Sabučoto stērbeļu savienība

© F64

«Kameronam būtu tagad jāatkāpjas, jo lielā mērā viņš ir atbildīgs par visu, kas noveda pie Brexit,» savā tviterkontā mirkli pirms Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona lēmuma atkāpties rakstīja eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība). Iespējams, ka Pabrika kungam ir zināms daudz vairāk nekā vienkāršajiem politikas vērotājiem, taču pierakstīt visu Brexit vainu Kameronam, nepieminot Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera un viņu atbalstošās kohortas centienus Eiropas Savienības (ES) graušanā – tas bija vismaz savādi.

EK dižmaņi pat necentās analizēt, kāpēc no ES izstājusies pasaules piektā lielākā ekonomika, Junkers tikai vīzdegunīgi aizspēra durvis, mudinot nekavējoties sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti, sak, tāpat jau skaidrs - ātrāk sāksim, ātrāk beigsim.

Eiropas Savienības ideja sākotnēji bija laba un skaidra, jo apvienoja nacionālas valstis uz brīvprātības un solidaritātes principiem, taču, gadiem ritot un pateicoties arvien arogantākiem tās priekšstāvjiem, ideja degradējās, pārvēršot valstu savienību par lielu, privātu sili, pie kuras rukšķ simtiem finansiāli norūpējušos īpatņu, kuri izliekas, ka ārkārtīgi rūpējas par Eiropas Savienības dārgo likteni, radot mundras darbošanās imitāciju, bet patiesībā maisa tautu pārkausēšanas katlu. Jā, traģikomiska ir šī tā dēvētā savienība, bet citas nav. Iespējams gan, ka tikai pagaidām nav.

Mūsu eiroparlamentārieši nesteidzas analizēt Apvienotās Karalistes aiziešanas iemeslus - acīmredzot solidarizējas ar Junkera politiskās vienaldzības politiku. Bet vajadzētu gan analizēt: pirms šī nelāgā notikuma Junkers nāca klajā ar priekšlikumu ieviest obligātās kvotas migrantu sadalei pa ES valstīm un noteikt sodus tiem, kas šīs kvotas neievēro - 250 000 eiro par katru neuzņemto migrantu. Tas ir tikai viens no Junkera brīnumainajiem priekšlikumiem. Ir vēl: absurdā Grieķijas «glābšana», došanās uz Maskavu pie Putina un citi. Visa EK un konkrēti Junkera darbība balstās uz piespiešanu, iebiedēšanu, noliegumu, dubultajiem standartiem. Kaut kā izklausās pēc citas savienības - pēc Padomju Savienības. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka britu vairākums nolēma atsvabināties no ES - kaut arī tas nāks par sliktu gan pašiem britiem, gan pārējām ES valstīm, kas vēl mēģina saknapināt savas pacietības paliekas. Taču Junkers&Co pat necenšas iedziļināties vēstures mācībās: ir taču zināms, ka ar varu nevienu valsti nav iespējams piespiest atrasties savienībā, kuras vadība nodarbojas tikai un vienīgi ar diktātu. Citu - gudrāku - darbu nav. Izskatās, ka EK vadoņi kustinās savas svarīgās pēcpuses tikai tad, ja viņiem tas būs personiski izdevīgi.

Un ir taču arī vinnētāji šajā Brexit šļurā. Piemēram, mūsu gaišais un viedais Valdis Dombrovskis, mūsu veiksmes stāsta galvenais varonis, jau 16. jūlijā iegūs jaunu amatu: Junkers pēc sarunas ar Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu ir lūdzis par sociālo dialogu atbildīgo Dombrovski uzņemties atbildību arī par finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības portfeli, jo kā viceprezidents Dombrovskis koordinē daudzus nozīmīgus šī portfeļa aspektus. Neticams prieks pārņem, to dzirdot: tātad beidzot iestāsies arī finansiāla stabilitāte, jo, Lielbritānijai aizejot no ES, amatu pamet Lielbritānijas pārstāvis Eiropas Komisijā Džonatans Hills, kura krēslā nu gudri dīdīsies mūsu acuraugs Dombrovskis.

Jā, nav gluži zemē metama «uzvārīšanās». Un kas par to, ka Lielbritānija aiziet? Tās ekonomikas apjoms ir «tikai» Portugāles, Grieķijas, Maltas, Kipras, Luksemburgas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Īrijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas un Horvātijas ekonomiku - kopā ņemtu - vērts. Toties EK komisāri - tostarp Dombrovskis - visticamāk, saņems vēl lielāku atalgojumu nekā iepriekš. Jo darba taču būs vairāk - Hills būs aizceļojis atpakaļ uz Great Britain.

Absolūti nožēlojama ir EK un visu iesaistīto eiropolitiķu gļēvā reakcija uz notikumu, kas ietekmēs ne tikai Eiropu un pasauli,

bet - starp citu - arī Latviju. Līdz šim mūsu politiķi bija gatavi bučot stērbeles dažādiem junkeriem, bet kas notiks tagad? Bučos vēl spriganāk vai arī pieprasīs kardināli mainīt Eiropas Savienības politiku? Kamēr ES vēl nav izjukusi līdz ar visām sabučotajām stērbelēm...



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais