Sevi par “Eiropas lidsabiedrību Nr. 1” saucošā “Ryanair” apņēmusies šoruden ierīkot Rīgas lidostā savu bāzi un tādējādi palielināt maršrutu un reisu skaitu starp Latviju un 30 tiešas sasniedzamības vietām 14 valstīs.
Padomju Savienības pēdējiem gadiem līdzīgā naudas drukāšana Eiropas Savienībā un citur pasaulē atņems cilvēkiem Latvijā viņu uzkrājumus jeb zārka naudu un piespiedīs atcerēties ar labu vārdu kādreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski par viņa spēju nosargāt latu vērtību.
Pirms gada, gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, partijas un partiju apvienības ievēlēšanas gadījumā rīdziniekiem solīja labāku dzīvi. Taču realitātē Rīgā joprojām ir dārgāks sabiedriskais transports un lielāki izdevumi par mājokli nekā, piemēram, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
Latvijas statistiķu oficiāli atzītie gada inflācijas 1,7% signalizē, ka eiro un citu nosaukumu naudas zīmju pasaulē sadrukātas pietiekami hiperinflācijas izraisīšanai.
Ar satiksmes ministra Tāļa Linkaita laba vēlējumiem un nozares problēmu apspriešanu divas dienas ilgušā konferencē “Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados” sākusies naudas ziņā bagātākā sezona Latvijas ceļu būves vēsturē.
Banku ekonomisti ir vienisprātis, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās kāpt, un lielākais inflācijas lēciens vēl ir priekšā. Visstraujāk cenas varētu pieaugt pakalpojumiem, kas pandēmijas dēļ kādu laiku bija aizliegti vai ierobežoti, piemēram, maltītes kafejnīcās vai restorānos, ceļojumi ārpus Latvijas.
Šonedēļ valdošās koalīcijas dienas kārtībā atkal ir iekļauts jautājums par valdības iejaukšanos “Liepājas metalurga” investora meklējumos, pieaicinot “Liepājas metalurga” likvidācijas sāgā visai aizdomīgu slavu guvušo firmu “Prudentia”, kura jau 2014. gadā sevi apliecināja kā visai neveiksmīgs darbību pārtraukušā uzņēmuma mantas iztirgotājs.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens turpina izvairīties komentēt savu pašreizējo un vēsturisko saikni ar Latvijas futbolu un tā aizkulisēm, liecina svētdienas LTV raidījuma “De facto” nesekmīgais mēģinājums izdabūt no ministra komentārus.
Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem. Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi, atzīst ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja, ka deflācija Latvijā nav uz ilgu laiku un nākotnē gaidāma inflācija. Šīs patērētāju maciņiem drūmās prognozes ir piepildījušās – Latvijā ir atsācies cenu kāpums, kas nākotnē būs vēl straujāks.
2021. gada Lieldienās par 10,91 eiro nopirkto pārtikas preču kopējā cena pret pagājušo gadu pazeminājusies par 1,93 eiro un nonākusi tieši turpat, kur bija 2008. gadā ar 7,64 latiem.
“Pēc krīzes, visticamāk, ir sagaidāmi maksātnespējas pieteikumu plūdi,” uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (AA) valdes locekle Ieva Broka.
Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.
Satiksmes ministrija iesaka valsts uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apmaksāt Roberta Meroni uzņēmumam “Baltijas ekspresis” (BE) nodarītās ciešanas uz “Baltijas ekspreša” valdes priekšsēdētāja Māra Bremzes rēķina.
Ar 2021. gada 19. februāri datētā “Liepājas metalurga” (LM) likvidācija nebūt nenozīmē, ka uzņēmuma izputēšanas radītie zaudējumi ir aprēķināti, norakstīti un aizmirsti. Zaudējumi turpina augt un turpinās atklāties vēl gadiem ilgi.
Latvija spēj sevi nodrošināt ar pašaudzētu putnu gaļu, olām, kartupeļiem, pašceptu maizi, pienu un citiem produktiem. Veikalos līdzās pašmāju produktiem ir atrodami arī ievestie labumi. Neatkarīgā pēta, cik daudz vietējās pārtikas atrodams abos lielākajos pārtikas lielveikalos – “Maxima” un “Rimi” – un vai vietējā pārtika būs atrodama arī “Lidl”, uz kura atvēršanu jāgaida līdz brīdim, kamēr Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija.
Uz Covid-19 rēķina norakstāmie 3,9 miljardi eiro tiek sadalīti starp jau esošajiem un topošajiem miljonāriem, nevis pa 2100 eiro caurmērā katram no 1,85 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju.
“Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu dēļ: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis,” komentējot patēriņa cenu pārmaiņas, teic bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.