Laikā, kad Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 pandēmijas dēļ, plaušu vēža pacientiem un viņu tuviniekiem jābūt īpaši piesardzīgiem, tādēļ nevajadzētu apmeklēt publiskas vietas bez nepieciešamības, lai neriskētu inficēties ar vīrusu, pauda onkoloģe ķīmijterapeite Eva Vecvagare.
Daktere uzsver, ka no Covid-19 sevišķi jāuzmanās hroniskiem slimniekiem, tajā skaitā onkoloģijas pacientiem. Šajā laikā, rūpējoties par savu veselību, viņiem stingri jāievēro pašizolēšanās.
Vecvagare skaidro, ka nav jāatceļ vizītes pie onkologa, taču, lūdz saudzēt ārstus, un pārcelt plānoto pierakstu tad, ja pacientam ir parādījušies Covid-19 raksturīgie simptomi, viņš ir bijis ārvalstīs vai pēdējo 14 dienu laikā ir saskāries ar kādu, kas ir bijis ārpus Latvijas vai kam ir apstiprināta saslimšana.
"Mums ir tik ārstu, cik ir, un jau tā visiem ir darba pilnas rokas. Ja saslims veselības aprūpes personāls, diemžēl tas atsauksies arī uz mūsu iespēju nodrošināt hronisko slimību ārstēšanu," uzsver Vecvagare.
Pirms plānotās vizītes pie onkologa ieteicams sazināties ar konkrēto ārstniecības iestādi un noskaidrot, vai nav kādas aktuālas izmaiņas pacientu pieņemšanas kārtībā.
Latvijā visbiežāk - gandrīz 40% gadījumu - plaušu vēzi atklāj pēdējā stadijā, kad jau ir izveidojušās metastāzes. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem mazāk nekā 4% pacientu, kam vēzis atklāts IV stadijā, nodzīvo ilgāk nekā piecus gadus. Iepriekšējos gados Latvijā tikai 14% pacientu, kam plaušu vēzis tika atklāts vēlīnā stadijā, nodzīvoja ilgāk par gadu, statistikas datus komentē mediķe.
Pēc Eiropas plaušu vēža organizācijas veiktā pētījuma datiem 2019.gadā Latvijā bija laba situācija plaušu vēža diagnostikas jomā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Arī staru terapijas iespējas plaušu vēža pacientiem atbilda vidējam Eiropas Savienības līmenim. Taču metastātiska plaušu vēža gadījumā nepietiek vien ar labu diagnostiku un staru terapiju - ir nepieciešama arī medikamentozā terapija, viņa uzsvēra. Pēc pētījuma datiem Latvijā līdz šim bija viszemākā pieejamība valsts kompensētiem medikamentiem Eiropas valstu vidū, piekāpjoties arī Polijai un Rumānijai, sacīja Vecvagare.
Tomēr no 2020.gada marta situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies, un ir paplašināts to pacientu loks, kam ir pieejama Eiropas vadlīnijām atbilstoša ārstēšana. "Pašlaik ir iespējams mūsdienīgi ārstēt jau teju pusi metastātiska plaušu vēža pacientu Latvijā," teica Vecvagare.
Viņa uzsvēra, ka kompensējamo zāļu saraksts ir papildināts ar nozīmīgiem medikamentiem plaušu vēža ārstēšanai, kas var pagarināt pacienta dzīvildzi par vairākiem gadiem, kā arī būtiski uzlabo dzīves kvalitāti. Pētījumi pierāda, ka lietojot jauno imūnterapijas medikamentu 29,6% pacientu, kam vēzis atklāts IV stadijā, nodzīvo ilgāk nekā piecus gadus.
"Onkoloģijā paildzināt metastātiska pacienta dzīvi par mēnešiem ir sasniegums, taču pašlaik mums ir iespēja Latvijā saviem pacientiem ar ALK mutāciju dot tādas zāles, kas ļauj dzīvot pat gadiem ilgāk, iedzerot tabletes mājās. Tām ir būtiski mazāki blakusefekti, un pie ārsta ir jāatnāk pārbaudīties tikai reizi trijos mēnešos. Tas ir neatsverams ieguvums pacientiem un viņu ģimenēm," izmaiņas Kompensējamo zāļu sarakstā komentē onkoloģe ķīmijterapeite Vecvagare.
Arī Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības vadītājs Harijs Gals atzinīgi novērtē šo medikamentu iekļaušanu Valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, kas sniedz iespēju daudziem desmitiem plaušu vēža pacientu kvalitatīvi pagarināt mūžu pat par vairākiem gadiem.