Vecmāmiņas apciemojums Liepājas pusē beidzies ar traģisku asins izliešanu. Mazmeitas dzīvesbiedra draugs, visticamāk, alkohola izraisītas agresijas dēļ ar koku līdz nāvei piekāvis sirmgalvi. Varmākas guvums – desmit latu un zāļu uzlējums.
Vienmēr gaidījusi ciemos
Lauku mieru un klusumu Grobiņas novada Dubeņos satricinājusi 68 gadus vecās pensionāres Veltas slepkavība, kas 4. decembra naktī pastrādāta «Baložu» mājās. Noziegums izdarīts kopīgas alkohola lietošanas laikā, kad starp mājas saimnieci un kādu no viesiem, 31 gadu vecu vīrieti, izcēlies konflikts. Varmāka sievietei nodarījis tik smagus miesas bojājumus, ka viņa no gūtajām traumām notikuma vietā mirusi. Policija gan pagaidām neprecizē, kādā veidā un ar ko upuris nonāvēts. Zināms, ka vīrietis, kurš pašlaik atrodas apcietinājumā, jau iepriekš ir tiesāts.
Veltas kundzes māja atrodas krustcelēs, pāris kilometrus no Dubeņu centra. Tuvākajā apkārtnē ir vēl vairākas lauku viensētas, vairākas no tām nav apdzīvotas, bet parējās mīt pārsvarā gados veci ļaudis. Cilvēki dzīvo visai savrupi un par notikumiem kaimiņu mājās tikpat kā neko nezina. «Es jau gadiem slimības dēļ tālāk par savu pagalmu nekur neeju, tik vien, cik bērni atbrauc un līdz poliklīnikai aizved, tāpēc neko nezinu, kas notiek. Par Veltas nāvi uzzināju tikai divas dienas pēc notikušā. Viņu pašu sen neesmu redzējusi, jo pēdējos gados viņa vairs nenāca garām manām mājām, agrāk viņa te pļavās nāca puķītes lasīt. Tā jau pie mums ir – var nosist, un neviens neko neredz un nedzird,» »VZ« saka kāda sirmgalve. Tuvākā kaimiņiene, kas mīt ceļa otrā pusē, atceras, ka ar Veltu pēdējo reizi redzējušās četras dienas pirms traģēdijas pie autoveikala. «Viņa nopirka maizīti, mazliet aprunājāmies,» teic kaimiņiene. «Viņa priecājās, ka mans dēls viņai savedīs malciņu, ka atnāks palīgi to sazāģēt un saskaldīt.» Velta jau septiņus gadus, kopš nomiris vīrs, dzīvojusi viena, tāpēc allaž gribējusi ar kādu parunāt. «Veltiņa bija labs cilvēciņš. Mums vairāk nekā 20 gadu, kopš dzīvojam gandrīz blakus, bija draudzīgas kaimiņu attiecības, mēs labi satikām, bet es nekad pie viņas ciemos negāju un par viņas personisko dzīvi neinteresējos, man tam nav laika, jo man ir saimniecība – turu lopus, ir dārzs, mājā ir ļoti slima māsa, par kuru visu laiku jārūpējas. Velta gan šad tad pie manis ienāca, viņa pirka no manis pienu zupiņai, teica, ka ļoti iegaršojies rūgušpiens,» atceras kaimiņiene. Veltai esot meita un mazmeita, tās reizēm atnākušas sirmgalvi apraudzīt. Tiesa, mazmeita te bijusi vien pavasarī un tad atbraukusi svētdien, 24. novembrī uz Veltām. «Veltiņa atnāca pie manis un teica, ka Santiņa ar draugu bijusi, apsveikuši vārdadienā,» saka kaimiņiene. «Viņa ļoti gaidīja meitu un mazmeitu ciemos, vienmēr teica: «Varbūt šodien atbrauks pie manis.»» Nākamā mazmeitas viesošanās reize nebija ilgi jāgaida, kopā ar savu draugu un vēl kādu vīrieti jaunā sieviete ieradusies jau pēc nedēļas – 1. decembra vakarā. Trijotne Veltas mājās palika vairākas dienas, līdz sirmgalvi atrada nogalinātu.
Pamodinājusi suņu kaukšana
«Jau bijām aizmiguši. Pamodos no tā, ka rej un kauc suņi,» atceras kaimiņiene, kuras pagalmā skraida vismaz seši dažāda lieluma četrkājainie draugi. «Skatos pa logu, sabraukušas mašīnas, spīdina uguņus. Modināju dēlu, jo viena mašīna stāvēja aiz staļļa, teicu, vai nezog mums bleķus,» tagad par savām iedomām pasmaida kaimiņiene. «Drīz mašīnas devās prom, dēls pamanīja, ka viens ir Kriminālpolicijas auto, bet otrs katafalks. Palika neomulīgi. Tikai pa dienu dēls darbā uzzināja, ka Veltiņa nomušīta. Runā, ka aizturēts viens no vīriešiem, kas bija kopā ar mazmeitu. Nezinām, kā viņa nogalināta, jo to neviens nav redzējis. Viņa gan esot tā izkropļota, ka laikam bērēs nemaz zārku netaisīšot vaļā.» Arī netālu dzīvojošais Viktors ir saskumis par jaukās un mierīgās sievietes traģisko nāvi. Kaimiņš zina teikt, ka varmāka pēc tam, kad pārējie bija devušies gulēt, iegājis Veltas istabā, aizslēdzis durvis un skaļi uzlicis mūziku. «Kādu tur mūziku, viņai tikai televizors bija. Veltiņa esot kliegusi, bet tas garā auguma vīrietis viņu sitis, kamēr nositis. It kā esot gribējis dabūt naudu, lai varētu nopirkt vēl alkoholu. Runā, ka viņš pat nav īsti prasījis naudu, bet licis uzrakstīt zīmīti nelegālajam alkohola tirgotājam, ka Velta vēlāk norēķināsies par uz parāda izsniegto pudeli, bet viņa atteikusies.» Kaimiņi par varmāku neko tuvāk nezina, jo viņš, tāpat kā nonāvētās pensionāres mazmeita ar draugu, dzīvo Liepājā. Par Veltas meitu neviens neko sliktu nesaka, taču, runājot par mazmeitu, klusi nosaka: «Dikti palaidusies viņa, nogājusi no ceļa, un draugi tādi paši.»
Lai arī Veltas vairs nav, «Baloži» nestāv tukši, tur saimnieko meita. Kaimiņi ievērojuši, ka sieviete pagalmā dedzinājusi kaut kādas lupatas. »VZ« apciemojuma laikā no mājas skursteņa kūp dūmi, taču durvis neviens neatver. Vēlāk atklājas, ka sieviete gatavojas mātes bērēm, ved no meža uz kapiem eglītes un egļu zarus. Lai arī pagalmu klāj sniegs, redzams, ka mājas apkārtne nav kopta – zāle augusi pāri ceļiem, vecā kūts un pagrabs ir gandrīz sagāzušies, vien suņa būda un pats suns, kurš atnācējus pasveicina ar pāris rējieniem, izskatās gana pieklājīgi. Nelielās mājiņas logos zied istabas puķes. «Veltai bija problēmas ar kājām, viņai bija grūti pārvietoties, tāpēc viņa mājas apkārtni nemaz nebija spējīga sakopt,» skumja ir kaimiņiene.
Pazuduši desmit lati un šņabis
Meitu sastopam ceļā no kapiem uz mežu, pirmā ķerra ar egļu zariem jau aizvesta, sieviete apstājusies atpūsties pie kādām mājām. «Arvien esmu šokā par notikušo. Visu laiku liekas, ka tūlīt atvērsies durvis, mamma ienāks virtuvē un savā skaļajā balsī teiks: «Nu, ēdiens ir uztaisīts?»,» Maija skumji pasmaida. Sieviete nezina, kā un kāpēc Igors, tā saucot vainīgo, mammai uzbrucis. Viņa noliedz, ka mamma ar jaunajiem kopā dzērusi, todien mammai bijis ļoti slikti ar sirdi un viņa lietojusi zāles, bijusi pilnīgi skaidrā. «Es pat nezināju, ka Santa ar savu draugu Raimondu un viņa draugu Igoru ir pie mammas. Meita man parasti piezvana un pasaka, ka dodas pie omas, bet šoreiz neko nepateica. Tonakt man zvanīja telefons, skatos – Raimonds, bet es necēlu, jo viņam parasti ir mode sadzerties un tad zvanīties visiem pēc kārtas. Vēl savam draugam nosmēju: «Ja būs kas svarīgs sakāms, pateiks no rīta.» Un no rīta viņš zvanīja atkal un tik vien kā pateica: «Ome mirusi.»» Maija meitas drauga teiktajam nav noticējusi: «Es pat nepieļāvu domu, ka mamma varētu būt mirusi, domāju, tas ir ļauns joks.» Kad Maija atnākusi uz mammas māju, viņu satriekusi baisā realitāte – istaba bijusi pamatīgi savandīta, asiņaina. Maija zina teikt, ka mammas mājā nebija nekādu vērtību, naudas vai zelta, ko ņemt, pazuduši vien desmit lati un puspudele degvīna, ko mamma glabājusi zāļu uzlējumam. «Bija izdzertas arī abas burciņas ar jau gatavo «zelta stīgas» uzlējumu, kuru mamma lietoja artrīta sabeigto kāju ierīvēšanai. Tāda nāve ir vienkārši briesmīga, necilvēcīga,» Maijas acīs iespīdas asaras.
Mazmeitas draugi tiesāti
Maija Santu, kas pie omes atveda varmāku, notikušajā nevaino. Trijotne pie Veltas ieradusies, it kā labu nodomu vadīta – zāģēt malku, pat zāģis bijis atvests. Meita par traģēdiju ar Maiju negribot runāt: «Man izskatās, ka viņa to visu nelaiž sevī iekšā.» Sievietei gan izdevies uzzināt, ka pēc kopīgas pasēdēšanas Santa un Raimonds aizgājuši gulēt uz otru istabu, bet Igors palicis omas istabā skatīties televizoru. «Es nezinu, kas tur notika. Vai viņš bija pārdzēris prātu un «jumts aizbrauca», vai viņam tik ļoti gribējās iedzert, bet nekā vairāk nebija, un viņš satrakojās, es nezinu. Igors mammu sitis ar kaut kādu koku, sitis, kamēr viņa bija pagalam. It kā lietā esot uzpeldējis arī kaut kāds nazis, bet man nav nekādas oficiālas informācijas no policijas,» Maija mokās neziņā.
«Man nepatika tie Santas draugi, jau uzreiz teicu, ka tur nekas labs nesanāks,» nopūšas Maija. 33 gadus vecais Raimonds 21 gadu vecās Santas dzīvē uzradies tikai šā gada 10. maijā, precīzi atceras Maija. «Viņš nesen bija iznācis no cietuma, kur bija par mašīnu zādzībām,» zina teikt sieviete. «Visticamāk, ar Igoru arī viņš iepazinās cietumā, kur tas nosēdējis piecarpus gadus par smagu miesas bojājumu nodarīšanu.» Maijas meitas attiecības ar Raimondu ātri pāraugušas mīlestībā, un uzreiz pieteicies mazulis, šobrīd Santa ir jau septītajā grūtniecības mēnesī. Jāpiebilst, ka Santai jau ir trīs gadus veca meita no iepriekšējām attiecībām. «Mazā tagad ir aizsūtīta uz mēnesi pie otras omes, bērnam nav jāzina tādas briesmīgas lietas,» saka Maija. Viņa arī neslēpj, ka Santa nav īsti rūpējusies par bērnu: «Meitenīte regulāri bija pie mums.» Maija nekad nav atbalstījusi meitas attiecības ar Raimondu. Igoru Maija redzējusi divas reizes, kad viņš kopā ar Santu pienācis pie sievietes Liepājas tirgū, kur Maija pārdeva pašgatavotos vainadziņus un puķu pušķus. «Pirmais iespaids par Igoru uzreiz bija tāds, ka viņam nepatīk strādāt, bet patīk dzīvot citiem uz kakla. Viņš ir tāds vieglas dzīves tīkotājs,» par mammas nonāvēšanu aizturēto raksturo Maija.
Sieviete atklāj vēl kādu satriecošu faktu. Četras dienas pēc mammas nāves, kamēr Maija un viņas brālēns gulējuši diendusu, no «Baložu» pagalma nozagta radiniekam piederoša automašīna «BMW». «Vainīgais izrādījās Raimonds. Viņu aizturēja, jo viņš ar to mašīnu kaut kur aiz Rīgas uz Ērgļu ceļa izraisīja avāriju, bez tam viņam nemaz nav autovadītāja apliecības. Viņam nepietiek ar vienām nepatikšanām, viņš jau sev ir sagādājis citas,» nopūšas Maija, saprotot, ka, visticamāk, meitai februārī gaidāmais Raimonda bērns būs jāaudzina vienai.