Situāciju plaušu vēža pacientu ārstēšanā komentē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem par plaušu vēža diagnostiku un ārstēšanu.
Veselības ministrijas sagatavotajā un valdības apstiprinātajā Onkoplānā minēti satraucoši dati – mirstība no plaušu vēža ir viena no augstākajām, turklāt pēdējos gados Latvijā ir palielinājusies gan saslimstība, gan mirstība. “Septiņdesmit līdz astoņdesmit procentiem pacientu plaušu vēzis ir ielaistā stadijā, tāpēc ir ļoti grūti runāt par radikālu ārstēšanu un ļoti veiksmīgu rezultātu,” sarunā ar “Neatkarīgo” saka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas torakālais ķirurgs Artjoms Špaks.
Viena no visizplatītākajām onkoloģiskajām slimībām pasaulē un arī Latvijā ir plaušu vēzis, tomēr Latvijā plaušu vēža pacientu mirstības rādītāji ir daudz augstāki nekā citviet pasaulē.
Ikvienas nopietnākas saslimšanas sekmīgai izārstēšanai ir nepieciešama agrīna diagnostika. 40 gadi ir tas vecuma slieksnis, kad kompleksa savas veselības pārbaude var laikus atklāt kādas kaites iedīgļus un tos veiksmīgi novērst, uzsver Jelgavas poliklīnikas ārsts - radiologs Inguna Ambulte.
Magnētiskās rezonanses izmeklējums man bija jāgaida četrus mēnešus, pēc rezultāta saņemšanas vēl divarpus mēnešus jāgaida onkologa konsultācija, savu pieredzi atklāj vēža pacients. Uz sonoskopiju otrai krūtij bija jāgaida trīs mēnešus un arī tad tikai par maksu, un tikai apzvanot četras dažādas medicīnas iestādes, tā situāciju raksturo cita vēža paciente.
Lai apietu rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, vēža pacienti arvien biežāk ir spiesti maksāt par izmeklējumiem un ārstēšanu, kas šā brīža augsto cenu apstākļos ir smags finansiāls slogs, secināts onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" īstenotajā vēža pacientu aptaujā, ko atbalstījusi apdrošināšanas sabiedrība "Compensa Life".
Ar plaušu vēzi mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču modernas ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Ar mērķi sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu informāciju par plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv. Vairāk par plaušu vēža ārstēšanas iespējām, kādas šobrīd ir pieejamas pacientiem, stāsta onkoloģe ķīmijterapeite prof. Gunta Purkalne.
Ar plaušu vēzi mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču agrīna diagnostika un modernas ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Ar mērķi sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu informāciju par plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv.
Laikā, kad Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 pandēmijas dēļ, plaušu vēža pacientiem un viņu tuviniekiem jābūt īpaši piesardzīgiem, tādēļ nevajadzētu apmeklēt publiskas vietas bez nepieciešamības, lai neriskētu inficēties ar vīrusu, pauda onkoloģe ķīmijterapeite Eva Vecvagare.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par plaušu vēža divu apakšdiagnožu ārstēšanai paredzēto medikamentu iekļaušanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
Plaušu vēzis arī saslimstības ziņā ir viens no izplatītākajiem ļaundabīgo audzēju veidiem pasaulē un Latvijā. Kaut arī lielākais riska faktors saslimšanai ar plaušu vēzi joprojām ir smēķēšana, mūsdienās ar šo vēzi saslimst arī nesmēķētāji un diemžēl arī gados jauni cilvēki. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors un ķirurgs Ints Siliņš stāsta, ka ir vairāki plaušu vēža veidi, un atgādina, kā no tiem izvairīties un kādas ir modernākās plaušu vēža diagnostikas un ārstēšanas metodes.
Klepus, elpas trūkums, nespēks – šādi var būt vieni no pirmajiem plaušu vēža simptomiem. Tā kā šie simptomi nav raksturīgi tikai plaušu vēža gadījumā un ar tiem var arī kādu laiku sadzīvot, cilvēki pie ārsta negriežas.