"Tas ir mīts, ka vēža ārstēšanu sedz valsts un tā pacientam ir bez maksas", vēža pacienti ceļ trauksmi par dārgo ārstēšanos
Lai apietu rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, vēža pacienti arvien biežāk ir spiesti maksāt par izmeklējumiem un ārstēšanu, kas šā brīža augsto cenu apstākļos ir smags finansiāls slogs, secināts onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" īstenotajā vēža pacientu aptaujā, ko atbalstījusi apdrošināšanas sabiedrība "Compensa Life".
Kaut gan ārstēšanas pamatizdevumus Latvijā apmaksā valsts, aptauja rāda, ka pēdējos mēnešos ir gadījumi, kad vēža pacienti nevar laikus saņemt valsts apmaksātos izmeklējumus. Jūlijā cilvēkam ir aizdomas par vēža atgriešanos, bet pierakstīties uz izmeklējumu iespējams tikai decembrī. Tas nav pieļaujami, jo katra kavēta diena var pasliktināt ārstēšanas prognozi un ir drauds dzīvībai," norādījusi "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.
"Dzīvības koks" aptauja atklāj arī birokrātisko pieeju invaliditātes saņemšanā. Ja cilvēkam nav uzņēmības vai tuvinieku atbalsta invaliditātes kārtošanā, vēža pacienti, zaudējot darbspējas, ir pakļauti riskam ilgāku laiku palikt bez iztikas līdzekļiem. Tāpat būtisku izdevumu daļu vēža pacientiem veido maksājumi par speciālo uzturu, rehabilitāciju, paliatīvo aprūpi, palīglīdzekļiem u.c.
"Tas ir mīts, ka vēža ārstēšanu sedz valsts un tā pacientam ir bez maksas. Patiesībā ar vēzi slimot Latvijā ir ļoti dārgi. Finansisti mēdz mudināt, ka vajag veidot uzkrājumus vismaz trīs mēnešu ienākumu apjomā. Es teiktu, ka vēža gadījumā šim drošības spilvenam vajag būt vismaz gada ienākumu apjomā," pieredzē dalījusies vēža paciente Ilva Lillmaa, kura savu vēža diagnozi uzzināja pirms gada.
"Nenoliedzami, pēdējos gados vēža ārstēšanas iespējas ir uzlabojušās, taču Latvijā joprojām tiek atvēlēts nepiedodami mazs jeb birokrātiski "ierobežots" finansējums mērķterapijai - efektīvām un inovatīvām zālēm, kas nepieciešamas konkrētam pacientam un konkrētam vēža veidam, lai šie pacienti dzīvotu ilgāk un kvalitatīvāk, norādījusi onkoloģe ķīmijterapeite Iveta Kudaba.
Mērķis būtu onkoloģiskajiem pacientiem nodrošināt vismaz tādas pašas terapijas iespējas, kādas piedāvā kaimiņvalstīs un citviet Eiropā. Lai onkoloģiska saslimšana nevis tiktu dramatizēta, bet gan uztverta kā jebkura cita ārstējama hroniska saslimšana."
Lai iedzīvotājiem būtu iespējams izveidot drošības spilvenu onkoloģiskas slimības gadījumā, apdrošināšanas sabiedrība "Compensa Life" no šā gada sākuma piedāvā Latvijas tirgū salīdzinoši jaunu pakalpojumu - onkoloģisko slimību apdrošināšanu.
Lai pievērstu uzmanību vēža ārstēšanas augstajām izmaksām un informētu par iespējām tās mazināt, "Compensa Life" aicina noskatīties tiešsaistes ekspertu diskusiju "Cik maksā vēža ārstēšana un kā sevi apdrošināt?" 13.oktobrī plkst.10.30 portālā "Delfi.lv" un "Compensa Life" Facebook lapā.
Diskusijā tiks spriests, kāpēc pieaug vēža izplatība un kāpēc neviens nevar būt pasargāts no saslimšanas, kādas ir jaunākās vēža ārstēšanas iespējas, izskanēs arī vēža pacientu pieredze - cik daudz un par ko jāmaksā pašiem, un tiks sniegta informācija par "Compensa Life" onkoloģisko slimību apdrošināšanas programmu "Oncodrop".
Diskusijā piedalīsies "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons, Kudaba, onkoloģe ķīmijterapeite Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā; Gunita Berķe, onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja un Ieva Pleša. Diskusiju vadīs politologs Mārtiņš Daugulis.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā ik gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku pirmreizēji tiek atklāts ļaundabīgs audzējs, aptuveni 6000 cilvēku no vēža mirst un vēža mirstības rādītājs mūsu valstī ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
No 2010.gada līdz 2017.gadam jaunatklāto vēža gadījumu skaits Latvijā pieauga par 13%, kas skaidrojams gan ar iedzīvotāju novecošanos, gan diagnostikas uzlabošanos un pieejamību. Latvijā piecas biežāk sastopamās vēža lokācijas ir ādas vēzis, prostatas, krūts, bronhu un plaušu, kā arī zarnu vēzis.