Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" tiešā ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību īstermiņā ir vērtējama kā nebūtiska, taču ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
"Referenduma rezultāts par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nenozīmē tirdzniecības sakaru pārtraukšanu un Latvijas eksporta apstāšanos uz šo valsti vai naudas pārvedumu apturēšanu no Lielbritānijā strādājošajiem latviešiem. Tikmēr, kamēr Lielbritānija formāli neizstāsies no ES, tā paliks par pilntiesīgu ES dalībvalsti ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem," uzsvēra Jarockis.
FM vērtējumā, būtiskāka ir Lielbritānijas referenduma netiešā ietekme - līdz ar politisko nestabilitāti ES un krasajām svārstībām finanšu tirgos var palēnināties ES un visas pasaules ekonomikas izaugsme, attiecīgi samazinot arī Latvijas izaugsmes perspektīvas.
Lielbritānijas izstāšanās procesam ievelkoties gadu garumā, arī citās savienības valstīs attīstoties neapmierinātībai ar ES virzību un spēcinoties separātiskam noskaņojumam, neizbēgami sagaidāms patērētāju un uzņēmēju konfidences kritums, pazeminot ES kopējos izaugsmes tempus un attiecīgi arī Latvijas izaugsmes iespējas.
Tāpat, pastāvot nenoteiktībai, saglabāsies augsts svārstīgums finanšu tirgos, kas tāpat atstās negatīvu ietekmi uz pasaules kopējo ekonomikas izaugsmi. FM pieļauj iespējamu tālāku izejvielu preču cenu kritumu pasaules biržās, pasliktinot naftas eksportētājvalstu, tostarp Krievijas izaugsmes perspektīvas, kā arī pastiprinot ieilgstošas deflācijas risku. "Tomēr pašās pēdējās dienās akciju un izejvielu tirgos vērojamā atgūšanās samazina bažas par fondu tirgus ieilgstošu kritumu, ja vien neseko jauni satricinājumi," piebilda FM pārstāvis.
Pēc Jarocka teiktā, ES politiskās un ekonomiskās situācijas kontekstā patlaban pastāv arī pretējais - pozitīvais risks, kad ES aktīva un mērķtiecīga rīcība, risinot Lielbritānijas izstāšanās jautājumus, kā arī uzlabojot kopējos savienības darbības mehānismus, var būtiski pacelt uzņēmēju un patērētāju konfidenci ES valstīs un padarīt efektīvāku biznesa vidi, nodrošinot straujāku ekonomikas izaugsmi.
"Precīzāk novērtēt "Brexit" pilno ietekmi, kas izpaudīsies jau ilgākā termiņā, pašlaik nav iespējams, jo nav skaidrs, kādas būs ES un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES un vai šāda izstāšanās vispār notiks," piebilda Jarockis.
Ar 5,3% īpatsvaru Latvijas kopējā preču eksportā 2015.gadā Lielbritānija ir sestā lielākā Latvijas eksporta partnervalsts. Noteicošā preču grupa ar 68,3% īpatsvaru kopējā eksportā uz Lielbritāniju ir koks un koka izstrādājumi. Pārējām preču grupām īpatsvars eksportā uz Lielbritāniju ir salīdzinoši neliels, un lielākās preču grupas šeit ir elektroierīces un elektroiekārtas - 4,3%, mēbeles - 3,8%, minerālais kurināmais - 2,1% un stikls un stikla izstrādājumi - 1,7% no kopējā eksporta uz Lielbritāniju.
Koks un koka izstrādājumi, kā arī mēbeles arī praktiski ir vienīgās preču grupas, kurām Lielbritānija ir viens no nozīmīgākajiem eksporta tirgiem. Koka eksports uz Lielbritāniju 2015.gadā veidoja 21,5% no kopējā Latvijas koka eksporta un mēbeļu eksports - 7,8% no kopējā Latvijas mēbeļu eksporta. Latvijas koka un koka izstrādājumu eksportētājiem Lielbritānija ir lielākais noieta tirgus, apsteidzot Vāciju - 10,5%, Zviedriju - 9,5%, Igauniju - 8,9% un Dāniju - 6,8% no kopējā Latvijas koka eksporta.
FM atzīst, ka Latvijas preču eksporta apstāšanās uz Lielbritāniju referenduma sakarā nav sagaidāma, atšķirībā to tā, kā tas bija, piemēram, Krievijas noteikto sankciju gadījumā. Tomēr eksporta iespējas uz Lielbritāniju vājinās sterliņu mārciņas kursa kritums pret eiro, kā arī sagaidāmā Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, mazinot valsts kopējo pieprasījumu. Valūtas kursa sakarā FM pārstāvis piebilda, ka mārciņas kurss pret eiro pēdējās dienās gan ir spēcīgi nokrities, tomēr tas nav zemāks kā 2014.gada sākumā, kad sākās eiro kursa kritums pret citām nozīmīgākajām pasaules valūtām. Līdz ar to arī nesenajām valūtas kursu svārstībām nevajadzētu atstāt dramatisku ietekmi uz Latvijas preču eksportu.
Kopš 2009.gada Lielbritānija ietilpst trīs lielāko valstu sarakstā pēc Latvijas sniegto pakalpojumu eksporta vērtības. Savukārt 2015.gadā ar 9,6% īpatsvaru no kopējās pakalpojumu eksporta vērtības jeb 388,3 miljoniem eiro Lielbritānija jau bija lielākais noieta tirgus Latvijas pakalpojumiem. Pakalpojumu eksporta struktūra uz Lielbritāniju ir samērā daudzveidīga, tomēr ir trīs dominējošās nozares - gaisa transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi un tūrisms.
Ja Latvijas transporta un finanšu pakalpojumu eksporta mazināšanās uz Lielbritāniju "Brexit" sakarā var būt jūtama, ietekme uz Lielbritānijas tūristu plūsmu var būt minimāla, kam par iemeslu ir zemākas patēriņa cenas Latvijā. Vēsturiskie dati liecina, ka sterliņu mārciņas kursa kritums pret eiro nenozīmē būtisku Lielbritānijas tūristu skaita samazinājumu. Piemēram, Lielbritānijas tūristu skaits 2013 gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8,1%, savukārt sterliņu mārciņas vērtība tajā pašā laikā samazinājās gandrīz par 5%.
FM pārstāvis arī informēja, ka pēc uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoma Lielbritānija ir 11.lielākā investore Latvijā ar 4% īpatsvaru no visām investīcijām Latvijā. 2016.gada pirmā ceturkšņa beigās Lielbritānijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā veidoja 534,45 miljonus eiro.
Savukārt uz ārzemēm izbraukušie Latvijas iedzīvotāji 2015.gadā uz Latviju kopumā atsūtījuši 691,1 miljonus eiro, kas atbilst aptuveni 2,8% no iekšzemes kopprodukta. Kopš iestāšanās ES ir būtiski palielinājies aizbraukošo Latvijas rezidentu skaits, it īpaši uz Lielbritāniju, kas bija viena no trim ES dalībvalstīm, kuras jau 2004.gadā atvēra savu darba tirgu jauno ES valstu iedzīvotājiem, un naudas pārvedumi no Lielbritānijas pašlaik veido apmēram trešdaļu no visiem pārskaitījumiem uz Latviju. Ja arī reemigrācijas vilnis un maksājumu pilnīga apsīkšana nav sagaidāma, neskaidrība par nākotni un Lielbritānijas ekonomiskās izaugsmes mazināšanās naudas pārvedumu apjomus var samazināt.
Kā ziņots, referendums par Lielbritānijas dalību ES notika 23.jūnijā, kad Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsoja par izstāšanos no ES.