Pēc "Brexit" saskata Latvijas iespējas "fintech" jomā

Pēc Lielbritānijas iedzīvotāju balsojuma par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) paredzams ilgstošs neskaidrības periods un Latvijai ir potenciāls izmantot šo neskaidrību finanšu jomā, jo sevišķi finanšu startapu jeb "fintech" jomā, šodien domnīcas "Certus" rīkotajā diskusijā atzina vairāki finanšu nozares pārstāvji.

Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Jānis Brazovskis mūsu valsts potenciālu saskata jaunajās tehnoloģijās un "fintech" uzņēmumos. Latvija var uzrunāt maksājumu iestādes, elektronisko norēķinu pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas Londonā, kur varēja veikt licencēšanu un pēc tam sniegt pakalpojumus, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību. Šiem uzņēmumiem nepieciešama infrastruktūra, un Latvija var piedāvāt labas kvalitātes internetu un komunikācijas.

Brazovskis pauda viedokli, ka var izmantot Latvijas speciālistus programmēšanā. Tehnoloģijas spēlē nozīmīgu lomu apstākļos, kad finanšu iestādēs lielu daļu finanšu operāciju vada nevis stratēģiskās attīstības departamenti, bet gan atbilstības vadītāji. Prasības banku jomā aug, un jāmeklē iespējas, kā tās automatizēt, lai samazinātu izdevumus.

Arī Londonas finanšu uzraugs atzinis, ka atbilstības jomas prasības ir potenciāls inovācijām un tehnoloģijām. Izstrādājot risinājumus sev, varam palīdzēt arī citām institūcijām, pārliecību pauda Komercbanku asociācijas konsultants. Viņš atzīmēja, ka arī vēsturiski informācijas tehnoloģiju sektors gājis roku rokā ar finanšu sektora vajadzībām un jāturpina to izmantot.

Vērtējot iespējas piesaistīt Latvijai kādu no lielajiem vaļiem finanšu sektorā, Brazovskis atzina, ka tie jau ir citi spēles noteikumi. Taču tas būtu bonuss, ja izdotos kādu no lielajiem spēlētājiem piesaistīt.

"ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs pauda viedokli, ka nevarēsim piesaistīt lielus spēlētājus no Anglijas, jāorientējas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam varam ko piedāvāt, darot to ātrāk un lētāk, tostarp ar zemākiem nodokļiem, nekā mūsu konkurenti.

Viņš atzina, ka Lielbritānijas aiziešana no ES Londonai kā finanšu centram sniegs gan plusus, gan mīnusus, bet pašlaik nevar pateikt, vai vairāk būs ieguvumu vai zaudējumu. Iepriekš Londonas baņķieri sūdzējās, ka tie cieš pārmērīga Eiropas institūciju regulējuma dēļ.

Fiļs sacīja, ka Latvija nevar sevi salīdzināt ar Londonas finanšu centru un uz daudzu pakalpojumu sniegšanu nevaram pretendēt. Taču zināma līdzība Latvijai un Londonai ir tajā, ka Latvijas finanšu centrs visu laiku bijis pozicionēts uz Austrumiem, kamēr Londona strādāja uz visām pusēm - gan Rietumiem, gan Austrumiem.

Fiļs pauda viedokli, ka Latvijas ekonomikas attīstībai no "Brexit" nekas nemainās, mūsu valstij joprojām jādomā, ko varam un gribam attīstīt. Ir skaidrs, ka ļoti augstas pievienotās vērtības industrijās ir ļoti asa konkurence, kur diemžēl pagaidām Latvija nevar parādīt savas priekšrocības, jo nav kopējas izpratnes starp industrijām, uzņēmējiem, valdību, ministrijām par to, ko varam piedāvāt.

"ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs uzskata, ka Latvija pārāk daudz mēģina prasīt padomus ES, vai varam ko atļauties. Tā vietā jārīkojas proaktīvi un mazāk jāprasa. Latvijas priekšrocības nav pārāk lielas, vērtēja Fiļs un atzina, ka viena no priekšrocībām joprojām ir ģeogrāfiskais izvietojums tuvāk Austrumiem, nevis Rietumiem, citu Austrumu valodu zināšanas. Ģeogrāfiskais izvietojums ļauj attīstīt pakalpojumus, kas saistīti ar to - tranzītu, pakalpojumus, mārketingu. Pakāpeniski varam koncentrēties uz atsevišķu industriju attīstību - "fintech", izgudrojumiem, startapiem.

"Baltic International Bank" vadītāja Ilona Guļčaka pauda viedokli, ka "fintech" startapi ir potenciālie uz Latviju aicināmie klienti, kā arī jāaicina citi startapi, kuru risinājumus vēlāk varētu komercializēt. Bankas vadītāja gan atzina, ka šiem startapiem nepieciešama pieeja ne tikai telekomunikācijām, bet arī citai infrastruktūrai, proti, jātestē savi pakalpojumi, jābūt pieejai ražošanas uzņēmumiem, kuru mums nav.

Domājot par banku attīstību, Guļčaka minēja, ka, bankām pārveidojot savus biznesa modeļus, tās kļūst par investīciju pārvaldītājiem, tādējādi bankas varētu kļūt par investīciju piesaistītājiem. Līdz šim caur Lielbritāniju plūda liels īpatsvars ārvalstu investīciju, līdz ar to Latvijas bankām ir jāpadomā par investīciju piesaistes iespējām.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis vērsa uzmanību, ka Latvijā ir salīdzinoši liela banku industrija ar daudz nodarbinātajiem un pašlaik banku industrija Latvijā mainās, mainās tās klientūra. Rungainis aicina šo potenciālu izmantot. Strādājošie prot krievu valodu, tiem ir darba pieredze ar Austrumu bloku, un Krievijas tirgus vienmēr būs blakus Latvijai.

Rungainis minēja, ka Latvija varētu mēģināt no Londonas pārņemt tos biznesus, kas strādā uz Austrumiem, turklāt nevis tikai "back office", bet gan jomās ar augstāku pievienoto vērtību. Cilvēki no NVS valstīm grib komunicēt ar visu Eiropu. "Ja Lielbritānija aizpeld okeāna vidū", tad vienmēr Eiropā būs vajadzīgi cilvēki, kas sapratīs NVS tirgu. Lai arī visām bankām Šveicē un Londonā ir cilvēki, kas runā krieviski, varbūt Latvijā veidojas faktoru kopums, kas sniedz priekšrocības, vērtēja investīciju baņķieris.

Rīgas Ekonomikas augstskola ir sagatavojusi daudzus speciālistus, kuri tagad strādā Londonā, bet kuriem ir saikne ar Rīgu. Tie varētu būt mūsu vēstneši, viedokli pauda Rungainis. Viņš arī minēja vairākas priekšrocības, lai Latvijā varētu attīstīt startapus, proti, salīdzinoši laba interneta savienojamība, datu infrastruktūra, ir arī labs transporta savienojums.

Arī Latvijas Startapu asociācijas valdes loceklis un Latvijas Komercbanku asociācijas piesaistītais konsultants finanšu sektora attīstības vīzijas izstrādei Daniels Pavļuts atzina, ka Latvijai jau ir liela pieredze finanšu sektorā un turpmāk mūsu valstī varētu vērību pievērst nākotnes finanšu sektoram un nākotnes "bankošanās" modeļiem. Finanšu tehnoloģiju startapi domā par to, kā nograut, kā apēst tradicionālo finanšu biznesu, kas pasaulē mērāms triljonos. Tādējādi pat nelielas veiksmes gadījumā "fintech" kompānijas var kļūt par vērā ņemamu biznesu, sacīja Pavļuts un vērsa uzmanību, ka Latvijā jau strādā finanšu nozares jaunuzņēmumi, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas, automatizācijas biznesa uzņēmumi, kas strādā ar klientu izvērtēšanas un monitoringa automatizēšanu.

Pavļuts izteica kritiku saistībā ar to, ka jaunuzņēmumu attīstībai nepalīdz vispārēja stratēģiskā pasivitāte gan valsts, gan privātā sektora pusē. Arī privātais sektors lielākoties izvēlas strādāt ar pašreizējiem biznesa modeļiem, sacīja eksperts.

Startapu asociācijas valdes loceklis atzina, ka Latvijai jau ir uzkrāta milzīga praktiska pieredze transakciju biznesā. Ja Latvija nemācētu strādāt transakciju jomā, tad mums nebūtu tik liela šīs nozares biznesa, un ja Latvijā šis biznesa sektors nemācētu pārvaldīt naudas atmazgāšanas novēršanas riskus, tad mūsu valsts neiestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, sacīja Pavļuts. Viņš atzina, ka šajā jomā liels mājasdarbs ir izdarīts, lai arī gadās pārkāpumi, un tad tiek rādītas dzeltenās kartītes un sarkanās kartītes. Jau uzkrātā pieredze ļauj Latvijai izvērst arī transakciju biznesu, tomēr lielāka vērtība būtu pievēršama nākotnes finanšu sektoram, uzskata Pavļuts.