Sievieti, kura nogalināja savu māti, kautiņā nonāvē pašas dēls

Latgalē dēls kautiņa laikā nonāvējis savu māti, kura savulaik izcietusi cietumsodu par savas mātes nogalināšanu. Iespējams, konflikts izcēlies, jo sieviete nav ieradusies uz bijušā vīra un dēlu tēva bērēm.

Salauztās ribas iedūrušās plaušās

Informāciju par to, ka savā dzīvesvietā Rēzeknes novada Maltā atrasta mirusi 53 gadus vecā Antoņina, policija saņēma 13. janvārī. Uz sievietes ķermeņa bija redzami zilumi. Pēc četrām dienām likumsargi aizdomās par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas bijis par iemeslu nāvei, aizturēja 29 gadus vecu vīrieti. »VZ« rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka aizturētais ir nogalinātās sievietes vecākais dēls. Aizdomās turamajam vīrietim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktajā dzīvesvietā.

Maltā par Antoņinas vardarbīgo nāvi dzirdējis gandrīz ikviens, taču pat tuvākie kaimiņi notikušo uztver mierīgi un bez īpašas šausmināšanās, jo viss esot noticis vienkārši: «Dzēra un sakāvās.» Arī par sievietes smagajām traumām pat vietējās pensionāres runā bez emocijām: «Viņai viss ķermenis bija sadauzīts, aknas plīsušas, divas ribas salauztas un iedūrušās plaušās, tāpēc viņa nomira.» Vietējie neslēpj, ka incidentā pamatīgus sasitumus guvis arī Antoņinas dzīvesbiedrs: «Viņa seja bija nevis zila, bet melna.» Vīrieti pāris dienas pagulējis slimnīcā, bet pēc tam aizbraucis padzīvot pie savas māsas.

Nepievērš uzmanību kliedzieniem

Zamostjes ielas 12. nama otrā stāva dzīvoklī, kur izdzisa Antoņinas dzīvība, sieviete dzīvojusi nedaudz vairāk par gadu. Te pēc iepriekšējā dzīvesdrauga nāves, kas miris smagas slimības dēļ, viņa apmetusies uz dzīvi pie sava kārtējā piedzīvotāja Viktora, kurš esot apmēram 13 gadus jaunāks par savu draudzeni. «Toņa bija tāda maziņa, tieviņa, sīciņa sieviete. Kad viņa atnāca te dzīvot, man likās normāla sieviete, bet tas Viktors gan ir visai pamatīgs dzērājs. Es biju satraukusies, kā viņa, normāla sieviete, pie tāda, tāpēc painteresējos, vai viņš neapbižo viņu. Toņa atbildēja, ka nē. Es arī pajautāju, vai viņa pati dzer, uz ko saņēmu atbildi: svētkos,» atceras pensionāre Vivina. Diemžēl svētki jaunās kaimiņienes dzīvē bijuši pārāk bieži un Vivina vairs nav ar viņu kontaktējusies. Turklāt viņa uzzinājusi, ka Toņa pat nav audzinājusi savus bērnus, par viņiem rūpējusies vīramāte. «Tad man viss bija skaidrs,» nosaka Vivina. Savukārt kaimiņiene Olga stāsta, ka Antoņina bez pašas Olgas bijis otrs cilvēks, kas regulāri rūpējies par tīrību sešu dzīvokļu kāpņutelpā. «Tagad viss uz maniem pleciem,» nopūšas Olga. Viņa gan par pretējā dzīvoklī dzīvojošo kaimiņieni īpaši runāt negrib – neesot kontingents, ar kuru viņa kontaktētos, viņai aktuālāks ar ūdeni pieplūdušais pagrabs, lūstošās notekcaurules, no mājas sienām krītošie ķieģeļi un sniega tīrīšana pie mājas.

«Es nezinu, kas pie viņiem tovakar bija. Mūs vēlu vakarā pamodināja kliedzieni. Toņa kliedza, likās – tā kā kādu dzina ārā. Viss gan diezgan ātri norima, mēs gulējām tālāk. Četros mūs pamodināja kaimiņš, kurš sita pa durvīm un teica, ka Toņa ir beigta,» stāsta Olga. Otrs kaimiņš nav bijis vienaldzīgs un devies skatīties, kas tik skaļi skandalējas Viktora dzīvoklī. «Toņa gulējusi koridorā pie istabas durvīm un jau bijusi auksta,» zina teikt kaimiņiene. Tad arī izsaukta policija.

Brālis netic māsasdēla vainai

Antoņinas brālis Boriss, kurš dzīvo šīs pašas kāpņutelpas pirmā stāva dzīvoklī, »VZ« atklāj, ka par māsas nāvi uzzinājis tika divas dienas pēc nelaimes, kad pie viņa ieradušies policisti. Lai arī viņš māsu iepazīstinājis ar Viktoru, pats pie abiem esot bijis rets viesis: «Man arī patīk iedzert, bet man nepatīk skaļas kompānijas, es labāk dzeru mierīgi divatā ar draugu un uzspēlēju kārtis.» Boriss stāsta, ka māsai liktenīgajā dienā zemes klēpī guldīts Antoņinas pirmais vīrs un viņas četru dēlu tēvs Kostja, taču bijusī sieva uz bērēm nav aizgājusi. «Viņi jau ļoti sen šķīrušies, puikas, no kuriem vecākajam ir 29, bet pārējie ir ar gada vai pusotra starpību, uzauga pie tēva.» Pēc bērēm trīs dēli ieradušies pie mātes, un starp viņiem bijis kāds konflikts, dēli it kā pārmetuši mātei, ka viņa nav atnākusi atvadīties no Kostjas. «Toņa vispār bija mierīgs cilvēks, bet reizēm varēja arī dusmās aizsvilties. Nezinu, kas tur īsti notika, jo es tur nebiju. Arī Viktors, kurš, iespējams, bija centies draudzeni aizstāvēt, man nevarēja īsti neko pastāstīt, viņš arī bija sists un nokritis bezsamaņā, bet, kad pamodies, Toņa jau bija mirusi,» stāsta brālis.

»VZ« neizdevās satikt nevienu no Antoņinas bērniem, savukārt Boriss, kurš ar radiniekiem pēc māsas nāves ticies vairākas reizes, rausta plecus un teic, ka «dēli neko sakarīgu nevar pateikt», iespējams, nemaz īsti neatceras, kas un kā noticis. Boriss ir pilnīgi pārliecināts, ka dēli nav pacēluši roku pret māti, bet vainīgs ir kāds cits vīrietis – 37 gadus vecs romu tautības pārstāvis, kurš arī tovakar bijis dzīvoklī. «Nu bet viņam jau nekas nebūs, viņš ir pirmās grupas invalīds, viņam ir problēmas ar galvu,» secina vīrietis.

Traģiski mirusi jau ceturtā

Boriss pēc māsas nāves ir ļoti bēdīgs un neizpratnē par notiekošo, jo viņa dzīvē šī ir ceturtā tuvā sieviete, kas mirusi traģiski. Arī Borisa un Antoņinas māte mirusi vardarbīgā nāvē, viņas nāvē vainota un piecu gadu cietumsodu izcietusi pati Antoņina. Brālis ir pārliecināts, ka māsa toreiz, pirms apmēram desmit gadiem, notiesāta bez īstiem pierādījumiem. «Toreiz arī bija iedzeršana. Mammai tika sasista galva, un viņa nomira, jo laikus nesaņēma palīdzību un noasiņoja. Māsa uzņēmās vainu, līdz šai dienai nezinu, kāpēc. Vainīgs bija pavisam cits, bet neviens jau neko necentās noskaidrot. Es zinu, kas bija vainīgs, viņš vienalga vēlāk iesēdās par citu noziegumu,» stāsta Boriss.

Arī citi Maltas iedzīvotāji tic brāļa versijai, vēstot, ka sieviete atzinusies neizdarītā noziegumā, jo īstais varmāka piedraudējis nogalināt arī viņu pašu. «Kad Toņa pirms četriem gadiem iznāca no cietuma, prasīju, vai taisnība, ka nositi māti. Viņa teica, ka es varot ticēt vai neticēt, viņai esot vienalga, savu termiņu viņa esot nosēdējusi, bet pati nezinot, par ko,» atceras Toņas paziņa Ļuda. Sieviete nopūšas, ka Borisa dzīvē ir milzu melnā svītra, un norāda, ka policijai vajadzētu painteresēties, kas īsti notiek: «Varbūt viens un tas pats cilvēks vainīgs, bet sodu nesaņems.» Borisa un Antoņinas vecāmāte – mātes māte – esot sadegusi ugunsgrēkā, kas izcēlies viņu privātmājā apmēram pirms 20 gadiem. «Viņai bija problēmas ar kājām, tāpēc laikam nevarēja izkļūt no degošās mājas. Viņu atrada pie durvīm koridorā ar kaut kādu katliņu galvā,» atceras Boriss. Savukārt viņa paša dzīvesbiedre, kas bijusi bērniņa gaidībās, gājusi bojā ugunsgrēkā, kad šķūnī aizdegusies automašīna. «Situācija ir pavisam savāda, jo manām sievietēm tik traģisks liktenis. Es cenšos par to domāt mazāk, laikam ar karmu kaut kas nav kārtībā,» nosaka Boriss.