Ukrainas kara 250. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:34]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 31. oktobrī. Ukraina jau astoņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21.34. Moldova pirmdien pasludinājusi Krievijas vēstniecības darbinieku par nevēlamu personu un likusi pamest valsti. Moldovas Ārlietu ministrija neidentificēja vēstniecības darbinieku. Maskava paziņojusi, ka nepaliks atbildi parādā.

20:18. Ukrainas armijas zenītartilēristi Hersonas apgabalā pirmdienas vakarā notriekuši divus Krievijas uzbrukuma helikopterus "Ka-52", ziņo Gaisa spēku pavēlniecības "Dienvidi" preses dienests.

Berislavas rajonā Odesas zenītraķešu brigādes vienības plkst.18.45 un plkst.18.48 notriekušas divus helikopterus, teikts preses dienesta paziņojumā.

19.17. Čehija ir izstrādājusi plānu, kā palīdzēt Ukrainai, un dos naudu dīzeļģeneratoriem, vēsta pravda.com.ua.

18:52. Atverot Eiropas Savienības (ES) tirgu Ukrainas precēm, ir iespēja sniegt ieguldījumu Ukrainas ekonomikas noturības stiprināšanā, kā arī veicināt ražošanu un eksportu, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu un tās ekonomikas atveseļošanu, izmantojot ES tirdzniecības instrumentus. Viņa aicināja laikus sagatavot nepieciešamo lēmumu, lai pagarinātu Ukrainai piešķirtos tirdzniecības atvieglojumus arī pēc noteiktā termiņa beigām 2023.gada vidū.

17:05. Krievija karā pret Ukrainu izmanto vairāk nekā 100 gadus vecus ložmetējus, šautenes no Pirmā un Otrā pasaules kara, analizējot brīvpieejamo informāciju interneta vietnēs, izpētījis Latvijas Aizsardzības ministrijas izveidotais portāls "Sargs.lv".

16:00. Viena no raķetēm, ko Krievija pirmdienas rītā raidīja uz Ukrainu, nokritusi netālu no Moldovas ciema Naslavčas. "Šorīt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas notriekta raķete nokrita netālu no Moldovas Republikas Naslavčas ciema ziemeļu gala, kas atrodas uz robežas ar Ukrainu," ziņo Moldovas Iekšlietu ministrija. Rezultātā vairākām mājām izsisti logi, neviens cilvēks nav cietis. Raķetes nokrišanas vieta norobežota, strādā izmeklēšanas grupa.

15:00. Japānas riepu ražošanas kompānija "Bridgestone Corp." pirmdien paziņoja, ka meklē vietējo pircēju savam Krievijas biznesam, ņemot vērā neskaidrības un piegāžu problēmas šajā valstī. "Bridgestone" martā paziņoja par ražošanas pārtraukšanu Krievijā, kā arī par investīciju un piegāžu apturēšanu, reaģējot uz Maskavas sākto karu pret Ukrainu.

14:00. Pēc Krievijas pirmdienas rītā veiktajiem raķešu triecieniem Kijivā 80% patērētāju palikuši bez ūdens apgādes, bet 350 000 dzīvokļu pārtraukta elektrības piegāde, paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko. Pēc galvaspilsētas mēra teiktā, speciālisti dara visu iespējamo, lai Kijivas dzīvokļos atjaunotu ūdens padevi. "Katram gadījumam mēs lūdzam uzkrāt ūdeni no tuvākajiem sūkņiem un tirdzniecības vietām," piebilda Kličko.

12.50. ASV tabakas ražotājs "Philip Morris International" plāno paplašināt ražotni Lietuvas ostas pilsētā Klaipēdā, investējot 3,5 miljonus eiro pēc tam, kad kara dēļ tika slēgta ražošana Ukrainā.

12.37. Sprādzienos Krievijā Pleskavas apgabala lidlaukā cietuši divi helikopteri Ka-52, platformā "Telegram" vēsta kanāls "Baza". "Kaujas mašīnas bija militārā lidlauka teritorijā, kas atrodas netālu no Krievijas-Latvijas robežas. Helikopteri nebija derīgi ekspluatācijai, viņi tur atradās remontā," teikts paziņojumā.

Eksploziju iemesli nav zināmi, bet sprādzienu rezultātā fizelāžas atlūzas izsviestas 200 metru attālumā. Helikopters Ka-52 "Aļļigator" ir viens no jaunākajiem Krievijas kara aviācijas lidaparātiem. Tā cena ir 16 miljoni dolāru.

12.00. Turcija ir apņēmības pilna turpināt centienus, lai vienošanās par Ukrainas labības eksportu paliktu spēkā, neraugoties uz Krievijas paziņojumiem, ka tā aptur dalību "labības darījumā" pirmdien sacīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. "Kaut arī Krievija reaģē sasteigti, mēs apņēmīgi turpināsim mūsu centienus kalpot cilvēcei," uzrunā televīzijā sacīja Erdogans.

11.37. Lielbritānijas Finanšu ministrija atļāvusi atbloķēt daļu Krievijas oligarha Pjotra Avena iesaldēto aktīvu, vēsta "Radio Brīvība". Viņam tiks nodrošināta piekļuve vienam miljonam sterliņu mārciņu no līdzekļiem, kas glabājas banku kontos. Avens katru mēnesi varēs noņemt līdz 60 000 mārciņu ikdienas rēķinu apmaksai.

11.07. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 71 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 620 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2686 tankus, 5485 bruņutransportierus, 1728 lielgabalus, 383 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 197 zenītartilērijas iekārtas, 275 lidmašīnas, 253 helikopterus, 1413 bezpilota lidaparātus, 352 spārnotās raķetes, 4128 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 154 specializētās tehnikas vienības.

10.47. Pirmdien Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 44 no vairāk nekā 50 Krievijas spārnotajām raķetēm, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecība. "31.oktobrī no plkst.7 Krievijas iebrucēji veica vairākus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai," teikts paziņojumā.

09.30. Krievijas prezidents Vladimirs Putins gaida ziemu un auksta laika iestāšanos, lai saprastu, vai Eiropa nemainīs savu nostāju attiecībā uz atbalstu Ukrainai, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Putins, visticamāk, Ukrainā centīsies turpināt parastās militārās operācijas, lai noturētu patlaban okupētās teritorijas, iekarotu jaunas pozīcijas un radītu apstākļus Rietumu atbalsta kritumam, kas, kā viņš sagaida, notiks šoziem.

08.55. Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko paziņojis par elektrības atslēgšanos pilsētā. "Uzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai rezultātā daļa galvaspilsētas ir bez elektrības. Dažos rajonos nav ūdensapgādes. Visi dienesti strādā. Sīkāka informācija vēlāk," savā "Telegram" kanālā raksta Kličko. Šobrīd visā Ukrainā ir izsludināta gaisa trauksme.

08.34. Kijivā pirmdien dzirdami daudzi sprādzieni, sociālajos tīklos ziņo vietējie iedzīvotāji. Šobrīd visā Ukrainā ir izsludināta gaisa trauksme. Amatpersonas brīdina par plašu Krievijas raķešu triecienu visā valstī.

08.02. Karā Ukrainā nākamā ziema būs grūta abām pusēm, bet īpaši smaga tā varētu būt Krievijai, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Rostoks skaidroja, ka Krievijas karavīriem ziema būs īpaši smaga, jo šīs valsts armija ir sliktāk ekipēta un apgādāta, turklāt Ukraina spēj veiksmīgā rotēt savus spēkus, dodot iespēju karavīriem atvilkt elpu. Eksperts piebilda, ka pašlaik ir sākusies dubļu sezona, kas apgrūtina pārvietošanos ārpus ceļiem.

07.09. Lai gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins gribētu pārņemt Baltkrieviju savā kontrolē, Krievijai to varētu būt ļoti grūti īstenot, jo Baltkrievija pamazām dodas tajā pašā virzienā kurā Ukraina, intervijā aģentūrai LETA pauda Zviedrijas bijušais premjerministrs un ārlietu ministrs, Eiropas Ārlietu padomes līdzpriekšsēdētājs Karls Bilts.

"Baltkrievija nav Rietumu valsts, bet tā nepavisam nav Krievija. Baltkrievi aizvien skaidrāk apzinās savu nacionālo identitāti, tradīcijas un vēsturi. Domāju, ka Baltkrievija mainās šajā virzienā - līdzīgi tam, kā tas notika Ukrainā, bet ne tik dziļi. Domāju, ka Krievijai būtu grūti uzspiest savu kontroli pār to," sacīja Eiropas Ārlietu padomes līdzpriekšsēdētājs.

06.19. Ukraina, Turcija un ANO pēc Krievijas paziņojuma par izstāšanos no "labības darījuma" saskaņojušas vēl 14 kuģu ar Ukrainas labību pārvietošanos Melnajā jūrā, pavēstīja Kopīgais koordinācijas centrs. "Ukraina, Turcija un ANO rītdienai, 31.oktobrim, saskaņojušas kustības plānu 14 kuģiem - 12 izbraukšanai un diviem iebraukšanai.

00.10. Bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni uzskata, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu piekrist sarunām ar Krievijas prezidnetu Vladmiru Putinu apmaiņā pret "miljardiem Ukrainas atjaunošanai", vēsta pravda.com.ua.