Latvijas simtgade

Latvijas Jūras spēku un ārvalstu kuģu apkalpes, atzīmējot Latvijas armijas Kara flotes simtgades svinības, sestdien devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kur pulcējās vairāki simti cilvēku, lai noraudzītos svinīgajā ceremonijā.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Aviācijas bāzē Lielvārdē šodien vairāki tūkstoši iedzīvotāju un aicināto viesu apmeklēja Gaisa spēku simtajai gadadienai veltītu pasākumu.

Latvijas Nacionālais teātris ir pelnījis mūsdienīgu teātra zāli, nevis pielāgotu kostīmu noliktavu vai ogļu pagrabu, kā tas bijis un ir līdz šim. Rīgas domes Īpašuma departaments ir izsludinājis metu konkursu par Latvijas Nacionālā teātra piebūvi Simtgades alejā. Teātra jauno piebūvi varētu sākt būvēt ap 2022. gadu, kad būs beidzies līgums ar pašreizējo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Nacionālajā muzejā Latvijas muzeju kopizstādē "Latvijas gadsimts" tika izstādīts muzeja jaunieguvums - ceļojošais Latvijas simtgades karogs, kas turpmāk būs apskatāms šīs izstādes sadaļā "Latvieši pasaulē". Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Atceroties mūsu senčus, kas pirms simts gadiem ar ieročiem rokās aizstāvēja tikko dzimušo Latvijas valsti, jaunās simtgades pirmais gads tiek aizvadīts varonības un drosmes zīmē. Arī nākotnes Latviju veido cilvēki, kuri izvēlas rīkoties, iesaistīties un varēt. Mūsdienu varoņi ir sastopami mums visapkārt, tādēļ Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs aicina novērtēt un izcelt savus līdzcilvēkus, kas iedvesmo un var būt varonības paraugs citiem.

Par godu savai 100 gadu jubilejai, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darbinieki un viņu ģimenes locekļi Lielās talkas dienā, 27.aprīlī, Daugavpils novadā stādīs liepas un ozolus.

Pusdienu gatavošana kādai sievietei no Jelgavas izvērtās īstos svētkos, pateicoties Simtgades loterijai, raksta "latloto.lv".

Simtgades svinībām paredzēto līdzekļu novirzīšana vēža ārstēšanai vairs nav iespējama, šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē norādīja priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).

Vēl tikai dažas dienas, līdz 5. martam, var iesniegt pieteikumus metu konkursam par Dailes teātra skvēra labiekārtošanu. Dailes teātra priekšlaukums un skvērs ar katru gadu vairāk nolietojas un apkauno teātra kā kultūras iestādes reputāciju. Kādu laiku var aizbildināties, ka nav naudas, bet reiz tomēr ir jāpieņem lēmums un ierakumus atgādinošais laukums ir jāsaved kārtībā.

Mēnesi pirms filmas pirmizrādes, īpašā gaisotnē Kaņepes Kultūras Centrā skatītāji tika iepazīstināti ar režisora Gata Šmita filmas “1906” oficiālo reklāmas rullīti. Visi interesenti var gūt pirmo iespaidu par gaidāmo krimināldrāmu, noskatoties filmas treileri internetā. Filmas pirmizrāde notiks 13. martā, bet kinoteātros Latvijā filma būs skatāma no 15. marta. “1906” ir noslēdzošā spēlfilma programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma: “Priecājos, ka veiksmīgo un žanriski daudzveidīgo programmu Latvijas filmas Latvijas simtgadei noslēdz Gata Šmita darbs “1906”, jo šī filma piedāvā neierastu rakursu uz 1905.-1906. gada notikumiem. Tas ir stāsts ne tikai par konkrētu Latvijas vēstures posmu, bet arī par tālaika radošo bohēmu un jauniem cilvēkiem - dēkaiņiem, avantūristiem un riska cienītājiem; arī viņi ir piedalījušies vēstures veidošanā, lai gan nebūt ne ideālu, bet gan sava rakstura dēļ. Atzīstami, ka Latvijas kino strādā režisors Gatis Šmits, kurš piedāvā asa sižeta darbu un vēlas strādāt Latvijas kino joprojām tik retajā vēsturiskās piedzīvojumu drāmas žanrā”. Filmas režisors Gatis Šmits ir pazīstams ar filmu “Seržanta Lapiņa atgriešanās” un izrādēm Jaunajā Rīgas teātrī. Scenārijs krimināldrāmai “1906” tapis kopā ar scenārija līdzautori - Martu Elīnu Martinsoni, balstoties uz Ingas Rozentāles lugu “1906. Trakāk vēl kā piektā gadā.”

Latvijas simtgades pasākumi turpinās ar mazāku jaudu un skaļumu. Laika periods līdz 2021. gadam tiks aizvadīts Latvijas simtgades zīmē, bet tik vērienīgi, kā 2018. gadā, vairs nav plānots svinēt. Par naudas izlietojumu ir un būs jāatskaitās Kultūras ministrijai, kā arī naudu uzmanīt solījusi Valsts kontrole.

Rīt Latvijas Kara muzejā (LKM) atklās ekspozīciju Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš. 1918–1920, kas ir muzeja nozīmīgākais valsts simtgades projekts.

Polijas Nacionālās piemiņas institūta (IPN) Izglītības centrā Varšavā atklāta Latvijas simtgadei veltīta izstāde "mēs vēlamies būt brīvi, mēs būsim brīvi".

Komponists Raimonds Pauls žurnālistes Agneses Meieres materiālā izdevumā "Ieva" asi izteicies par pasākumiem, kas tika organizēti par godu Latvijas simtgadei.

Latvijas simtgades gads iezīmējās ar blīvu un daudzveidīgu programmu. Brīžam jau šķita: tā ir tik pārsātināta, ka tajā visā pazūdam mēs paši un no viena otra pasākuma varēja atteikties. Arī par to kvalitāti un tēriņiem viedokļi krasi atšķīrās. Taču, nenoliedzami, daudz kas vērtējams ar plusa zīmi – it īpaši dziesmu un deju svētki, kas pulcēja latviešus no visas pasaules un tika aizvadīti ar patiesu pacēlumu.

Nākamā gada februārī Kultūras ministrija (KM) plāno publicēt atskaišu tāmes par valsts finansējuma izlietošanu aizvadītā gada simtgades svinību pasākumos, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju, kas ir viens no Latvijas simtgades projektiem. Tā sniedz atskatu uz Latvijas dizaina sasniegumiem simt gadu garumā, skatot to nevis hronoloģiski, bet meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu darbībā.

Nesen sabiedrību satricināja LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" atklātais par Latvijas valsts simtgades svētku koncertu "Mīlestības vārdā. 18+" izmaksātajām autoratlīdzībām. Savu viedokli šajā sakarā paudis arī komponists Raimonds Pauls.

Tiem, kas nav paspējuši noskatīties latviešu kino jaunāko ražu, kas tapusi programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, tāda iespēja tiek dota 8. decembrī, kad kinoteātrī Splendid Palace visas dienas garumā abās zālēs notiks Simtgades filmu maratons ar devīzi Paldies par redzēšanos!.

Kamēr diskusijas par simtgades tēriņiem nesteidz rimties, lēmumu pieņēmis leģendārās grupas "Čikāgas piecīši" mūziķis Armands Birkens. Viņš bija starp māksliniekiem, kurš uzstājās 19. novembra mīlestības tēmai veltītajā koncertā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Mīlestības vārdā. 18+". Birkens nolēmis savu saņemto honorāru ziedot labdarībai.