Rīt Latvijas Kara muzejā (LKM) atklās ekspozīciju Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš. 1918–1920, kas ir muzeja nozīmīgākais valsts simtgades projekts.
«1918. gada 18. novembris bija tikai Latvijas valsts sākumpunkts, un reālais darbs pie tā, lai Latvijas valsts pastāvētu, notika līdz pat 1920. gada vidum. Jo, tikai izcīnot uzvaru Neatkarības karā, bija iespējams nostiprināt Latvijas neatkarību un reāli izveidot neatkarīgu valsti,» saka šīs ekspozīcijas autore, LKM vēsturniece Barba Ekmane.
«Bez uzvaras Neatkarības karā jeb Brīvības cīņās Latvijas Republika tā arī būtu palikusi tikai kā pasludināšanas fakts,» saka Barba Ekmane. Vēsturniece atgādina, ka Neatkarības karā notika cīņa par tādu Latvijas valsti, kāda tā tika definēta 1918. gada dokumentos - kā demokrātiska republika. «Tajā laikā bija arī citi, ja tā var teikt, «projekti». Lielinieki nāca ar ideju par padomju valsti, Bermonta karaspēks - ar ideju par Krievijas impērijas atjaunošanu, un arī vācu spēkiem bija savs redzējums. Bija vairāki varianti, kā varēja izvērsties Latvijas liktenis, jo īpaši 1918. gada pašās beigās un 1919. gada pašā sākumā, un ar vairākiem pagrieziena punktiem 1919. gadā. Latvijas sabiedrība galu galā pieņēma Tautas padomes un Latvijas pagaidu valdības piedāvājumu par Latvijas Republikas formātu. Tā bija sabiedrības izšķiršanās. Viena lieta ir, ka sabiedrības aktīvākie cilvēki, politiķi un inteliģence, definē Latvijas valsts ideju un pasludina Latvijas Republiku, bet pavisam cita lieta - kā pusē nostājas sabiedrības vairākums. Latvijas Republiku izdevās nosargāt tikai tāpēc, ka Latvijas sabiedrības vairākums nostājās neatkarīgas Latvijas Republikas pusē un bija gatavi ar ieročiem rokās par šo valsti cīnīties. Un par to arī ir šī ekspozīcija - par sabiedrības izvēli,» saka Barba Ekmane. «Katrs politiskais spēks, virziens nāca ar savu piedāvājumu, un viena lieta, kāds tas izskatījās, kā mēdz teikt, «uz papīra», cita lieta - kā tas tika īstenots dzīvē. Lielinieki nāca ar ļoti skaistiem vārdiem, bet reālajā dzīvē daudziem cilvēkiem tas bija nepieņemams. Piemēram, lielinieki nāca ar ideju par īpašuma nacionalizāciju un absolūtu sabiedrības kontroli. Pirmā pasaules kara laikā saimnieciskā dzīve bija ļoti novājināta, un tas noveda pie ārkārtīgi lielām problēmām ar pārtikas piegādi pilsētās, bet tas savukārt pie represijām, kas vēsturē iegājušas ar apzīmējumu «sarkanais terors». Cilvēki redzēja, ka solītās skaistās idejas realitātē nebija ne skaistas, ne jaukas. Ulmaņa vadītā pagaidu valdība sākumā nesolīja piena upes ķīseļu krastos, bet lēnām un ar konkrētiem darbiem pierādīja, ka projekts «Latvijas Republika» ir cilvēkiem pieņemams, tajā ir iespējams attīstīt savus talantus, intereses un iespējas. Tā tas ir - tautas veselais saprāts tomēr ņem virsroku, lai gan, protams, ir situācijas, kad šāda lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams ilgāks laiks.»
Ekspozīcija Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš. 1918-1920 sākas un beidzas ar brīvības tēmu - sākas ar Latvijas Republikas proklamēšanu un beidzas ar de facto neatkarību un de iure neatkarības atzīšanu. Izmantojot muzeja krājumā esošos vēstures artefaktus un liecības (fotogrāfijas, dokumentus, formastērpus, ieročus, apbalvojumus u.c.), papildinot tās ar mūsdienu tehnoloģiju piedāvātajām iespējām, apmeklētājiem būs iespēja iepazīt vienu no Latvijas vēstures sarežģītākajiem posmiem. «Šī ekspozīcija var palīdzēt sakārtot priekšstatus par to laiku, kas patiešām bija ļoti sarežģīts,» saka Barba Ekmane.
Ekspozīcija Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš ir tapusi vairākus gadus, tā nomainīs iepriekšējo pastāvīgo ekspozīciju, kas bija skatāma 20 gadu.
