VESELĪBA: Mīti un patiesība par labu redzi

● «Acu vingrojumi var palīdzēt atgūt labu redzi»

Acu vingrojumi ir nepieciešami, it īpaši – nogurušām acīm. Atsevišķos gadījumos, kad ir acu muskuļu spazma, dažādi acu vingrojumi var šo spazmu neitralizēt un tādējādi uzlabot redzes kvalitāti. Strādājot ar datoru, skatoties televizoru vai lasot, aptuveni ik pēc stundas ieteicams ļaut acīm atpūsties. Ideāli būtu, ja ik pēc 20 minūtēm varētu atļauties pavisam īsas mikropauzes, lai atpūtinātu acis no intensīva darba, skatoties tuvumā, bet ne vienmēr tas izdodas. Pamēģiniet izpildīt šos vingrojumus: nekustinot galvu, skatieties iespējami augstāk uz augšu, pēc tam – iespējami zemāk uz leju; skatieties iespējami vairāk uz labo pusi, pēc tam – iespējami vairāk uz kreiso; skatieties pēc iespējas augstāk uz labo stūri, pēc tam – pēc iespējas zemāk uz kreiso stūri; vingrojumu atkārtojiet uz otru pusi; kustiniet acis pulksteņrādītāja virzienā, vingrojumu atkārtojiet pretējā virzienā; pa logu skatieties uz kādu objektu tālumā, pēc tam skatienu koncentrējiet uz savu degungalu. Skatoties pārmaiņus tālumā un tuvumā, ideāli būtu, ja acu skatiens tiktu fiksēts uz kādu konkrētu tekstu vai objektu, jo tas dod acīm lielāku stimulu. Visus vingrojumus atkārtojiet vismaz 10 reizes, starp vingrojumiem apmēram 30 sekundes acis paturiet aizvērtas. Tā acis atbrīvosies no sasprindzinājuma.

● «Ilgstoša briļļu nēsāšana izraisa acu atkarību no tām»

Pareizi izraudzītas brilles nevar ne pasliktināt redzi, ne izraisīt nevēlamu pieradumu pie tām vai likt acīm slinkot. Daudzi cilvēki pirms briļļu iegādes jau kādu laiku redz sliktāk, jo redze ir traucēta. Pēc tam, kad beidzot uzliek brilles un sāk redzēt skaidri, sāk vainot brilles, jo pēkšņi saprot, ka bez tām vairs neredz tik labi. Taču tas nav tāpēc, ka redze ir mainījusies, bet gan tāpēc, ka ar brillēm acis redz skaidri, precīzi un izšķir katru detaļu. Acis pierod pie tā un savādāk redzēt jau vairs negribas. Atsevišķos tālredzības gadījumos pareizi izvēlētu briļļu nēsāšana kādu laiku redzi var uzlabot.

● «Lasīšana tumsā kaitē redzei»

Lasīšana vājā apgaismojumā var izraisīt nogurumu, radīt galvassāpes, bet redzi šis ieradums nebojā.

● «Redzes korekcijai jāizvēlas brilles ar mazāku dioptriju skaitu, nekā norādīts receptē, jo tas trenē acis»

Nav taisnība. Korekcijai ir jābūt precīzi tādai, kāda ir vajadzīga, ņemot vērā pacienta akomodācijas stāvokli un ikdienas nepieciešamības, neatstājot šķietamo rezervi treniņam un neplānojot potenciālo redzes pasliktināšanos. Pacientiem, kuri izvēlas vājākas brilles, kas nenodrošina optimālu redzes korekciju, un domājot, ka tā viņi trenē acis, vienkārši nav tik lielas prasības pēc perfektas redzes tālumā. Normāli ikdienā redzes korekcijai jābūt tādai, lai būtu maksimāls redzes asums.

● «Ja acīm ir vajadzīgas brilles, bet tās netiek nēsātas, tad redze pasliktināsies»

Nav nekādu konkrētu pierādījumu, ka tiem, kuri nelieto brilles, redze pasliktinās vēl vairāk. Bez brillēm cilvēks redzēs neskaidri, bet pastāvīgie centieni saskatīt attēlu, sasprindzinot acu muskuļus, var radīt galvassāpes vai citas īslaicīgas, nepatīkamas sajūtas.

● «Televizora skatīšanās tuvumā bojā redzi, jo cilvēks saņem kaitīgu radiāciju»

Vēl līdz 20. gadsimta vidum televizori izstaroja nelielu radiācijas daudzumu, kas varēja kaitēt acu veselībai. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, mūsdienās tā vairs nav. Ja televizora ekrāns atrodas ļoti tuvu acīm, tās ātrāk nogurst no attēla mirgošanās. Lai no tā izvairītos, ir jāizvēlas drošs attālums līdz ekrānam. Ja ekrāna malu attiecība ir 4:3, tad ieteicamais televizora skatīšanās attālums ir no trim līdz pieciem ekrāna diagonāļu garumiem. Piemēram, 21 collu televizora ekrāna skatīšanās ieteicama no 1,6–2,7 m attāluma, savukārt no 29 collu ekrāna vēlams sēdēt 2,1–3,6 m attālumā. Ja ekrāna malu attiecība ir 16:9, tad ieteicamais skatīšanās attālums ir 2,5–3 ekrāna diagonāļu garumi.