Vakar Briselē Eiropas Savienības valstu līderi pirmo reizi pulcējās jaunajā formātā, kārtējā samitā piedaloties vien 27 valstu un valdību vadītājiem.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, kurš vēlu otrdienas vakarā tā arī oficiāli nepaziņoja, ka Lielbritānija uzsāk izstāšanās procesu no ES, taču lika saprast, ka tas ir nenovēršams, jau bija atgriezies Londonā, un arī turpmākie ES samiti noritēs bez britu premjera klātbūtnes.
Lai gan kopš pagājušās piektdienas rīta, kad kļuva zināmi Lielbritānijā notikušā referenduma rezultāti, uz D. Kameronu tika izdarīts nepārprotams spiediens ar mērķi pēc iespējas ātrāk aktivizēt Lisabonas līguma 50. pantu, kas nozīmē izstāšanās procesa uzsākšanu, tas nav devis rezultātu. BBC norāda, ka Lielbritānijas premjers savus kolēģus informējis vien par to, ka valdība ņems vērā vēlētāju pausto viedokli, bet visus ar Lielbritānijas izstāšanos jeb Brexit saistītos jautājumus risinās viņa pēctecis Konservatīvo partijas līdera un premjera amatā. Pēdējās ziņas liecina, ka kandidātu izvirzīšana jau rit pilnā sparā, un jaunā valdības vadītāja vārds varētu būt skaidrs 9. septembrī.
«Lielbritānija atstās Eiropas Savienību, bet mēs neuzgriezīsim muguru Eiropai,» naktī uz otrdienu notikušajā preses konferencē paziņojis D. Kamerons. Angļu valodā rakstošie mediji viņa pēdējo piedalīšanos ES līderu kopējās vakariņās trāpīgi nosaukuši par The Last Supper, kas angliski nozīmē gan Pēdējās vakariņas, gan Svēto vakarēdienu. Starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka kolēģu vairākums pret
D. Kameronu izturējušies lai gan vēsi, taču ne naidīgi, bet no dzēlībām nav spējis atturēties vien Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Neraugoties uz to, ka D. Kamerons vadīja Stronger In Europe nometni, kas iestājās par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā, viņš pārmetis, ka britu politiķi allaž kritizējuši Briseli, un tas arī novedis pie nevēlamā referenduma iznākuma. Šķiet, ka, tieši spītējot
D. Kameronam, EK vadītājs vakar bija ieplānojis tikšanos ar Skotijas premjeri Nikolu Stērdženu, kura uzstāj uz to, ka Skotijai būtu jāsaglabā vieta ES sastāvā. Citu dalībvalstu pārstāvji un ES amatpersonas gan šādu scenāriju kategoriski nolieguši, uzsverot, ka Skotija ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa, bet diplomāti, kuri gan vēlējušies palikt anonīmi, retoriski jautājuši, vai EK prezidents ir gatavs arī divpusējām sarunām ar Vācijas federālo zemju vai Spānijas provinču, piemēram, Katalonijas, līderiem.
Spriežot pēc preses konferencēm, kas vakar pēcpusdienā notika pēc ES līderu neierasti īsā samita, divu vasaras mēnešu laikā tiks ieturēta pauze, pie Brexit jautājuma atgriežoties vien tad, kad Lielbritānija oficiāli paziņos par nodomu izstāties no savienības. Kopējā komunikē līderi gan mudinājuši šo lēmumu pieņemt pēc iespējas ātrāk. Spriežot pēc visa, ES nostājas formulēšana gaidāmajās sarunās pilnībā uzticēta Eiropas Komisijai, kas Lielbritānijai nesola nekā laba. Dalībvalstu vadītāji arī apstiprinājuši principiālo pozīciju, ka nekādas neoficiālas sarunas ar Londonu pašlaik netiks risinātas, līdz ar to izčākstējušas atsevišķu Leave kampaņas aktīvistu cerības, ka referenduma rezultātus varētu izmantot, lai panāktu Lielbritānijai izdevīgākus nosacījumus palikšanai ES.