Kas pāvestam mugurā? Kāpēc pāvesta Franciska I tērpi atšķiras no iepriekšējiem Romas pāvestu un katoļu baznīcas galvu apģērbiem? »Vakara Ziņas« tiek skaidrībā, no kā sastāv Romas pāvestu garderobe.
Vatikāna valdnieka pirmās drānas
Savā pirmreizējā izskatā garīgā kalpotāja tērps parādījās jau 6. gadsimtā. Toreiz atsevišķu garīgo kalpotāju un klerku tērpu ieviešana bija nepieciešama tā viena iemesla dēļ, lai tie atšķirtos no parastajiem ļaudīm. Mūsdienu katoļu garīdznieku apģērbs, tāpat kā galvenā pasaules katoļa apģērbs, izveidojās līdz 17. gadsimtam. Pirmo Romas pāvestu apģērbs atšķīrās no pārējo garīdznieku apģērba, jo pāvests ir ne tikai Svētā krēsla galva un baznīcas, bet arī Vatikāna pavalsts valdnieks.
Svētku un ikdienas tērps
Pāvesta tērpus nosacīti var iedalīt divās daļās - svētku un ikdienas.
Pirmajam veidam pieskaita albu - garu, baltu liturģisko apģērbu no plāna linu, kokvilnas vai vilnas auduma, kuru apjož virve. Alba nāk no Senajā Romā izplatītā garā krekla, ko nēsāja zem tunikas. Savukārt ornāts ir virstērps, ko apģērbj virs albas, un tas atgādina pagarinātu pančo. Ornātu darina no ekskluzīviem audumiem, lai akcentētu tā nozīmību. Parasti ornātu izgatavo no zīda, samta vai brokāta. Tā krāsa var atšķirties atkarībā no baznīcas svētkiem.
Lentes nozīme
Virs albas un ornāta pāvests velk palliju - baltu lenti, kas tiek likta ap kaklu, un tās gali redzami gan priekšpusē, gan aizmugurē. Pallijs ir arhibīskapa - metropolīta vai kardināla -amata zīme, ko pāvests nēsā pats un piešķir latīņu baznīcas arhibīskapiem vai kardināliem. Tā ir apļveidīga, apmēram 5 centimetrus plata jēra vilnas lente, ko rotā seši melni zīda krusti, no kuriem trijos iesprauž naglveidīgas zelta brošas, kas simbolizē trīs naglas, ar kurām Jēzus tika sists krustā.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv