Veselības ministrijā (VM) šobrīd top plāns, kā līdz 2020.gadam sakārtot onkoloģijas nozari.
Šodien veselības ministre Anda Čakša tikās ar ārstu profesionālo asociāciju, onkoloģijas pacientu organizāciju, kā arī slimnīcu pārstāvjiem, lai pārrunātu topošo rīcības plānu onkoloģijas jomā 2017.-2020.gadam.
Kā pēc tikšanās žurnālistiem skaidroja Čakša, šāds plāns top, lai uzlabotu situāciju onkoloģijas jomā. Plāns ministrijai jāizstrādā līdz decembrim. Ministre norādīja, ka onkoloģisko pacientu "ceļa" sakārtošana cauri sistēmai ir viena no medicīnas reformas bāzes lietām. Šī sakārtošana nozīmē gan diagnostikas un ārstēšanas algoritmu izveidi, gan to, kur ārstēšana notiek, gan arī kvalitātes kritērijus. Viņa atzīmēja, ka nedrīkst rasties situācija, ka pacients dodas pie pieciem dažādiem speciālistiem un saņem pretrunīgas atbildes.
Šī sistēmas sakārtošanas programma tiek rakstīta uz trīs gadiem, jo iekļauj gan atalgojuma pieaugumu speciālistiem, gan medikamentu klāsta papildināšanu. Ministre arī norādīja, ka oktobrī sāktā sistēma, lai pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu uz izmeklējumiem nokļūtu ātrāk, ir tikai aisberga maza daļa.
Onkoloģijas plāna mērķis ir uzlabot onkoloģisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, palielinot 1.un 2.vēža stadijā diagnosticēto pacientu īpatsvaru vismaz līdz 60% no kopējā uzskaitē uzņemto pacientu skaita, un nodrošināt savlaicīgu ārstēšanu biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās.
Plāns arī paredz veicināt skrīninga veikšanu, kā arī paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību un rehabilitācijas iespējas onkoloģiskajiem pacientiem.
Taujāta, par ko šodien bija lielākās diskusijas, Čakša stāstīja, ka daudz runāts par to, cik ilgi pēc izārstēšanas onkologs novēro pacientu un kad viņš pāriet ģimenes ārsta uzraudzībā. Līdz šim onkologi pacientu novēroja vēl piecus gadus, tomēr plānā piedāvāts šo laiku samazināt līdz trim gadiem.
Diskutēts arī par to, kuriem ārstiem jāuzņemas atbildība, lai palīdzētu pacientam "iziet cauri" visam ārstniecības procesam.
