Praktiski nav neviena politiskā spēka, kas savā priekšvēlēšanu solījumu vai darbības programmā nebūtu akcentējis demogrāfisko jautājumu, tomēr partijas vairāk apspēlē katastrofālos dzimstības rādītājus, sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju emigrācijas jautājumus, nepiedāvājot būtiskus vai jaunus risinājumus.
Valsts prezidents Andris Bērziņš neuzskata, ka sarunu sākšana ar 11.Saeimā iekļuvušajām partijām vien desmit dienu pēc vēlēšanām kavēs jaunās koalīcijas un valdības izveidi.
Tuvojoties Saeimas ārkārtas vēlēšanām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nākusi klajā ar prasībām politiskajiem spēkiem, kuri kandidē vēlēšanās. LBAS starp 12 dažādām prasībām, pieprasa līdz 2014.gadam palielināt neapliekamo minimumu līdz 60% no iztikas minimuma, saglabāt samazinātās PVN likmes, kā arī saglabāt Latvijas iedzīvotājiem priekšlaicīgās pensionēšanas iespējas arī pēc 2012.gada 1.janvāra. Politiskās partijas un deputātu kandidāti ir aicināti informēt LBAS par savu apņemšanos līdz 14.septembrim.
Šodien, 7.septembrī, darbu sāks 11.Saeimas vēlēšanu iecirkņi. Līdz vēlēšanu dienai iecirkņos balsošana nenotiks, bet tajos jāpiesaka balsošana atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā. Tāpat šajā laikā vēlēšanu iecirkņos būs iespējams iepazīties ar balsošanas kārtību, vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem.
Sadarbībā ar Radio 101 FM Neatkarīgā turpina publicēt 11. Saeimas kandidātu diskusijas. Šajā reizē viens pret vienu sastopas divi iekšlietu un aizsardzības jomas speciālisti – Juris Vectirāns (Zaļo un zemnieku savienība) un Gunārs Rūsiņš (Zatlera Reformu partija). Jautājumus uzdod žurnālists Ivo Kiršblats.
Pieņemot, ka 4000 zīmju programmās politiskās partijas ieraksta būtiskāko informāciju par sava politiskā spēka nostāju konkrētā jautājumā, jāsecina, ka sociālā politika, sociālā aizsardzība vai labklājības jautājumi diemžēl lielā mērā aprobežojas tikai ar pensijām un solījumiem tās paaugstināt, indeksēt vai nesamazināt.
11.Saeimas vēlēšanu dienā 23 000 balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju nebūs derīgas pases, līdz ar to šīm personām piedalīšanās vēlēšanās var tikt liegta, rāda jaunākā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) aicina iedzīvotājus kļūt par 11.Saeimas vēlēšanu brīvprātīgajiem novērotājiem un vēlēšanu dienā sekot līdzi balsošanas norisei un balsu skaitīšanai vēlēšanu iecirkņos, ziņo CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Apzinoties, ka starptautiskā aizdevuma atdošana un vājā ekonomiskā izaugsme vēl vairākus gadus piespiedīs Latviju meklēt veidus, kā optimizēt valsts izdevumus, vairākums partiju savās priekšvēlēšanu programmās sola optimizēt valsts pārvaldi, arī apvienojot dažādas ministrijas.
Ja vēlēšanas būtu jau notikušas, veiksminieku trijnieku Saeimā veidotu Saskaņas centrs (SC), Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Aiz šiem politiskajiem spēkiem paliktu Zatlera Reformu partija (ZRP) un nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
"Visai sabiedrībai jābūt ieinteresētai nospraustajos valsts attīstības mērķos, kā tas bija pirms 20 gadiem. Bez tautas atbalsta nekas nenotiks," šodien intervijā "Neatkarīgajai" atzīst Šlesera Reformu partijas pārstāvis Jānis Jurkāns.
Sadarbībā ar Radio 101 FM Neatkarīgā līdz vēlēšanām publicēs vairākas 11. Saeimas kandidātu diskusijas. Šajā reizē viens pret vienu sastopas divi sarakstu līderi Vidzemes vēlēšanu apgabalā – Ingmārs Līdaka (ZZS) un Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!TB/LNNK).
Atsevišķu vēlēšanu iecirkņu darba laika pagarinājuma gadījumā papildus tēriņi 14 000 latu apmērā, kas ir nepilns procents no vēlēšanu budžeta, ir samērīgs skaitlis pretstatā vēlētāju potenciālajam ieguvumam, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Lai gan Saeimas ārkārtas vēlēšanas norisināsies jau šomēnes, tikai piektā daļa jeb 20% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju jau ir iepazinušies ar partiju izvirzītajiem deputātu kandidātiem 11.Saeimas vēlēšanās.
Lai gan līdz 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām atlikušas vēl gandrīz trīs nedēļas, četras pieredzējušākās partijas, kas bijušas pārstāvētas arī līdzšinējā parlamentā, jau paguvušas krietni patērēt budžetus, ko saskaņā ar likumdošanu politiskās organizācijas drīkst izlietot priekšvēlēšanu aģitācijai.
Tuvojas Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kas notiks septembrī. Šobrīd tikai piektā daļa (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju jau ir iepazinušies ar partiju izvirzītajiem deputātu kandidātiem 11.Saeimas vēlēšanās. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.
Pie portāla nra.lv vērsusies kāda lasītāja, kura vēlējās paust neizpratni par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzstāšanos vakar vakarā Dzintaru koncertzālē notikušajā komponista Imanta Kalniņa jubilejas pasākumā "Lielās dziesmas".
Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibināšanas reģistrs atklāj, kas ir šīs partijas patiesais kodols, par kura interesēm un varas nodrošināšanai lietotajām metodēm nu jau atklāti runā pat daži ZRP dibinātāji.
Viena no spilgtākajām iezīmēm, kas Saeimas ārkārtas vēlēšanas izcels uz citu balsojumu fona, ir visdažādākie kompromati, kas šoruden regulāri parādās publiskajā telpā. Pieņēmuši lēmumu divas reizes samazināt aģitācijas tēriņus, ko partijas drīkst izlietot ārkārtas vēlēšanu gadījumā, politiķi tagad ir spiesti meklēt bezmaksas paņēmienus, kā izcelties starp konkurentiem, un šķiet, ka vairākums partiju tieši melno PR jeb kompromatu cīņas atzīst par visefektīvāko ieroci.