Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 31. oktobrī. Ukraina jau astoņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Slikti ceļi un milzu attālumi nav vienīgais, ar ko jārēķinās humānās palīdzības vedējiem Ukrainā: jo tuvāk frontes līnija, jo biežākas gaisa trauksmes un krievu raķešu uzlidojumi.
Intervijā TV3 raidījuma "Nekā Personīga" Ukrainas parlamenta Augstākās Radas vicespīkere norāda, ka sankciju politika Ukrainai ir ļoti būtiska. Un svarīgi Eiropā visiem to ievērošanā saglabāt vienotību.
Lielo zaudējumu dēļ Krievijas algotņu organizācija "Vagner", kas kopā ar Krievijas karaspēku cīnās Ukrainā, ievērojami pazeminājusi prasības jaunajiem kaujiniekiem, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta svētdien publiskotajā atskaitē.
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels svētdien kritizējis Krieviju par izstāšanos no "labības darījuma" un aicinājis Maskavu grozīt savu lēmumu.
Sevastopoles līcī sestdien nodarīti postījumi vismaz trim Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem, tviterī paziņojusi brīvprātīgo aktīvistu grupa "GeoConfirmed", kas analizē atklātos avotos pieejamo informāciju.
Ukrainas karš tomēr ir jāuzskata par Krievijas prezidenta Vladimira Putina karu, par ko pamata vaina jāuzņemas tieši viņam, nevis visai krievu tautai, intervijā aģentūrai LETA norādīja Zviedrijas bijušais premjerministrs un ārlietu ministrs, Eiropas Ārlietu padomes līdzpriekšsēdētājs Karls Bilts.
"Esmu ticies ar viņiem abiem - ar Jeļcinu gan vairāk nekā ar Putinu - un varu piekrist, ka Putins daudz vairāk ir auksts aprēķina tipa cilvēks, kamēr Jeļcins bija emocionāls, kaut kādā ziņā vairāk krievs. Viņu bija ļoti iespaidojis Puškins, nedomāju, ka to varētu teikt arī par Putinu," intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais Zviedrijas premjers un ārlietu ministrs, Eiropas Ārlietu padomes līdzpriekšsēdētājs Karls Bilts.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 30. oktobrī. Ukraina jau astoņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Krievija apturējusi dalību tā dēvētajā labības darījumā par Ukrainas labības un citu pārtikas produktu transportēšanu no Ukrainas Melnās jūras ostām, sestdien pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Bijušais Zviedrijas premjers un ārlietu ministrs, Eiropas Ārlietu padomes līdzpriekšsēdētājs Karls Bilts nesen tvītoja par bažām, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus Hersonā. Viņš aģentūrai LETA skaidro savu bažu pamatotību.
Tviter kontā „Sota” ievietota ziņa ar Mordvijā, vienā no Krievijas republikām nofilmētu video, kurā uzskatāmi redzams un dzirdams, ka mobilizācijai pakļautie vīrieši nevēlas doties uz frontes līniju Ukrainā, jo labi apzinās, ka bez speciālas apmācības frontes līnijā viņi būs tikai „lielgabalu gaļa”.
Kad Ukrainā karš būs beidzies, Krievijai ar savu "bardaku" būs jātiek galā pašai, ukraiņi gribēs tikai vienu - lai viņus krievi liek mierā, intervijā aģentūrai LETA norādīja Ukrainas drošības jautājumu eksperte Hanna Šelesta.
Krievijas okupētās Krimas pussalas lielākajā pilsētā Sevastopolē sestdien bija dzirdami sprādzieni, bet okupācijas varasiestādes slēgušas prāmju un kuteru satiksmi jūras līcī pie pilsētas, vēsta vietējie kanāli platformā "Telegram", Krievijas oficiālie mediji un okupantu pārstāvji.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 29. oktobrī. Ukraina jau astoņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Palīdzības kustība, kas pazīstama kā "Twitterkonvojs", šobrīd Ukrainā nogādājusi jau vairāk nekā 800 automašīnas, un tālu nav tas brīdis, kad no pļavas Jaunmārupē izripos tūkstošais džips, mikroautobuss, pikaps vai cits transportlīdzeklis. Kustības aizsācējs Reinis Pozņaks stāsta, ka automašīnu ziedošanas, remontēšanas un aizgādāšanas tempi nav kritušies, bet visa kustība darbojas efektīvāk nekā jebkad.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir personīgi vainīgs par Eiropas drošības kārtības pārvēršanu pelnos, piektdien Berlīnē sacīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
Krievijas Valsts dome trešajā lasījumā pieņēmusi likumu, kas pilnīgi oficiāli ļauj mobilizēt cietumniekus – arī slepkavas un maniakus, vēsta „The Insider”.
Pēdējo sešu nedēļu laikā vairumā Ukrainas frontes sektoru notikusi acīmredzama Krievijas karaspēka pāreja uz ilgstošām aizsardzības pozīcijām, teikts tviterī publicētajā britu izlūkdienesta atskaitē.