Jo ilgāks būs Lielbritānijas izstāšanās process, jo vairāk būs spekulāciju un populisma

Jo ilgāks būs Lielbritānijas izstāšanās periods no Eiropas Savienības (ES), jo vairāk vietas būs dažādām spekulācijām un dažādiem populistiskiem sludinājumiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.

"No vienas puses, var saprast ES dalībvalstu aicinājumu pēc iespējas ātrāk uzsākt Lielbritānijas izstāšanās procesu - jo ilgāks ir šis periods, jo vairāk vietas ir dažādām spekulācijām, dažādiem populistiskiem sludinājumiem, kā arī pastāv brīva vieta tālākai sabiedrības sašķeltībai gan pašā Lielbritānijā un arī ES," komentēja eksperte.

Ozoliņa norādīja, ka spekulācijas varētu pastāvēt par to, ka ES ir vāja, ka tā izirs un tai nav nākotnes. "Tas nevienam nav izdevīgi. Uz šīm neskaidrībām reaģē arī finanšu tirgi, tas atstāj iespaidu uz ekonomiku," izteicās profesore. Viņa skaidroja, ka ES patlaban jau atrodas ļoti sarežģītā situācijā gan migrācijas krīzes dēļ, gan pieaugošā globālā spiediena dēļ, terorisma dēļ.

"Ja ir jāieslīgst ilgās un sarežģītās diskusijās par Lielbritānijas izstāšanos, tad tas prasīs laiku, enerģiju un, protams, arī finanses," piebilda Ozoliņa.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta (EP) deputātu aicinājumu atcelt nākamā gada otrajā pusē gaidāmo Lielbritānijas prezidentūru ES Padomē, profesore izteicās, ka šāds notikums patiešām ir precedents. "Bet es pieņemu, ka noteikti būs kāda vienošanās starp Lielbritāniju un ES Padomi. Tomēr uzskatu, ka Lielbritānijai vajadzētu labprātīgi paziņot, ka tā nepildīs šos pienākumus," komentēja eksperte.

Kopumā Ozoliņa komentēja, ka emocijas un "personiskās pozīcijas" patlaban sit augstu vilni. Viņa arī komentēja Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera retoriku vakar EP, norādot, ka tāds ir viņa politiskais stils, kas balstīts uz cinisku ironiju. "Domāju, ka Junkera kungam patlaban ir sarežģīti arī tādā ziņā, ka viņš kritizēts par savu lomu Lielbritānijas referenduma sakarā un viņam pašam, es pieņemu, tas bija smags brīdis - cilvēkam, kurš mēģina veidot ES pragmātiskāku un risināt sarežģītākus jautājumus, faktiski "uz galvas uzlikts" tik smags jautājums," izteicās Ozoliņa.

Kā vēstīts, Lielbritānijai pilnībā jāievēro un nekavējoties jāīsteno iedzīvotāju vairākuma izteiktā griba, oficiāli izstājoties no ES, pirms runāt par jaunām attiecībām ar ES, tā ārkārtas plenārsesijā pieņemtā rezolūcijā norādījuši EP deputāti. Kā liecina EP paziņojums, deputāti arī uzsver, ka steidzami vajadzīga dziļa ES reforma, lai veidotu ES, kas saviem iedzīvotājiem spēj sniegt to, ko viņi vēlas.

Pēc EP politisko grupu vadītāju debatēm ar Junkeru un Nīderlandes prezidentūras pārstāvi Žanīni Hennisu-Plashārti EP otrdien pieņēma rezolūciju par "lēmumu izstāties no ES, ar ko noslēdzās Lielbritānijas referendums". Tekstu deputāti apstiprināja ar 395 balsīm par, 200 pret un 71 atturoties.

Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina paziņotie galīgie rezultāti. Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja šīs valsts vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilns 1,3 miljoni.