Izglītība 2018/2019

Vakar, 12:00
Jaunā mācību satura izstrādātāji ir saņēmuši no 29 organizācijām priekšlikumus pamatizglītības standarta uzlabošanai. Vairākumā no tiem pieprasīts palielināt stundu skaitu kādā no mācību priekšmetiem. Tostarp literatūrā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka šajā gadījumā sacelta nepamatota ažiotāža un patiesībā stundu skaits nesamazināsies.
 
12.sep
Latvijai izglītības jomā izdevies gūt labus rezultātus, taču netrūkst arī «Ahilleja papēža», liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais starptautiski salīdzinošais izglītības pārskats. Kā viens no tiem – pedagogu novecošanās un jaunu «asiņu» trūkums skolās.
 
11.sep
Ar sirsnīgiem grāmatas atvēršanas svētkiem ceļu pie sava lasītāja sāk Liepājas Universitātes rektores, valodnieces Daces Markus grāmata Prognozējamā neprognozējamība. Bērnu valoda Latvijā.
 
11.sep
Nākamgad Rīgas valsts tehnikums (RVT) svinēs 100 gadu jubileju. Vēloties sagaidīt jubileju gan vizuāli, gan saturiski jaunā mūsdienīgā veidolā, jau pirms dažiem gadiem ir sācies tehnikuma atjaunināšanās laiks – būvētas jaunas mācību telpas, iekārtotas mūsdienīgas darbnīcas, laboratorijas, celta dienesta viesnīca, jaunu spozmi atgūst centrālā ēka no Kronvalda ielas puses, kā arī pakāpeniski tiek ieviests mūsdienīgs, uz jaunākajām tehnoloģijām balstīts mācību process un veidotas jaunas profesionālās programmas, akcentējot IKT un inovācijas.
 
11.sep
Skaidri apzinoties straujo attīstību, kas notiek gan enerģētikas, gan citās nozarēs, un pievienojoties karjeras vadības ekspertu prognozēm, kas apgalvo, ka tuvākajā laikā cilvēki dzīves laikā mainīs karjeras virzienu piecas līdz septiņas reizes, turklāt ar karjeras virzības maiņu saprotot ne tikai amata maiņu, mēs saprotam, ka viens no mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem ir stāstīt, skaidrot un izglītot darbiniekus un potenciālos darbiniekus par karjeras vadību.
 
11.sep
Latvijas Universitātes (LU) astoņas filiāles arī sākušas jauno studiju gadu. Lai gan bija bažas, kā tās spēs piepildīt 1150 piedāvātās studiju vietas, tomēr situācija, kā liecina filiāļu vadītāju aptauja, ir labāka nekā pēc kopējās augstskolas uzņemšanas. Tad tikai 141 cilvēks kā pirmo prioritāti bija norādījis vēlmi mācīties reģionālajā struktūrvienībā, kas nozīmēja vien 10 līdz 20% aizpildījumu. Tiesa, dažādās filiālēs rezultāti arī patlaban ir atšķirīgi.
 
11.sep
2018./2019. mācību gadā Daugavpils Būvniecības tehnikums uzņēmis vairāk nekā 600 audzēkņu 17 profesionālās kvalifikācijas programmās. Vispieprasītākās profesijas, kuru apguvei ir pieteikušies visvairāk topošo profesionāļu, ir: apdares darbu tehniķis, interjera noformētājs, inženierkomunikāciju tehniķis.
 
11.sep
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
 
10.sep
Lai vidusskolas saņemtu valsts mērķdotāciju pedagogu algām, tām vajadzēs ievērot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos kvalitātes kritērijus. Pašvaldības uzskata, ka šie noteikumi un arī rādītāji nav ar vietvarām izrunāti un ir pārāk «saskrūvēti». Galu galā tos mēģinās apiet, visādi šmaucoties.
 
3.sep
Vidusskolām, lai saņemtu mērķdotāciju pedagogu algām, pēc diviem gadiem vajadzēs ievērot divas prasības: noteikto minimālo skolēnu skaitu un kvalitātes kritērijus. Viens no tiem būs arī obligāto centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti, kas pašlaik apmēram 40 vidusskolām ir zem 20%. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredzējusi procedūru, kā rīkoties, ja šīs prasības neņems vērā.
 
31.aug
Šāgada avīzes veidotajā 100 labāko Latvijas skolu topā būtiskas pārmaiņas – savas gadiem ilgās līderpozīcijas zaudējusi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, bet no pjedestāla pavisam nokāpusi Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, kas gadiem spēja noturēties 2. vietā. Šogad vairs ne.
 
28.aug
Latvijā no visiem nodarbinātajiem vairāk nekā trešdaļa (33,7%) ir vecumā virs 50 gadiem. Taču tieši viņi ir viena no neaizsargātākajām strādājošo grupām.
 
23.aug
Līdz mācību gada sākumam atlicis pavisam nedaudz, taču skolotāju vakanču saraksts joprojām ir gana iespaidīgs. Tradicionāli visvairāk trūkst pirmsskolas pedagogu, taču tiek meklēti arī matemātiķi, dabaszinību, latviešu valodas un citu mācību priekšmetu pasniedzēji. Izglītības pārvalžu pārstāvji gan mierina, ka mācību procesu tas netraucēs, taču problēmas, gadiem ritot, var arī samilzt krietni lielas.
 
3.aug
Pirms gada reorganizācija skāra Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), ko likvidēja, bet programmas, studentus un personālu pārņēma Latvijas Universitāte. Nozares ministrija solījās tuvākajā laikā neko šajā virzienā nesākt. Nu publiski izskanējusi ziņa, ka valsts augstskolas pašas rosinājušas apvienošanos un patlaban notiek sarunas starp četrām no tām. Nozarē strādājošie gan rausta plecus un sakās dzirdējuši vien baumas.
 
25.jūl
Līdz pat augusta beigām lielā daļā augstskolu izsludināta papildu pieteikšanās uz studijām ne tikai par maksu, bet arī valsts finansētām vietām. Ja Rīgā daudzviet palikušas tikai «astītes», tad reģionos brīvu budžeta vietu ir vairāk, un daļa no tām, iespējams, būs jāpārdala uz pieprasītākām programmām vai jāatstāj tukšas.
 
24.jūl
Latvijā trūkst darbinieku – to, šķiet, apliecinās jebkuras nozares darba devējs. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datubāzē brīvo vakanču skaits pieaug straujos tempos, piemēram, pērn vasaras sākumā darba sludinājumu skaits bija ap 10 000, šā gada jūlijā NVA datubāzē ir jau vairāk nekā 20 tūkstoši brīvo darba vietu. Daļa darba devēju cer, ka izdosies atgriezt aizbraucējus un šobrīd gatavojas sarunām ar tiem.
 
13.jūl
Augstskolu popularitāte, ņemot vērā šā gada studētgribētāju skaitu, nav mainījusies, pirmajā trijniekā joprojām ir Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Arī iecienītāko programmu un profesiju saraksts lielus pārsteigumus nenes: joprojām dominē informācijas tehnoloģijas un datorzinības, ārstniecība, tieslietas, uzņēmējdarbība un ekonomika. Tāpat interese nav kritusies par psiholoģiju un komunikācijas zinātni.
 
12.jūl
Divpadsmit Latvijas augstskolās noslēgusies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām. Statistika rāda, ka pedagoģijas programmas arī šogad nav tās pieprasītākās. Diemžēl reformas izglītībā nav radījušas lielāku interesi par šo jomu, un daudzviet ir pieejamas budžeta vietas. Augstskolas gan cer, ka tās vismaz daļēji tiks aizpildītas līdz 1. septembrim.
 
10.jūl
Šā gada uzņemšanas statistika augstskolās liecina: starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Līdzīga tendence vērojama arī iepriekšējos gadus. Taču darba devēji norāda – pieprasījums pēc IKT jomas pārzinātājiem joprojām netiek apmierināts.
 
5.jūl
Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā.