Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" tiešā ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību īstermiņā ir vērtējama kā nebūtiska, taču ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Eiropas Savienības pirmās oficiālās valodas bija holandiešu, franču, vācu un itāļu. Vairojoties zvaigznītēm Eiropas karogā, paplašinājās arī oficiālo valodu saraksts, un, līdz ar Apvienotās Karalistes iestāšanos 1973. gadā, arī angļu valoda kļuva par ES oficiālo valodu. Līdz ar Brexit aktuāls kļuvis jautājums, kādā mēlē turpmāk runāt.
Pēc Lielbritānijas iedzīvotāju balsojuma par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) paredzams ilgstošs neskaidrības periods un Latvijai ir potenciāls izmantot šo neskaidrību finanšu jomā, jo sevišķi finanšu startapu jeb "fintech" jomā, šodien domnīcas "Certus" rīkotajā diskusijā atzina vairāki finanšu nozares pārstāvji.
Briselē notikušajā Eiropadomes sanāksmē bija jūtama dalībvalstu interese Lielbritānijai nepārraut saites ar Eiropas Savienību (ES), šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Jo ilgāks būs Lielbritānijas izstāšanās periods no Eiropas Savienības (ES), jo vairāk vietas būs dažādām spekulācijām un dažādiem populistiskiem sludinājumiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
Vakar Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers Eiropas Parlamenta (EP) deputātu sēdē pamatīgi apkaunoja Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) pārstāvi.
Paužot nožēlu un skumjas par Lielbritānijas iedzīvotāju vēlmi izstāties no Eiropas Savienības, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons otrdien informējis, ka Lielbritānija neuzgriezīs muguru Eiropai
Londonā un dažās lielajās Lielbritānijas pilsētās briti pauduši negatīvu attieksmi pret iebraucējiem, tostarp arī latviešiem, bet citviet dzīvojošie latvieši Neatkarīgajai pauž, ka šobrīd satraucas vien tie iebraucēji, kuri nerunā angliski un sēž uz pabalstiem. Bet paši briti šobrīd vairāki aizņemti ar bažīšanos par sterliņu mārciņas kursa kritumu, kuru izraisījuši Brexit rezultāti.
Eiropas Savienība (ES) pašlaik ir vāja un atrodas veidošanas procesā, šodien preses konferencē Rīgā sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas (LKS) pārstāvētās EP grupas deputāti no Spānijas reģioniem.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien izteikuši aicinājumu Padomei paredzēt izmaiņas prezidentūru grafikā, lai Lielbritānijas izstāšanās neapdraudētu ES pārvaldību, liecina EP paziņojums.
Lielbritānijai pilnībā jāievēro un nekavējoties jāīsteno iedzīvotāju vairākuma izteiktā griba, oficiāli izstājoties no Eiropas Savienības (ES), pirms runāt par jaunām attiecībām ar ES, tā ārkārtas plenārsesijā pieņemtā rezolūcijā norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
"Lielbritānijas referendums viennozīmīgi apliecina - politiķiem ir jābūt atbildīgākiem savos vārdos un darbos. Savukārt situācija pēc referenduma demonstrē, ka Lielbritānijas sabiedrība nebija gatava šādam iznākumam. Patlaban ir skaidrs - situācija nemainīsies ātri un tikai pēc emociju norimšanas Lielbritānija un Eiropas Savienība būs gatavas sēsties pie konstruktīvu sarunu galda," uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers Eiropas Parlamenta ārkārtas plenārsesijā aicinājis Lielbritāniju iespējami drīz precizēt savu pozīciju saistībā ar "Brexit".
Lai gan Lielbritānijā notikušajam referendumam par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir vairāk konsultatīvs statuss, tā neņemšana vērā būtu Lielbritānijas valdības politiskā pašnāvība, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Pēc tam, kad briti 23.jūnijā nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons tiksies ar Eiropas Savienības līderiem.
Latvijā par Brexit visvairāk ir noraizējušies koksnes eksportētāji un iedzīvotāji, kuru radinieki vai draugi dzīvo Lielbritānijā. Bažas rada arī Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamība – sliktākā scenārija gadījumā Latvija varētu zaudēt vairākus simtus miljonu eiro.
«Kameronam būtu tagad jāatkāpjas, jo lielā mērā viņš ir atbildīgs par visu, kas noveda pie Brexit,» savā tviterkontā mirkli pirms Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona lēmuma atkāpties rakstīja eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība). Iespējams, ka Pabrika kungam ir zināms daudz vairāk nekā vienkāršajiem politikas vērotājiem, taču pierakstīt visu Brexit vainu Kameronam, nepieminot Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera un viņu atbalstošās kohortas centienus Eiropas Savienības (ES) graušanā – tas bija vismaz savādi.