniskās rehabilitācijas organizācijas un finansēšanas jautājumiem, bet profesionāļu viedokļi un prasības kā politiski neaktuālas ir palikušas nesaklausītas," pauda Vētra.

LRPOA vadība cer, ka Valsts kontroles ziņojums par rehabilitāciju būs par pamatu plašāki diskusijai un reformām par rehabilitācijas jautājumiem arī labklājības, izglītības, nodarbinātības u.c. resoros.

Kā ziņots, daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami VM politikas dokumentos, ir palikuši tikai "uz papīra", secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?".

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī, pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami VM politikas dokumentos, ir palikuši "uz papīra". "Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām," pauž Krūmiņa.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS), komentējot Valsts kontroles revīzijas secinājumus, aģentūrai LETA argumentēja, ka revīzija veikta par 2016.gadu, tāpēc tajā secinātais ministri nepārsteidza. "Viss, kas revīzijā ir rakstīts par 2016.gadu, ir taisnība. Bet ir pagājuši divi gadi, kuru laikā ir paveikts daudz, lai arī tam ir grūti noticēt," piebilda ministre, atzīstot, ka VM turpina risināt revīzijā konstatētās problēmās.