Vēl tikai dažas dienas, līdz 5. martam, var iesniegt pieteikumus metu konkursam par Dailes teātra skvēra labiekārtošanu. Dailes teātra priekšlaukums un skvērs ar katru gadu vairāk nolietojas un apkauno teātra kā kultūras iestādes reputāciju. Kādu laiku var aizbildināties, ka nav naudas, bet reiz tomēr ir jāpieņem lēmums un ierakumus atgādinošais laukums ir jāsaved kārtībā.
Rīgas domes Īpašuma departaments ir izsludinājis metu konkursu ar mērķi iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu zemesgabaliem Brīvības ielā 75 un Šarlotes ielā 5. Iecerēts, ka skvēru varēs labiekārtot līdz Dailes teātra 100. jubilejai, kas tiks svinēta nākamā gada novembrī.
Tas ir vairāk nekā līdz šim izdarīts, jo nepiepildāmas vai nepiepildītas izrādījušās vairākas citas ieceres - gan par tirdzniecības un izstāžu centru, gan apakšzemes stāvvietu. Savulaik, apspriežot Dailes teātra skvēra iespējamo labiekārtošanu, teātra vadību uztrauca mašīnu novietošana. Sākotnēji tas bija it kā neatrisināms uzdevums, bet, iesaistoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, izrādījās, ka visu var atrisināt. Turklāt laukums teātra priekšā fiziski nebija paredzēts automašīnu novietošanai.
Pagājušā gada rudenī Rīgas dome vienojās ar VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) par sadarbību, kopīgi finansējot laukuma un skvēra labiekārtošanu. Rezultātā šogad izsludināts metu konkurss, un tos vērtēs arhitekti Jānis Dripe, Ineta Tumaševska, Jānis Lejnieks, Ieva Zībarte un Daiga Veinberga, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs, VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, Dailes teātra direktors Andris Vītols, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks Juris Dambis, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis.
Skvērs pie Dailes teātra izveidots 1976. gadā vienlaikus ar teātra ēkas uzbūvēšanu. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs atgādina, ka par Dailes teātra skvēra sakārtošanu un izmantošanu tiek diskutēts jau vairākus gadus. «Uzskatu, ka beidzot šai teritorijai ir jārada visiem pieņemams risinājums. Ar metu konkursu varētu rast risinājumu pilsētas centra teritorijas sakārtošanā un labiekārtošanā, lai tā atbilstu mūsdienu pilsētvides prasībām un saglabā kultūrvēsturiskā būvmantojuma vērtības.» VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis iepriekš norādīja, ka atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lēmumam teātra priekšpagalmā ir jāsaglabā lielās plātnes. Pagaidām tās nav iespējams nomainīt, un arī bruģēšana pašlaik nav lietderīgs naudas izlietojums.
FOTO
RĪKOSIES KOPĀ. Teritorija pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā
