Vai aptaukošanos uzskatīt par invaliditāti?
 
©scanpix

Aptaukošanās var būt «invaliditāte», secinājusi Eiropas Savienības tiesa Eiropas direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības jomā izpratnē.

Šī tiesa interpretē ES tiesības, gādājot, lai tās visās ES valstīs piemērotu vienādi. Ar prasību tiesā vērsās Dānija. Stāsts sākās pirms četriem gadiem. Karstens Kaltofts 15 gadu strādāja Bilundas pašvaldībā Dānijā par pirmsskolas vecuma bērnu uzraudzītāju. Pašvaldība viņa darba līgumu izbeidza, pamatojot to ar uzraugāmo bērnu skaita samazināšanos, taču nenorādīja, kāpēc darbs uzteikts tieši K. Kaltoftam. Lietā secināts: lai gan aptaukošanās fakts (ir atzīts, ka šī persona ir aptaukojusies saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas kritērijiem) tika pieminēts sarunā par atlaišanu, ir domstarpības par to, kādā aspektā šis jautājums ir ticis apspriests, un pašvaldība noliedz, ka aptaukošanās ir bijis viens no K. Kaltofta atlaišanas iemesliem. Uzskatot, ka vīrietis ir atlaists prettiesiski, diskriminējot viņu aptaukošanās dēļ, arodbiedrība vērsās Dānijas tiesā, savukārt tā – Eiropas Savienības tiesā, lūdzot precizēt, vai ES tiesībās ir atsevišķi aizliegta diskriminācija aptaukošanās dēļ, un jautājot, vai aptaukošanās var būt invaliditāte. ES tiesa norāda, ka ES tiesībās attiecībā uz nodarbinātību un profesiju nav nostiprināts vispārējs nediskriminācijas princips konkrēti aptaukošanās dēļ; lai gan neviens ES tiesību vispārējais princips neaizliedz konkrēti diskrimināciju aptaukošanās dēļ, tā ietilpst jēdzienā «invaliditāte», ja noteiktos apstākļos apgrūtina attiecīgās personas pilnvērtīgu un efektīvu dalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem. ES tiesa gan atzina, ka noteikt, vai uz aptaukošanos K. Kaltofta gadījumā attiecas invaliditātes definīcija, ir valsts tiesas ziņā, tātad pašai Dānijai arī jāizlemj.

Uz jautājumu, vai aptaukošanos varētu uzskatīt par invaliditāti Latvijā, Veselības un darba ekspertīzes ārstu valsts komisija atbild, ka principā jau pašlaik invaliditāte tiek noteikta arī pārmērīgas aptaukošanās dēļ, jo tā bieži kombinējas ar sirds mazspēju un fiziskās slodzes traucējumiem, kas var radīt funkcionēšanas ierobežojumu. Tas nozīmē, ka aptaukošanos pašu par sevi, ja tā nav iemesls kādai saslimšanai vai nav radījusi funkciju traucējumus, visticamāk, neuzskatītu un neatzītu par invaliditāti. Taču Latvijā atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm invaliditātes pensiju piešķir nevis par invaliditātes radītu darba nespēju, bet gan par invaliditāti kā tādu (grupai «atbilstošais» darbspēju zaudējums ir «ar likumu noteiktais», bet tas ne vienmēr raksturo konkrētās personas faktiskās darbspējas), skaidro eksperti.

Ja ņemtu par pamatu pētījumus par iedzīvotāju ķermeņa masu, tad visai liela sabiedrības daļa, iespējams, varētu pretendēt uz invaliditāti aptaukošanās dēļ. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti norāda: iedzīvotāju ķermeņa masas novērtēšanai izmanto ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Pēc 2012. gada datiem, normāls ķermeņa svars ir tikai 48% iedzīvotāju, savukārt liekais svars un aptaukošanās ir 49%, proti, 32% ir liekais svars, bet 17% – aptaukošanās.

Palielinoties vecumam, liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība pieaug. Vīriešiem biežāk (36%) nekā sievietēm (28%) konstatēts liekais svars, savukārt aptaukošanās ir izplatītāka sievietēm – 19% (vīriešiem – 16%). Vēl bažīgākus speciālistus dara dati par septiņus līdz astoņus gadus veciem bērniem, ceturtajai daļai (24%) pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās (saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ķermeņa masas indeksa standartiem pa dzimumiem šajā vecumā). Turklāt, salīdzinot ar 2008. gada datiem, normālas ķermeņa masas īpatsvars pirmklasniekiem samazinājies, bet aptaukošanās īpatsvars pieaudzis gan zēniem, gan meitenēm, Neatkarīgajai norāda SPKC speciāliste Laura Ševčenko. 13 gadu vecumā liekais svars vai aptaukošanās ir 14% meiteņu un 9% zēnu.

SPKC speciālisti piesardzīgi vērtē invaliditātes sasaisti ar aptaukošanos, taču nenoliedzami saistība ir. Aptaukošanās ir riska faktors daudzām hroniskām slimībām  – sirds un asinsrites, ļaundabīgajiem audzējiem, 2. tipa cukura diabētam, kaulu un muskuļu sistēmas slimībām, ginekoloģiskām saslimšanām, žultspūšļa un aknu slimībām un citām. Savukārt hronisku slimību rezultātā cilvēkam var noteikt invaliditāti.

VAI LATVIJĀ APTAUKOŠANĀS IR PROBLĒMA?

Normāls ķermeņa svars (ĶMI 18,5–24 kg/m2) ir tikai 48% iedzīvotāju

Liekais svars ir 32%

Aptaukošanās ir 17%

Vīriešiem BIEŽĀK (36%) nekā sievietēm (28%) konstatēts liekais svars, savukārt aptaukošanās ir izplatītāka sievietēm – 19% (vīriešiem – 16%)

Ceturtajai daļai – 24% – pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs